Читаем Mana Cīņa полностью

Vēl retāk liels teorētiķis tajā pašā laikā kļūst par lielu vadoni. Drīzāk aģitators var kļūt par lielu vadoni, lai gan zinātnes pārstāvji šādu viedokli uztver skeptiski. Taču es palieku pie sava viedokļa. Un tas ir saprotams. Aģitators, kas ir spējīgs ietekmēt cilvēku jūtas par labu noteiktai idejai, vienmēr ir psihologs. Tāds cilvēks ir daudz vairāk piemērots vadoņa lomai nekā pasaules mēroga teorētiķis, kas maz pazīst cilvēkus. Jo vadīt nozīmē pavēlēt cilvēkiem. Izvirzīt idejas vēl nenozīmē cilvēkus vadīt. Te nav nekā kopēja vienam ar otru. Pilnīgi bezjēdzīgi ir strīdēties par to, kas ir svarīgāk — mācēt formulēt ideālus un cilvēces mērķus vai mācēt tos īstenot dzīvē. Viens bez otra būtu pilnīgi bezjēdzība. Visskaistākā teorija neko nenozīmēs un paliks pilnīgi bezmērķīga, ja neatradīsies vadonis, kas pratīs to aizvadīt līdz cilvēkiem. Un otrādi. Ja arī praktiskam vadītājam ir ģeniāla vadoņa vēriens un īpašības, taču liela labuma nebūs, ja neatradīsies pietiekami gudrs teorētiķis, kas noformulēs cīņas mērķus. Teorētiķa, organizatora un vadoņa īpašību kopums vienā un tajā pašā personā ir viena no visretākajām parādībām uz zemes. Šo trīs īpašību esamība vienai personai ari rada izcilu vadoni.

Jau norādīju, ka savas darbības pirmo posmu pilnīgi veltīju propagandai. Tikai tā deva iespēju radīt pirmo ļaužu kodolu, kas apguva mūsu jaunās mācības idejas un veidoja pirmos organizācijas elementus. Šajā laikā propagandas mērķiem bija lielāka nozīme nekā organizācijai.

Ja jaunā kustība par savu mērķi uzskata visas pastāvošās kārtības sagraušanu un tās vietā pavisam jaunas iekārtas radīšanu, tad vadītāju uzskatiem ir jābūt vienādiem šādā ziņā. Katra kustība savus cilvēkus dala divās lielās grupās: 1) kustības piekritējos un 2) partijas biedros.

Propagandas uzdevums ir vervēt piekritējus, bet organizācijas uzdevums ir vervēt partijas biedrus.

Par kustības piekritēju var kļūt katrs, kas atzīst kustības mērķus; par organizācijas biedru var kļūt tikai tas, kas ir gatavs cīnīties par šo mērķu īstenošanu. Kustības piekritēju simpātijas iekaro propaganda. Taču organizācijas uzdevums ir ar propagandas palīdzību iegūt jaunus piekritējus, no kuriem pēc tam tiek veidota organizācija.

Lai kļūtu par noteiktas idejas piekritēju, pietiek tikai ar pasīvām simpātijām. Lai kļūtu par organizācijas biedru, nepieciešams aktīvs darbs un aktīva šo ideju aizstāvēšana. Lūk, tāpēc no desmit konkrētas idejas piekritējiem tikai viens vai divi kļūst par organizācijas biedriem.

Lai kļūtu par idejas piekritēju, ir nepieciešama tikai noteikta pārliecība. Lai kļūtu par organizācijas biedru, ir nepieciešama vīrišķība atklāti uzstāties par šo pārliecību un propagandēt to citiem cilvēkiem.

Vairākums cilvēku ir bailīgi un piesardzīgi un tiem ir raksturīga pasīva labvēlība. Lai kļūtu par organizācijas biedru, ir nepieciešama noteikta aktivitāte, kas raksturīga tikai cilvēku mazākumam.

Propagandas uzdevums ir nemitīgas rūpes par to, lai iekarotu jaunus un jaunus konkrētās idejas piekritējus. Turpretī, organizācijas uzdevums ir sistemātisks darbs vērtīgāko kustības piekritēju atlasē, lai viņus uzņemtu partijas biedru rindās. Lūk, tāpēc propagandai nav speciāli jārūpējas, lai iegūtie piekritēji būtu cilvēki ar noteiktām spējām, izpratni un raksturu. Taču organizācija speciāli nodarbojas ar to, ka no visiem kustības piekritējiem tā ļoti rūpīgi atlasa tos cilvēkus, kas patiešām ir gatavi nodrošināt kustības uzvaru.

* * *

Propaganda izvirza mērķi izplatīt konkrēto mācību tautā. Organizācija izvirza uzdevumu aptvert tikai tos cilvēkus, kas psiholoģisku apsvērumu dēļ neierobežos minēto ideju izplatīšanu.

