Mana Cīņa

Tam pasaules uzskatam, kas noraida tautas masu demokrātisko principu un izvirza uzdevumu nodot varu pār visu pasauli labākās nācijas rokās, t.i., vislabāko cilvēku rokās, loģiski jāievēro aristokrātiskais princips pašas tautas ietvaros. Citiem vārdiem, tam jānodrošina vislielākā ietekme tautā un īstena labāko galvu vadība. Bet tas nozīmē, ka pasaules uzskata pamatā ir nevis majoritātes princips, bet personības loma.

Tas, kas šodien domā, ka tautiskā nacionālsociālistiskā valsts atšķiras no pārējām valstīm mehāniski - ar labāku saimnieciskās dzīves struktūru, mazāku nevienlīdzību starp bagātību un nabadzību, pareizāku darba algas politiku, pārāk lielo darba algas atšķirību likvidēšanu, lielākām plašo iedzīvotāju slāņu tiesībām ražošanas procesā utt., - maldās visaugstākā pakāpē. Tam nav ne mazākās jausmas par to, kāds ir mūsu pasaules uzskats. Nē, viss augstāk teiktais ne mazākā mērā nenodrošina nacionālsociālistiskās valsts stiprumu un varenību. Tautai, kas aprobežotos tikai ar šīm ārējām reformām, nebūtu nekādu garantiju gūt uzvaru tautu vispārējā cīņā. Mūsu kustība, ja tā vēlas būt īsti varena, ar to aprobežoties nevar, jo tas bez šaubām nozīmētu ārišķības. Mums jārīkojas tā, lai tauta saprastu, ka ir nepieciešams atbrīvoties no visām vājībām, kuru dēļ tā cieš.

Lai to vieglāk saprastu, droši vien ir lietderīgi vēlreiz ieskatīties cilvēces kultūras attīstības pirmsākumos.

Pirmais solis, kas cilvēku nepārprotami attālināja no dzīvnieka, bija izgudrošana. Sākumā izgudrošana nozīmēja tikai viltību un dažādus trikus, kas atviegloja vai nodrošināja uzvaru cīņā par dzīvību. Šos visprimitīvākos atklājumus mūsdienu novērotājs vērtē kā masu parādību. Te nav saskatāma atsevišķa cilvēka, personas loma. Arī pie dzīvniekiem novērotās viltības un paņēmienus cilvēks uztver kopumā. Viņš nevar precīzi noteikt to sākotnējo rašanos. Šie paņēmieni tiek saukti par "instinktīviem".

Mūsu gadījumā šis vārds gan neko neizsaka, jo tam, kas tic augstāko radījumu attīstībai, jāatzīst, ka kaut kad jābūt attīstības sākumam. To visu labāk var saprast, ņemot par piemēru cilvēku. Ja apskatam pirmos apzinātos pasākumus cīņā ar dzīvniekiem, tad neapšaubāmi jāatzīst, ka šīs sākotnējās darbības ir īpaši apdāvinātu subjektu darbības. Te nepārprotami jau izpaužas personības loma. Pēc tam šos pasākumus apgūst visi cilvēki un sāk tos uzskatīt kā pašu par sevi saprotamu. Vai tad to pašu neredzam militārajā jomā? Virkne lietu, kas skaitās pašsaprotamas, ir jebkuras stratēģijas pamats. Ir taču skaidrs, ka sākotnēji tās kādam vajadzēja izdomāt galvā. Pēc tam varbūt pagāja gadsimti vai tūkstoši gadu, lai šie izgudrojumi kļūtu par kaut ko visiem.

Cilvēka pirmos soļus izgudrošanas jomā papildina nākamie: viņš cīņā par eksistenci izmanto virkni lietu un dzīvu radījumu. Te arī sākas cilvēka izgudrotāja īstenā darbība, kuras grandiozie augļi ir mūsu acu priekšā. Tādi materiālie izgudrojumi, sākot ar akmens izmantošanu par ieroci, turpinājās, pieradinot dzīvniekus, mākslīgi radot uguni utt. līdz pat daudzpusīgajiem un apbrīnas vērtajiem mūsdienu izgudrojumiem. Un kas tas ir? Visos šajos atklājumos ir manāma personības loma. Jo atklājumi ir lielāki un mūsdienīgāki, jo skaidrāk tajos izpaužas personības loma.

Tātad tagad zinām, ka visi materiālie izgudrojumi, atklājumi ir atsevišķu personību radošo spēku un spēju rezultāts. Tie galu galā palīdz cilvēkam pacelties arvien augstāk pār dzīvnieku pasaules līmeni un pilnīgi no tā attālināties. Šie atklājumi vispirms arī kalpo sabiedrības kultūras attīstīšanai. Sākumā tas bija pirmatnējā cilvēka visvienkāršākā viltība dzīvnieku nomedīšanā mežā. Tagad tie ir visapbrīnojamākie zinātnes izgudrojumi, kas visaugstākā pakāpē atvieglo cilvēka cīņu par eksistenci, kā arī dod viņa rīcībā visaugstražīgākos līdzekļus cīņai par labāku nākotni. Visa cilvēka domāšana un izgudrošana galu galā kalpo viņam cīņā par eksistenci uz šīs planētas, kaut arī sākumā nesaprotam izgudrojumu reālo labumu. Palīdzot cilvēkam pacelties arvien augstāk pār pārējo radījumu pasauli, izgudrojumi stiprina viņa pozīcijas uz šīs zemes.

Tādējādi izgudrojumi ir tikai atsevišķas personas radošās darbības produkts. Neatkarīgi no savas vēlēšanās izgudrotāji ir lielākā vai mazākā mērā labdari. Šo personu darbība dod miljoniem un pat miljardiem cilvēku ieročus, ar kuriem tiek atvieglota cīņa par eksistenci.

Tādējādi redzam, ka atsevišķu personu izgudrotāju darbība bija visas mūslaiku materiālās kultūras pirmsākums. Izgudrotāji viens otru savstarpēji papildina un attīstās uz iepriekšējo sasniegumu bāzes. To pašu var teikt par ražošanas procesu, jo tas ir atkarīgs no atsevišķu personību darba. Arī radošais garīgais darbs, kuru nemaz nav iespējams izmērīt, bet kas ir visu materiālo izgudrojumu nepieciešams priekšnosacījums, savukārt ir tikai atsevišķas personības darbības produkts. Izgudro ne tautas masas, organizē un domā ne jau majoritāte, bet gan visur un vienmēr tikai atsevišķs cilvēks - personība.