Mana Cīņa

Ir labi vēl, ka mūsu ilustrētie žurnāli var pastāstīt tikai par šādas dresūras izņēmuma gadījumiem. Ja šie izņēmumi kļūtu par likumu, tie būtu pavisam neciešami. Pietiekami neciešami jau ir tas, ka pašlaik pie jums augstāko izglītību iegūst nebūt ne tie, kuriem ir talants un spējas. Jā, mēs pasakām bez aplinkiem: tāds stāvoklis ir pilnīgi neciešams, ka gadu no gada simtiem un tūkstošiem pilnīgi netalantīgiem cilvēkiem ir iespēja studēt augstākajās mācību iestādēs, kamēr simtiem un tūkstošiem citiem patiesi talantīgiem cilvēkiem šī iespēja ir liegta. Tādējādi nācija cieš neiedomājamus un pat neaptveramus zaudējumus.

Ja pēdējās desmitgadēs tieši ASV tik ārkārtīgi palielinās vissvarīgāko izgudrojumu skaits, tas zināmā mērā ir izskaidrojams ar to, ka tur talantīgiem cilvēkiem, kas nāk no zemākiem tautas slāņiem, ir daudz lielākas iespējas iegūt augstāko izglītību nekā Eiropā.

Lai kļūtu par izgudrotāju, vispirms ir vajadzīgs talants. Ar mehāniski iegūtām zināšanām nepietiek. Taču pie mums šim apstāklim netiek pievērsta nekāda uzmanība. Galvenais ir laba atzīme.

Nāks laiks, un mūsu tautiskā valsts pārveidos šo sistēmu. Mūsu uzdevums nebūs sabiedrības vienas šķiras ietekmes iemūžināšana. Mūsu mērķis būs atlasīt visus gaišākos, prātīgākos cilvēkus no visiem iedzīvotāju slāņiem, un tieši šiem visspējīgākajiem cilvēkiem dosim iespēju visvairāk ietekmēt sabiedrību un baudīt vislielāko cieņu. Mūsu valsts uzskatīs par savu pienākumu panākt, lai visiem vidusmēra bērniem tiktu nodrošināta pienācīga audzināšana. Taču tajā pašā laikā valsts uzņemsies vēl īpašu pienākumu — pavērt ceļu visiem patiesi talantīgiem cilvēkiem. Valsts augstāko mācību iestāžu durvis centīsimies atdarīt visiem apdāvinātajiem cilvēkiem un darīsim to neatkarīgi no tā, kādām sabiedrības aprindām šie cilvēki pieder. Mums tas ir jāizdara par katru cenu. Jo tikai tā iegūsim patiesi ģeniālus nācijas vadītājus, bet nevis izskolotus sausiņus.

Mūsu valstij tā jārīkojas arī tādēļ, ka Vācijā tā saucamais augstākais slānis ir tik ļoti noslēdzies sevī un tik iesīkstējis, ka tam vairs nav pilnīgi nekādas dzīvas saiknes ar zemāk stāvošiem iedzīvotāju slāņiem. Par to mums ir jāmaksā divkārt Pirmkārt, šis slānis ir pilnīgi zaudējis spēju izprast tautas masu noskaņojumu. Tas jau pārāk ilgi ir atrauts no jebkādas saskarsmes ar tautu, lai saglabātu tautas psiholoģiju. Tagad šis slānis ir kļuvis tautai pilnīgi svešs. Otrkārt, šis slānis cieš vēl no kādas kaites — tas zaudē pēdējās gribasspēka paliekas. Inteliģencei, kura dzīvo pilnīgi no­slēgti, vienmēr būs mazāk gribasspēka nekā vienkāršajām tautas masām.

Taču visa pasaule zina, ka mēs, vācieši līdz pat šim laikam ciešam nevis no zināšanu trūkuma, bet gan no tā, ka mums trūkst gribas un apņēmības. Vai gan mēs neredzējām—jo "izglītotāki" bija mūsu valsts vadītāji, jo nespēcīgāka izrādījās to darbība un sasniegtais. Ja pasaules karā gan mūsu politiskā, gan tehniskā gatavība izrādījās nepietiekama, tad vaina nebija vis tur, ka valdošajās aprindās būtu jūtams izglītotu cilvēku trūkums. Tieši pretēji, visi vadītāji bija pārāk izglītoti cilvēki, kuriem zināšanu netrūka, bet pilnīgi trūka veselīga instinkta, enerģijas un drosmes. Vai tad tieši tā nebija visas mūsu tautas nelaime, ka pasaules kara laikā mums nācās cīnīties ne jau uz dzīvību, bet gan uz nāvi kanclera Betmana Holvēga vadībā, kas bija filozofējoša un ļoti vāja personība. Ja viņa vietā būtu bijis stiprs tautas vadonis, tad, protams, mūsu varonīgo karavīru upuri nebūtu bijuši veltīgi. Tāda vadītāju izvēle, vadoties tikai no "prātnieku" un "izglītoto" slāņu vidus, bija ļoti izdevīga arī novembra revolūcijas neliešiem. Visi šie "izglītotie" valsts darbinieki turēja zināšanas tikai paši sev un nespēja tās izmantot, lai kalpotu tēvzemei. Tādēļ arī pretiniekam bija tādi panākumi.

Šajā sakarā mēs daudz ko derīgu varam mācīties no katoļu baznīcas. Tās garīdznieki dod zvērestu nedoties laulība. Tieši tādēļ arvien vairāk un vairāk katoļu garīdznieku nāk no tautas masām. Līdz šim neviens nav ievērojis tieši šo celibāta nozīmi; Taču tieši šeit slēpjas tas milzu stihiskais spēks, kas piemīt šim senajam institūtam. Būdama spiesta savu vadītāju pulku arvien vēl papildināt no tautas zemākajiem slāņiem, katoļu baznīca saglabā ciešu saikni ar tautu un nodrošina sev pastāvīgu jaunas enerģijas, jaunu, svaigu spēku pieplūdumu, kādi rodami tikai tautas masās. Tādēļ ir saprotams, ka šis milzīgais organisms saglabā mūžīgu spēku, jaunību, gara elastību un tēraudcietu gribasspēku.