Mana Cīņa

Ja nacionālsociālistiskā kustība šo divu faktoru nozīmi nesaprastu vai pat piekāptos masu teorijai, tad mēs īstenībā kļūtu par parastu partiju, kas konkurē ar marksistisko partiju. Tad mums nebūtu tiesību runāt par to, ka mūsu kustībai ir jauns pasaules uzskats. Ja tās sociālā programma paredzētu personības lomas noliegšanu un tautas masu lomas atzīšanu, tad tas nozīmētu, ka marksisma inde saēd arī nacionālsociālistisko partiju tāpat, kā tā jau sen saēd mūsdienu buržuāziskās partijas.

Nē, mūsu valsts visu pilsoņu interesēs rūpējas vispirms par to, lai personības lomu atzītu visās jomās. Tikai tā mēs nodrošināsim iespēju katram dot vairāk sabiedrībai un vairāk no tās saņemt.

Un otrādi: valsts dara visu iespējamo, lai iznīdētu vairākuma principu no visām mūsu dzīves jomām, arī no politikas. Tā vietā visur tiek izvirzīts personības princips.

No tā izriet šāds secinājums.

Vislabākā valsts Konstitūcija un valsts forma ir tā, kura visnoteiktāk izvirzīs tautas izcilākos dēlus visaugstākās vietās un nodrošinās viņiem vadošu ietekmi. Saimnieciskajā dzīvē spējīgus cilvēkus nenosaka augstāk stāvoši orgāni, bet pašiem jāizcīna savs stāvoklis. Sacensība starp spējīgākajiem un mazāk spējīgākajiem cilvēkiem notiek visur, sākot no maza uzņēmuma līdz grandiozam uzņēmumam. Taču tas attiecas arī uz politikas jomu. Arī šeit visspējīgākos cilvēkus nevar "atklāt" pēkšņi. Tikai pavisam izcili ģēniji izlauž sev ceļu uzreiz.

Valsts uzdevums ir, sākot ar vismazāko municipalitāti un beidzot ar augstākajiem orgāniem, radīt tādu organizāciju, kas pilnīgi nodrošinātu personības principa triumfu.

Mums nebūs nekādu vairākuma lēmumu, bet būs tikai atbildīgas personības. Vārds "padome" atkal atgūs savu sākotnējo nozīmi. Protams, katram darbiniekam būs padomdevēji, bet lēmumu jāpieņem viņam vienam.

Valsts dzīvē jāievieš pamatprincips, kas savulaik bija prūšu karaspēka organizācijas pamatā, un, kuram pateicoties, prūšu karaspēks kļuva par vācu tautas visbrīnumaināko instrumentu, proti: katra vadoņa vara attiecībā uz masām un atbildība attiecībā uz vadoni.

Tas nozīmē, ka tad varēsim pilnīgi iztikt bez savienībām, ko tagad sauc par parlamentiem. Šo savienību locekļi kļūs par īstiem padomdevējiem. Lai viņi dod padomus, bet atbildīgai jābūt vienai noteiktai personai. Tikai šai personai jāpieder varai un tiesībām pavēlēt.

Savukārt parlamenti ir nepieciešami, jo tajos vispirms cilvēkiem ir iespēja pakāpeniski augt un tādējādi radīt darbiniekus, kuriem vēlāk var izvirzīt īpaši atbildīgus uzdevumus.

Tātad mūsu valsts izskatīsies šāda.

Tautiskā valstī, sākot no pagasta līdz pat galvenajiem valsts vadošajiem orgāniem, nekur nebūs pārstāvniecības orgānu, kuri lēmumus pieņemtu pēc vairākuma principa. Būs tikai padomdevēji orgāni, kuru uzdevums ir palīdzēt ievēlētajam vadonim, kas savukārt darbiniekus ieceļ attiecīgos amatos. Katrs darbinieks noteiktā darbības jomā ir pilnīgi atbildīgs tieši tāpat kā vadonis lielākā mērogā vai savienības priekšsēdētājs. Tautiskā valsts principiāli nepieļauj, ka speciālos jautājumos, piemēram, saimnieciskos jautājumos padoms tiktu lūgts cilvēkiem, kuri savas darbības un izglītības dēļ konkrētā jomā neko nesaprot. Tāpēc valsts savus pārstāvniecības orgānus jau no sākuma dala politiskajā palātā un profesionālajā kārtu palātā.

Lai abu palātu sadarbība būtu auglīga, tās vada speciāls ievēlētu cilvēku senāts. Ne palātās, ne senātā nekad nav paredzēta balsošana. Tie ir darba orgāni un nevis balsošanas mašīnas. Atsevišķam loceklim ir tikai padomdevēja, bet nevis lēmēja balss. Lēmēja tiesības un vienlaikus arī atbildība ir priekšsēdētājam

Tikai nelokāmi savienojot dzīvē absolūto atbildību ar absolūto varu pakāpeniski radīsim tādu atlasītu vadoņu savienību, par kādu tagad bezatbildīgā parlamenta laikā nevar pat iedomāties.

Tad nācijas valstiskā iekārta tiks saskaņota ar to likumu, kuram šī nācija var pateikties par saviem panākumiem kultūras un saimniecības jomā.

* * *

Attiecībā uz šo pasākumu iespējamību, lūdzu, neaizmirstiet, ka mūslaiku parlamentārā vairākuma princips cilvēces vēsturē nav pastāvējis kopš seniem laikiem. Gluži otrādi, demokrātiskais princips bija pazīstams īsos vēstures periodos, kuros vienmēr bija raksturīgs tautu un valstu pagrimums.

Protams, nav jādomā, ka tāds dziļš apvērsums var notikt ar augstāko orgānu pavēli vai tikai ar teorētiskiem spriedelējumiem. Nē, mūsu paredzētie pasākumi neaprobežojas tikai ar valsts Konstitūciju; tiem jāaptver visa likumdošana, kā arī visas sabiedriskās dzīves jomas. Lielu apvērsumu var īstenot tikai tāda kustība, kura pati ir veidota šo ideju garā un tādējādi ir jaunās valsts aizmetnis.

Lūk, tāpēc ir nepieciešams, lai nacionālsociālistiskā kustība jau tagad, cik vien iespējams, apgūst idejas un sarod ar tām. Tad būs vieglāk nākotnē ne tikai norādīt ceļu jaunajām valsts formām, bet gan nodot visas tautas rokās jau kaut kādu gatavu valsts aparātu.

5. nodaļa: Organizācija un pasaules uzskats