* * *

Propaganda cenšas ietekmēt visus iedzīvotājus noteikto ideju garā. Organizācija atlasa no kustības piekritējiem kaujinieciskus cilvēkus, kas gatavi cīnīties par šo ideju pilnīgu uzvaru.

* * *

Jo veiksmīgāk propaganda aptver iedzīvotāju masas, jo tuvāka ir konkrēto ideju uzvara. Jo stingrāka un stiprāka ir organizācija, kas izvirza par savu uzdevumu veikt praktisko cīņu, jo vairāk ir nodrošināta šo ideju uzvara.

No tā izriet secinājums: jo kvantitatīvi lielāks ir kustības piekritēju skaits, jo ir labāk; taču pārmērīgi liels organizācijas biedru skaits drīzāk ir bīstams nekā derīgs.

* * *

Kad propagandas ietekmē idejas ir iekarojušas tautas vairākumu, tad atbilstošus secinājumus var izdarīt skaitliski neliela organizācija. No tā izriet secinājums: jo plašāka ir propaganda, jo mazāka var būt pati organizācija. Te mijiedarbība ir apgriezti proporcionāla. Jo lielāks ir kustības piekritēju skaits, jo pieticīgāks var būt partijas biedru skaits. Un otrādi: jo sliktāka propaganda, jo plašākai ir jābūt organizācijai. Pēdējā gadījumā kustība var cerēt uz panākumiem tikai tad, ja mazāk būs piekritēju, bet lielāks būs organizācijas biedru skaits.

* * *

Перейти на страницу:

Похожие книги

Адмирал Советского Союза
Адмирал Советского Союза

Николай Герасимович Кузнецов – адмирал Флота Советского Союза, один из тех, кому мы обязаны победой в Великой Отечественной войне. В 1939 г., по личному указанию Сталина, 34-летний Кузнецов был назначен народным комиссаром ВМФ СССР. Во время войны он входил в Ставку Верховного Главнокомандования, оперативно и энергично руководил флотом. За свои выдающиеся заслуги Н.Г. Кузнецов получил высшее воинское звание на флоте и стал Героем Советского Союза.В своей книге Н.Г. Кузнецов рассказывает о своем боевом пути начиная от Гражданской войны в Испании до окончательного разгрома гитлеровской Германии и поражения милитаристской Японии. Оборона Ханко, Либавы, Таллина, Одессы, Севастополя, Москвы, Ленинграда, Сталинграда, крупнейшие операции флотов на Севере, Балтике и Черном море – все это есть в книге легендарного советского адмирала. Кроме того, он вспоминает о своих встречах с высшими государственными, партийными и военными руководителями СССР, рассказывает о методах и стиле работы И.В. Сталина, Г.К. Жукова и многих других известных деятелей своего времени.Воспоминания впервые выходят в полном виде, ранее они никогда не издавались под одной обложкой.

Николай Герасимович Кузнецов

Биографии и Мемуары
100 великих гениев
100 великих гениев

Существует много определений гениальности. Например, Ньютон полагал, что гениальность – это терпение мысли, сосредоточенной в известном направлении. Гёте считал, что отличительная черта гениальности – умение духа распознать, что ему на пользу. Кант говорил, что гениальность – это талант изобретения того, чему нельзя научиться. То есть гению дано открыть нечто неведомое. Автор книги Р.К. Баландин попытался дать свое определение гениальности и составить свой рассказ о наиболее прославленных гениях человечества.Принцип классификации в книге простой – персоналии располагаются по роду занятий (особо выделены универсальные гении). Автор рассматривает достижения великих созидателей, прежде всего, в сфере религии, философии, искусства, литературы и науки, то есть в тех областях духа, где наиболее полно проявились их творческие способности. Раздел «Неведомый гений» призван показать, как много замечательных творцов остаются безымянными и как мало нам известно о них.

Рудольф Константинович Баландин

Биографии и Мемуары
100 великих интриг
100 великих интриг

Нередко политические интриги становятся главными двигателями истории. Заговоры, покушения, провокации, аресты, казни, бунты и военные перевороты – все эти события могут составлять только часть одной, хитро спланированной, интриги, начинавшейся с короткой записки, вовремя произнесенной фразы или многозначительного молчания во время важной беседы царствующих особ и закончившейся грандиозным сломом целой эпохи.Суд над Сократом, заговор Катилины, Цезарь и Клеопатра, интриги Мессалины, мрачная слава Старца Горы, заговор Пацци, Варфоломеевская ночь, убийство Валленштейна, таинственная смерть Людвига Баварского, загадки Нюрнбергского процесса… Об этом и многом другом рассказывает очередная книга серии.

Виктор Николаевич Еремин

Биографии и Мемуары / История / Энциклопедии / Образование и наука / Словари и Энциклопедии