Читаем Mana Cīņa полностью

Ja kāds atsevišķs samaitāts subjekts sutanā izdarītu netīru noziegumu pret tikumību un morāli, par to taču neviens neapvainos visu baznīcu. Tāpat būtu jāizturas ari tad, ja kāds atsevišķs baznīcas kalpotājs nodod un apmelno savu nāciju, un vēl tādā laikā, kad tas notiek visapkārt. Nevajag aizmirst, ka uz vienu atsevišķu un sliktu draudzes mācītāju ir tūkstošiem tādu, kuri nācijas nelaimi izjūt kā savu nelaimi, un ir ar mieru atdot visu nācijas labā un kopā ar mūsu tautas labākajiem dēliem karsti ilgojas pēc brīža, kad debesis mums dāvās savu smaidu.

Ja kāds mums teiks, ka te runa nav tik daudz par sīkām ikdienas problēmām, kā par lieliem un principiāliem dogmatiska rakstura jautājumiem, es atbildēšu tā:

Ja tiešām tu sevi uzskati par likteņa izredzēto, lai sludinātu patiesību, dari to, bet tad tev jābūt tik vīrišķīgam, lai darbotos nevis pa apkārtceļiem ar politiskas partijas starpniecību, jo šeit jau slēpjas zināma blēdība, bet tev jācenšas sliktās tagadnes vietā sludināt labāku nākotni. Ja tev nepietiek vīrišķības šādam darbam, ja pats tu neesi pilnīgi pārliecināts, ka tavas dogmas ir labākas, — rokas nost! Ja tu neuzdrošinies uzstāties bez maskas, tad pa kontrabandas ceļiem neuzdrošinies meklēt šos apkārtceļus politikā.

Politiskām partijām nedrīkst būt nekā kopīga ar reliģijas problēmām, ja tikai tās nevēlas graut savas rases paradumus un tikumību. Tieši tāpat arī reliģija nedrīkst iejaukties partiju politiskajās ķildās.

Ja vieni vai otri baznīcas kalpotāji cenšas izmantot reliģiskas iestādes (vai arī tikai reliģiskas mācības), lai nodarītu ļaunumu savai nācijai, tad nevajag sekot tiem, bet gan cīnīties pret viņiem ar līdzīgiem ieročiem.

Katram politiskajam vadītājam savas tautas reliģiskās mācības un iestādes vienmēr jāuzskata par pilnīgi neaizskaramām. Citādi viņš nedrīkst kļūt par politiķi; viņam jākļūst par reformatoru, ja vien protams, viņam piemīt nepieciešamās dotības".

Jebkura cita pieeja neizbēgami noved pie katastrofas it sevišķi Vācijā.

Studējot vācu nacionālo kustību un cīņu pret Romu, es toreiz ieguvu pārliecību, kas turpmāko gadu laikā tikai pastiprinājās: tas, ka šī partija nepietiekami novērtēja sociālās problēmas nozīmi, tai maksāja tiešām visu cīņasspējīgo tautas masu zaudējumu. Piedalīšanās parlamentā mazināja šīs partijas īsto vērienu un radīja šim iestādījumam raksturīgās vājās vietas. Bet partijas cīņa pret katoļu baznīcu nebija pieņemama iedzīvotāju zemākajiem un vidējiem slāņiem; no partijas novērsās neskaitāmi vislabākie cilvēki, kas vispār veidoja nācijas pamatu.

Taču praksē Austrijas "cīņai par kultūru" bija pavisam niecīgi panākumi.

Tiesa, vācu nacionālajai partijai izdevās atšķelt no katoļu baznīcas apmēram 100 tūkstošus ticīgo cilvēku, taču baznīcai tas nekādu lielo ļaunumu nenodarīja. Šajā gadījumā draudžu ganiem nudien nenācās liet asaras par zaudētajām "aitiņām", jo faktiski viņi zaudēja tikai tos, kas iekšēji jau sen nebija kopā ar viņiem. Tā arī bija galvenā atšķirība starp jauno un veco reformāciju: lielās reformācijas laikā no katoļu baznīcas novērsās daudzi no vislabākajiem cilvēkiem, kuriem bija patiešām dziļa reliģiskā pārliecība. Tagad no baznīcas aizgāja tikai vienaldzīgie cilvēki galvenokārt politisku apsvērumu dēļ. Arī no politikas viedokļa raugoties, iznākums bija pilnīgi smieklīgs un nožēlojams. Kas tad bija noticis? Vācu tautas nacionālā politiskā kustība, kas solīja lielus panākumus, aizgāja bojā, jo tās vadītājiem trūka domas skaidrības, un viņi novirzīja partiju uz nenovēršamas šķelšanās ceļa.

