Mana Cīņa

Ar katru mirkli starpsaucieni kļuva retāki, bet aplausi — skaļāki. Lasīju pa punktiem visas 25 tēzes, katru reizi klātesošajai klausītāju masai jautādams, kas viņiem būtu iebilstams pret doto punktu. Atbildes vietā dārdēja aplausi, un tie kļuva arvien vienprātīgāki. Un, kad nolasīju pēdējo tēzi, aplausi grandēja bez apstājas; visas programmas tēzes tika pieņemtas vienbalsīgi. Kad beidzu savu runu, manā priekšā bija vienota, saliedēta klausītāju masa, kuras sirdis pukstēja vienā ritmā. Neaprakstāms entuziasms! Bija skaidrs, ka cilvēki ir ieguvuši jaunu ticību, jaunu pārliecību un jaunu gribu.

Sapulce ilga četras stundas. Kad pēc tam cilvēki, pilni pacēluma un iedvesmas, lēnām sāka izklīst, jau noteikti zināju, ka tagad jaunās kustības principi patiešām ir radījuši pirmo plaisu un sākuši iekļūt vācu tautas masā. Nešaubījos vairs ne mirkli, ka pasaulē nav tāda spēka, kas tautai liktu aizmirst šos diženos principus.

Mēs iededzām liesmu, kurā tiks izkaldināts mūsu brīvības zobens.

Tagad nesatricināmi ticēju, ka ir situsi ne tikai atdzimšanas stunda, bet arī stunda lielajai atmaksai par 1918. gada 9. novembra noziegumu.

Zāle pamazām kļuva tukša.

Sākās jauns laikmets mūsu kustības vēsturē.

Otrā daļa: NACIONĀLSOCIĀLISTISKĀ KUSTĪBA

1. nodaļa: Pasaules uzskats un partija

1920. gada 24. februārī notika pirmā jaunās kustības piekritēju organizētā masu sapulce. Minhenes galma alus darītavas lielajā zālē diviem tūkstošiem cilvēku tika nolasītas no jaunās partijas programmas 25 tēzes, un katrs tās punkts gavilējot tika apstiprināts.

Līdz ar to partija bija ieguvusi pirmās vadības tēzes un direktīvas cīņai, kurai vajadzēja uz visiem laikiem likvidēt veselu lērumu seno, novecojušo priekšstatu un uzskatu, kā arī atteikties no neskaidriem un pat kaitīgiem mērķiem. Satrunējušajā un gļēvajā buržuāziskajā pasaulē un marksisma iekarojumu uzvaras gājienā vajadzēja ienākt jaunam spēkam, lai pēdējā brīdī apstādinātu ļauno likteņa skrējienu.

Pats par sevi saprotams, ka jaunā kustība tikai tad varēja cerēt uz tās nozīmes un spēku augšanu šajā milzu cīņā, ja no pirmajām savas pastāvēšanas dienām pratīs savu piekritēju sirdīs modināt kvēlu pārliecību, ka šeit nav runa par mūsdienu vēlēšanu lozungu balsu zvejošanai, bet gan par patiesi jaunu un diženu pasaules uzskatu.

Atcerēsimies, kā līdz šim tika "meistarotas" tā sauktās "partiju programmas", kā tās laiku pa laikam tika uzspodrinātas vai pārlabotas. Pietiek atcerēties, kādi motīvi parasti vadīja šīs buržuāzisko partiju "programmu komisijas", lai prastu novērtēt šos programmatiskos izdzimumus.

Kad šīs partijas izdarīja izmaiņas savās programmās, tās vienmēr vadīja tikai viens motīvs: kā savākt pēc iespējas vairāk balsu nākamās vēlēšanās. Tikko šie parlamenta triku meistari jūt, ka mīļotā tauta atkal domā par protestēšanu un vairs negrib vilkt tālāk veco vezumu, tie ar steigu cenšas nomainīt zirgus. Tad arēnā parādās zvaigžņu pētītāji un "partijas astrologi", kas nāk galvenokārt no tā saucamajām "vecajām" parlamentāriešu aprindām "ar bagātīgu politisko pieredzi". Viņiem ne vienreiz vien nācās novērot, ka masu pacietība bija galā un ka vadoņi vienmēr atrada jaunu "izeju". Tūlīt parādās vecu vecais pārbaudītais līdzeklis: tiek izveidota "komisija". Pēc tam vispusīgi cenšas noskaidrot, kas tad tieši tautai nepatīk, ko jaunu tā vēlas un uz ko cer. Ar šo mērķi centīgi tiek izpētīti arī visi citu partiju presē publicētie sacerējumi. Tad "komisija" mēģina izzināt, kādi lozungi pašlaik ir vispopulārākie vienas vai otras sociālās grupas vai profesijas aprindās, kādas ir to visslēptākās vēlmes. Pēkšņi izrādās, ka arī bīstamās opozīcijas "demagoģiskie lozungi" nav nemaz tik slikti, un, par lielu izbrīnu šo lozungu radītājiem, tie parādās "izlabotajā programmā"! Un viss notiek tā, it kā tas būtu pats par sevi saprotams.