Ļaunuma spogulis

- Man nepietiks karaspēka, - sacīja karalis. - Pat ja visas ciltis atsūtīs cilvēkus. Un tu taču zini, ka šie ļaudis ir tikai mednieki. Viņi ir labi, lai notvertu slazdā atsevišķu karavīru, bet kaujā ir slikti - viņi viegli pārvēršas no karaspēka par pūli.

- Tev taisnība, karali, - ģenerālis piekrita. - Tāpēc mums jāpastiprina pāreja ar lielgabaliem. Īstiem lieliem ieročiem.

- Tēvoc ... - Doroteja iesāka, bet apstājās. Viņai padoms netika prasīts. Viņa bija tikai sieviete.

- Ko?

- Piedod, tēvoc, man nevajadzētu iejaukties vīriešu sarunā.

- Kur lai ņemam lielgabalus? - karalis jautāja.

- Mēs tos varam nopirkt, - vecais ģenerālis atbildēja, noglāstot garās sirmās ūsas.

- Siāmā?

Ģenerālis ar sajūsmu pamāja ar galvu. It kā pirms tam nebūtu pārliecināts par šādu iespēju.

- Siāma vienmēr labprāt palīdzēs mums pret Birmu, taču viņi labprātāk izvēlētos saņemt mūsu brīvību, turklāt Siāma tagad pārdzīvo grūtus laikus. Viņi baidās no Francijas iebrukuma.

- Vai mēs nevaram iegādāties ieročus Indijā? - Bo Nuria jautāja.

Ģenerālis papurināja galvu.

- Man nepatīk lielgabali. Tas nav augstdzimuša karotāja ierocis. Bet karagājiena laikā pret Manipuru es redzēju, ko lielgabali var izdarīt pat ar kara ziloņiem. Mums vajag lielgabalus.

Karalis atlaida ģenerāli.

Kad viņi palika vieni, karalis strauji pagriezās pret Doroteju.

- Saki, ko tu gribēji pateikt.

- Es neko nesaprotu no kara, - sacīja Doroteja.

- Bet tu dzīvoji starp angļiem. Tev, iespējams, zināms kaut kas tāds, kas ir novērsis manu padomnieku uzmanību.

- Es šeit atkuģoju ar lielu kuģi "Glorija", - sacīja princese. - Un es zinu, ka "Glorijas" kravas telpās atradās lieli jūras lielgabali, kurus angļi bija iecerējuši izkraut, uzvilkt uz lafetēm un maršēt uz Āvu.

- Nevar būt!

- Manā klātbūtnē par to runāja angļu faktora Džuliana Vitla sieva.

- Un ko viņa vēl teica?

- Vispār, - Doroteja pasmīnēja, - tas vairs nav svarīgi, jo lielgabali nonāca pie franču pirāta Surkufa kopā ar visu "Gloriju".

- Jā, tu man stāstīji par pirātu. Bet neko par lielgabaliem.

- Nebija jēgas. Es pat biju aizmirsusi par tiem.

- Žēl gan. Tev par to vajadzēja man pastāstīt agrāk. Jo man ir svarīgi zināt par angļu plāniem pret Āvu. Man nebija ne jausmas, ka viņi ir nobrieduši iekarot lielo karalisti.

Dorotejai bija žēl tēvoča, jo viņam Āvas karaļvalsts bija zemes varas virsotne. Bet pat Doroteja zināja, ka tā ir daudz vājāka par tām Indijas karaļvalstīm, kuras jau bija pakļāvušās angļu lielgabaliem.

- Otro kuģi, kas kopā ar mums atstāja Londonu, - pēc tam teica Doroteja, - sauc par "Drednautu", tas ir, par Draudīgo. Tas ir vecs Lielbritānijas Jūras spēku līnijkuģis.

- Līnijkuģis?

- Tātad lielākais flotē.

Doroteja saprata, ka viņa kā bijušā jūrnieka meita Eiropas floti pārzina daudz labāk nekā augstdzimušais tēvocis. Bet vai ir vērts tagad skaidrot, ka jūras kauju laikā lielākie kuģi tiek novietoti vienā līnijā un šīs līnijas iet viena pret otru, šaujot no visiem lielgabaliem ...

- Un viņš arī ved lielgabalus?

- Nē, viņam ir ļoti daudz savu lielgabalu, - sacīja Doroteja. - Bet viņam bija jādodas uz Kalkutu un jāuzņem uz kuģa pulks Indijas karavīru, sipaju. Tagad karagājiens izgāzīsies ... Angļi neuzdrošināsies iet uz ziemeļiem bez artilērijas atbalsta.

- Tu spried kā īsts ģenerālis, -  tēvocis smaidīja. - Pēc medībām tu man pastāstīsi vairāk par angļu nodomiem un to, kā viņi vēlējās iekarot Āvas karalisti. Tas ir smieklīgi.

Bet Bo Nurija nesmējās.

Pagalmā atskanēja rags - signāls par medību sākumu.

- Ej, meitiņ, - Bo Nurija pavēlēja, - saģērbies medībām. Es arī pārģērbšos. Tikai tāpēc vien, ka rīt gaidāms karš, mēs šodien nevēlamies mainīt savus paradumus.

* * *

Viņi medīja muntačkus - mazus briežus, graciozus un ātrus. Neliels to ganāmpulks tika uzcelts pašā Kangemas krastā, retā caurredzamā mežā. Mednieki apmēram stundu vajāja briežus, zirgi tika pilnīgi nodzīti, karalis aizjāja uz priekšu uz rezerves zirga - viņš bija spītīgs un nekad neatgriezās no medībām bez medījuma. Pārējie mednieki sarīkoja atpūtu, kalpi sāka gatavot no Lidži līdzpaņemto ēdienu, Doroteja nokāpa līdz plašajai straujajai upei, kuras sauca Kangema - Ligonas tēvs. Reiz iluzionists Fans viņai teica, ka cilvēks visu mūžu var skatīties uz uguni un tekošu ūdeni.

Doroteja visu laiku izjuta tādu kā satraukumu, neērtību, viņai gribējās pabūt vienatnē, neredzēt cilvēkus, it kā gaidītu kādu tikšanos, kur citiem cilvēkiem nevar atklāt. Sākumā viņa šo izjūtu attiecināja uz tikšanos ar spiegu no Avas. Nu kāpēc, kāpēc Bodopai karalim jādodas uz Ligonu? Galu galā Ligona nevienu netraucē, tā vēlas tikai vienu - lai viņu liek mierā ...

- Man jāatrod kuģis ... Kāds kuģis? Lidojošais kuģis. Nav lidojošu kuģu ... Tas bija svešs lidojošais kuģis ...

Doroteja uzlēca kājās. Viņa bija nobijusies - viņa jutās tā, it kā kāds būtu ielīdis viņai galvā un sarunātos ar viņu. Burvestība? Viņu nobūruši!