Viens fakts gan nav apstrīdams: vācu nacionālā kustība nekad nebūtu izdarījusi šo kļūdu, ja to neietekmētu plašu tautas masu psihes izpratnes trūkums. Šīs partijas vadība nesaprata, ka, balstoties uz psiholoģiskajiem apsvērumiem, masām nekad nevajag norādīt uz diviem vai vairākiem pretiniekiem vienlaikus, jo tas tikai vājina cīņas garu pašu nometnē. Ja minētās partijas vadītāji būtu to sapratuši, viņi jau šī iemesla dēļ vien orientētu vācu nacionālo kustību tikai uz vienu pretinieku. Politiskai partijai nav nekā bīstamāka kā nonākt tādu cilvēku vadībā, kas grib cīnīties visās frontēs uzreiz, mētājas uz visām pusēm un neprot gūt pat visniecīgākos praktiskos panākumus vienā vietā.

Pat tad, ja visi pārmetumi katoļticībai būtu pilnīgi pareizi, politiska partija ne uz mirkli nedrīkst aizmirst faktu, ka, — un to apliecina visa iepriekšējā vēstures pieredze, — vēl nekad nevienai tīri politiskai partijai nav izdevies analoģiskā situācijā panākt reliģiskas reformācijas sākšanos. Ne tādēļ cilvēkiem jāmācās no vēstures, lai aizmirstu tās mācības tieši tajā brīdī, kad tās jāizmanto praksē, un ari ne tādēļ, lai iedomātos, ka konkrētajā situācijā vēstures notikumi noritēs pavisam citādi, nekā mēs tos esam pieredzējuši līdz šim. Vēsture jāstudē tādēļ, lai prastu ievērot tās mācības mūsdienās. Kas to neprot, lai neuzskata sevi par politisku vadoni, jo patiesībā viņš ir tikai uzpūtīgs muļķis. Viņa praktisko nespēju nevar attaisnot labā griba.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Адмирал Советского Союза
Адмирал Советского Союза

Николай Герасимович Кузнецов – адмирал Флота Советского Союза, один из тех, кому мы обязаны победой в Великой Отечественной войне. В 1939 г., по личному указанию Сталина, 34-летний Кузнецов был назначен народным комиссаром ВМФ СССР. Во время войны он входил в Ставку Верховного Главнокомандования, оперативно и энергично руководил флотом. За свои выдающиеся заслуги Н.Г. Кузнецов получил высшее воинское звание на флоте и стал Героем Советского Союза.В своей книге Н.Г. Кузнецов рассказывает о своем боевом пути начиная от Гражданской войны в Испании до окончательного разгрома гитлеровской Германии и поражения милитаристской Японии. Оборона Ханко, Либавы, Таллина, Одессы, Севастополя, Москвы, Ленинграда, Сталинграда, крупнейшие операции флотов на Севере, Балтике и Черном море – все это есть в книге легендарного советского адмирала. Кроме того, он вспоминает о своих встречах с высшими государственными, партийными и военными руководителями СССР, рассказывает о методах и стиле работы И.В. Сталина, Г.К. Жукова и многих других известных деятелей своего времени.Воспоминания впервые выходят в полном виде, ранее они никогда не издавались под одной обложкой.

Николай Герасимович Кузнецов

Биографии и Мемуары
100 великих гениев
100 великих гениев

Существует много определений гениальности. Например, Ньютон полагал, что гениальность – это терпение мысли, сосредоточенной в известном направлении. Гёте считал, что отличительная черта гениальности – умение духа распознать, что ему на пользу. Кант говорил, что гениальность – это талант изобретения того, чему нельзя научиться. То есть гению дано открыть нечто неведомое. Автор книги Р.К. Баландин попытался дать свое определение гениальности и составить свой рассказ о наиболее прославленных гениях человечества.Принцип классификации в книге простой – персоналии располагаются по роду занятий (особо выделены универсальные гении). Автор рассматривает достижения великих созидателей, прежде всего, в сфере религии, философии, искусства, литературы и науки, то есть в тех областях духа, где наиболее полно проявились их творческие способности. Раздел «Неведомый гений» призван показать, как много замечательных творцов остаются безымянными и как мало нам известно о них.

Рудольф Константинович Баландин

Биографии и Мемуары
100 великих интриг
100 великих интриг

Нередко политические интриги становятся главными двигателями истории. Заговоры, покушения, провокации, аресты, казни, бунты и военные перевороты – все эти события могут составлять только часть одной, хитро спланированной, интриги, начинавшейся с короткой записки, вовремя произнесенной фразы или многозначительного молчания во время важной беседы царствующих особ и закончившейся грандиозным сломом целой эпохи.Суд над Сократом, заговор Катилины, Цезарь и Клеопатра, интриги Мессалины, мрачная слава Старца Горы, заговор Пацци, Варфоломеевская ночь, убийство Валленштейна, таинственная смерть Людвига Баварского, загадки Нюрнбергского процесса… Об этом и многом другом рассказывает очередная книга серии.

Виктор Николаевич Еремин

Биографии и Мемуары / История / Энциклопедии / Образование и наука / Словари и Энциклопедии