Mana Cīņa

Salīdziniet Loida Džordža runas ar vācu "oratora" Betmaņa Holvēga bezpalīdzīgajiem šļupstiem! Arēji viņa runas varētu likties "smalkas", taču īstenībā Betmaņa Holvēga uzstāšanās pierādīja vienīgi to, ka šis cilvēks pilnīgi neprot runāt ar savu tautu vai arī to absolūti nepazīst. "Izglītotā" vācu žurnālista — zvirbuļa — smadzenes pavisam nesaprot, kāpēc Loids Džordžs varēja atstāt tik milzīgu iespaidu uz masām, turpretī Betmaņa Holvēga "izglītotā" pļāpāšana, kas tik ļoti patika mūsu "gudrajiem" žurnālistiem un inteliģentiem, palika bez jebkādas ietekmes masās. To, ka Loids Džordžs nav mazāk ģeniāls par Betmani Holvēgu, bet daudzkārt pārspēj pēdējo, viņš pierādīja ar to, ka prata izvēlēties savām runām tādu formu, kas atvēra tautas sirdis. Tas deva iespēju pilnā mērā pakļaut tautu savai gribai. Tādējādi šis anglis pierādīja savu pārākumu pār dažādiem Betmaņiem tieši ar to, ka prata runāt ar savu tautu vienkārši, skaidri, izteiksmīgi, minot viegli saprotamus piemērus un tā iedarbojoties uz tautas masu jūtām un iztēli. īsta valsts darbinieka runa jāvērtē nevis pēc iespaida, kādu tā atstāj uz universitātes profesoriem, bet gan pēc iespaida, kādu tā atstāj uz plašiem tautas slāņiem. Lūk, vienīgais kritērijs, kas ļauj spriest par viena vai otra oratora patieso ģenialitāti.

* * *

Mūsu kustība vēl ir ļoti jauna. Ja tā no nekā ir kļuvusi par tik lielu spēku, ka visi ārējie un iekšējie ienaidnieki ir spiesti tai parādīt godu ar savām vajāšanām, tad par šiem panākumiem jāpateicas tikai tam, ka mēs ne mirkli neesam piemirsuši augstāk minētos apsvērumus.

Mūsu kustības iespiestā literatūra, protams, ir visai nozīmīga mūsu partijai. Taču pašreizējos apstākļos tās galvenā loma ir panākt gan augstāko, gan zemāko kustības vadītāju vienādu domāšanu.

Taču masu vervēšana, kas turklāt vēl ir naidīgi noskaņotas pret mums, ir galvenokārt dzīvās runas uzdevums. Apskatiet pārliecinātu sociāldemokrātu vai, teiksim, fanātisku komunistu! Vai tad viņi ņems rokās nacionālsociālistisku brošūru? Viņi nepirks arī mūsu izdoto grāmatu, nelasīs to un nepievērsīs ne mazāko uzmanību tajā atrodamai viņu pasaules uzskata kritikai. Ari svešas partijas laikrakstu mūsdienās reti kāds ņem rokās. Starp citu, atsevišķs laikraksta numurs arī nevar kaut cik nopietni ietekmēt lasītāju. Atsevišķs jebkuras nometnes laikraksta numurs nedod skaidru priekšstatu par šīs nometnes uzskatiem un tāpēc nevar ietekmēt lasītāju. Turklāt lielākajai daļai ļaužu nākas skaitīt katru feniņu, un tāpēc vien nevar gaidīt, ka viņi parakstīsies uz pretējās nometnes laikrakstiem, lai varētu objektīvi izvērtēt domstarpības. Starp desmit tūkstošiem cilvēku varbūt atradīsies viens, kas tā rīkojas. Tikai tad, kad konkrētā kustība cilvēku ir dabūjusi savā pusē, viņš parakstīsies uz partijas laikrakstu un arī tad galvenokārt tāpēc, lai zinātu par notikumiem pašā partijā.

Pavisam cita lieta ir īsas sarunu valodā rakstītas proklamācijas, kuras, izdalot par velti, cilvēki paņem labprāt. Zināmi panākumi šajā gadījumā būs tad, kad proklamācijas teksts būs redzams jau virsrakstā. Ja proklamācijā runa ir par jautājumu, kas tajā brīdi interesē visus, tad skrejlapas ķertin izķer. Cilvēki skrejlapas parasti izskata uzmanīgāk, tāpēc ar tām dažreiz izdodas pievērst lasītāju uzmanību arī citam jautājumam, piemēram, izraisīt interesi par jauno kustību utt. Taču arī skrejlapa vislabākajā gadījumā dod tikai nelielu impulsu noteiktā virzienā. Tās iedarbība jānostiprina ar citiem līdzekļiem. Tāds līdzeklis pirmām kārtām ir masu sapulce.

Ja cilvēks ir sācis nosliekties uz jaunās kustības pusi, sākumā viņš vēl jūtas diezgan nedroši. Tieši te viņam palīdz masu sapulce. Klātbūtne lielā sapulcē, kuras dalībniekiem ir vienāds noskaņojums, parasti pamudinoši iedarbojas uz cilvēku, kurš vēl tikai gatavojas stāties jaunās kustības rindās. Apskatīsim karavīru frontē. Kopā ar savu rotu, bataljonu, kad visapkārt ir biedri, viņš iet kaujā drošāk nekā būdams viens pats.