Читаем Mana Cīņa полностью

Taču 1870.-1871. gada varonīgās uzvaras atklāja vēl vienu lielu brīnumu. Pozīcijas maiņu Habsburgiem nekad nebija noteikusi sirdsbalss, to diktēja tikai rūgta nepieciešamība. Bet Austrijas vācu tautai uzvaras nozīmēja īstus svētkus. Austrijas vācieši ar dziļu sajūsmu un pacēlumu sekoja līdzi visam, kā viņu tēvu lielais sapnis pārvēršas skaistā īstenībā. Patiesi nevajadzētu maldīties: īsti nacionāli noskaņotie Austrijas vācieši jau tūliņ pēc Kēnigrecas saprata, ka šajā grūtajā un traģiskajā brīdī tiek radīti nepieciešamie priekšnosacījumi jaunas valsts atdzimšanai, kura būtu brīva no vecās savienības trūdošā panīkuma. Austrijas vācieši ļoti pamatīgi bija izjutuši uz savas ādas, ka Habsburgu dinastijas vēsturiskā misija ir beigusies, un valstij, kas rodas no jauna, jāmeklē "Reinas kroņa" cienīgs imperators. Šie Austrijas vācieši vēl jo vairāk pateicās liktenim tādēļ, ka Vācijas imperatorā redzēja Fridriha Lielā pēcteci. Bet Fridrihs Lielais jau vienreiz ļoti grūtā laikā bija parādījis tautai ceļu uz lielu izaugsmi un uz mūžiem ierakstījis vēstures grāmatā vienu no visgaišākajām lappusēm.

Kad lielais karš bija beidzies, Habsburgi izšķīrās par cīņas turpināšanu pret "saviem" vāciešiem (to noskaņojums bija pilnīgi skaidrs). Austrijas vācieši organizēja tik spēcīgu pretošanos, kādu jaunāko laiku Vācijas vēsture vēl nebija pieredzējusi. Tas nebija nekas dīvains, jo tauta juta, ka slāviskošanas politikas loģiskās sekas noteikti būs pilnīga vācu ietekmes novēršana.

Pirmo reizi vēsturē radās tāds stāvoklis, ka nacionāli un patriotiski noskaņoti cilvēki bija spiesti kļūt par dumpiniekiem: nevis pret nāciju, nevis pret valsti, bet gan pret tādu valsts vadību, kura pēc dumpinieku visdziļākās pārliecības nenovēršami iznīcinās vāciskumu.

Pirmo reizi vācu tautas jaunākajā vēsturē bija radusies situācija, ka mīlestība uz tēvzemi un tautu bija kļuvusi naidīga dinastijas patriotismam tā agrākajā nozīmē.

Viens no lielākajiem visvācu nacionālās kustības nopelniem 90. gados Austrijā bija tas, ka šī kustība pierādīja to, ka tikai tai valsts varai ir tiesības uz cieņu un atbalstu, kura izsaka tautas jūtas un centienus, bet sliktākajā gadījumā — vismaz nenodara tautai nekādu ļaunumu.

Valsts vara nevar pastāvēt kā pašmērķis, jo tad ikviena tirānija uz mūsu grēcīgās zemes uz mūžiem būtu uzskatāma par neaizskaramu un svētu.

Kad valdošā vara visus savā rīcībā esošos līdzekļus ir izmantojusi, lai veselu tautu vestu pretī bojāejai, tad dumpoties ir ne tikai katra tautas dēla tiesības, bet arī pienākums.

Taču jautājumu par to, kur īsti ir radusies šāda situācija, var atrisināt nevis teorētiskās diskusijās, bet gan ar spēku un veiksmi.

Jebkura valdošā vara, protams, pastāvēs uz to, lai saglabātu savu valstisko autoritāti neatkarīgi no tā, cik slikti tā paudusi tautas centienus un kā nodevusi tautu. Kas tad atliek tautas ilgu un centienu paudējiem? Pašsaglabāšanās instinkts parādīs tautas kustībai, ka cīņā par brīvību un neatkarību jāizmanto visi līdzekļi, ar kuriem pretinieks cenšas noturēties pie varas. No tā izriet, ka cīņas līdzekļi būs "legāli" tikai līdz tam laikam, kamēr valdība noturēsies legālos ietvaros. Taču tautas kustība nebīsies arī no nelegāliem cīņas līdzekļiem, ja tās apspiedēji tos lietos.

Galvenais, ko nedrīkst aizmirst, ir tas, ka cilvēces augstākais mērķis nebūt nav attiecīgās valsts formas vai valdības saglabāšana, bet gan tās mērķis ir tautas saglabāšana.

Ja izveidojas tādi apstākļi, kas apdraud brīvību vai pat tautas pastāvēšanu, tad jautājumam par legalitāti un nelegalitāti ir tikai pakārtota nozīme. Lai jau valdošā vara tūkstošiem reižu apzvēr, ka izmanto tikai "legālus" līdzekļus, apspiesto cilvēku pašsaglabāšanās instinkts vienalga nonāks pie tā, ka tādā situācijā cīņa ar jebkuriem līdzekļiem klust par svētām tautas tiesībām.

Tikai pateicoties šim principam, bija iespējams lielās atbrīvošanas cīņas pret tautu iekšējo un ārējo paverdzināšanu, kuras kļuva par pasaules vēstures lielākajiem notikumiem.

Cilvēces tiesības stāv augstāk par valsts tiesībām.

Ja izrādīsies, ka viena vai otra tauta cīņā par cilvēka tiesībām ir cietusi sakāvi, tas nozīmē, ka šī tauta ir bijusi pārāk viegla vēstures svaros un nav cienīga, lai kā viens veselums saglabātos zemes virsū. Mūžam taisnīgā augstākā vara jau iepriekš ir nolēmusi bojāejai tos, kuriem nav iekšējās gatavības vai spēju cīnīties par savas pastāvēšanas turpinājumu.

Pasaule nav domāta gļēvām tautām.

* * *

Перейти на страницу:

Похожие книги

Адмирал Советского Союза
Адмирал Советского Союза

Николай Герасимович Кузнецов – адмирал Флота Советского Союза, один из тех, кому мы обязаны победой в Великой Отечественной войне. В 1939 г., по личному указанию Сталина, 34-летний Кузнецов был назначен народным комиссаром ВМФ СССР. Во время войны он входил в Ставку Верховного Главнокомандования, оперативно и энергично руководил флотом. За свои выдающиеся заслуги Н.Г. Кузнецов получил высшее воинское звание на флоте и стал Героем Советского Союза.В своей книге Н.Г. Кузнецов рассказывает о своем боевом пути начиная от Гражданской войны в Испании до окончательного разгрома гитлеровской Германии и поражения милитаристской Японии. Оборона Ханко, Либавы, Таллина, Одессы, Севастополя, Москвы, Ленинграда, Сталинграда, крупнейшие операции флотов на Севере, Балтике и Черном море – все это есть в книге легендарного советского адмирала. Кроме того, он вспоминает о своих встречах с высшими государственными, партийными и военными руководителями СССР, рассказывает о методах и стиле работы И.В. Сталина, Г.К. Жукова и многих других известных деятелей своего времени.Воспоминания впервые выходят в полном виде, ранее они никогда не издавались под одной обложкой.

Николай Герасимович Кузнецов

Биографии и Мемуары
100 великих гениев
100 великих гениев

Существует много определений гениальности. Например, Ньютон полагал, что гениальность – это терпение мысли, сосредоточенной в известном направлении. Гёте считал, что отличительная черта гениальности – умение духа распознать, что ему на пользу. Кант говорил, что гениальность – это талант изобретения того, чему нельзя научиться. То есть гению дано открыть нечто неведомое. Автор книги Р.К. Баландин попытался дать свое определение гениальности и составить свой рассказ о наиболее прославленных гениях человечества.Принцип классификации в книге простой – персоналии располагаются по роду занятий (особо выделены универсальные гении). Автор рассматривает достижения великих созидателей, прежде всего, в сфере религии, философии, искусства, литературы и науки, то есть в тех областях духа, где наиболее полно проявились их творческие способности. Раздел «Неведомый гений» призван показать, как много замечательных творцов остаются безымянными и как мало нам известно о них.

Рудольф Константинович Баландин

Биографии и Мемуары
100 великих интриг
100 великих интриг

Нередко политические интриги становятся главными двигателями истории. Заговоры, покушения, провокации, аресты, казни, бунты и военные перевороты – все эти события могут составлять только часть одной, хитро спланированной, интриги, начинавшейся с короткой записки, вовремя произнесенной фразы или многозначительного молчания во время важной беседы царствующих особ и закончившейся грандиозным сломом целой эпохи.Суд над Сократом, заговор Катилины, Цезарь и Клеопатра, интриги Мессалины, мрачная слава Старца Горы, заговор Пацци, Варфоломеевская ночь, убийство Валленштейна, таинственная смерть Людвига Баварского, загадки Нюрнбергского процесса… Об этом и многом другом рассказывает очередная книга серии.

Виктор Николаевич Еремин

Биографии и Мемуары / История / Энциклопедии / Образование и наука / Словари и Энциклопедии