- Nespēju ticēt savām acīm, Oleadžins teica, bez elpas rādīdams uz termosam piestiprināto etiķeti. Skaties, tur rakstīts "DVĪŅI". Viņš skaļi iesmējās. Tas, protams, būtu pārāk daudz cerēts. Pēdējo reizi, kad dzirdēju par abiem Gontu bērniem, Džons un Filipa bija
Ņujorkā. Mūsu cilvēki viņus pastāvīgi novēro. Viņš papurināja galvu, it kā mēģinot atvairīt kādas nevēlamas domas no savām jau tā pārslogotajām smadzeņu šūnām. Bet, ja nu tas tiešām tā ir, tad kāpēc lai Nimrods turētu šo termosu seifā? Dieva dēļ, cik daudz dvīņu viņš pazīst? Paklau, kur ir tas siltuma mērītājs, ko es atvedu no Savienotajām Valstīm?
Upendra pasniedza sava amerikāņu kolēģa diplomātu. Oleadžins atvēra to, izpakoja ierīci, ieslēdza un uzmanīgi novietoja termosu zem objektīva. Termosa iekšpusē divas tumši sarkanas figūras kustējās augšup un lejup pa savu stikla būri kā mazi, karsti protoplazmas pinkucīši, ko novēro elektronu mikroskopā. Par to nevarēja būt nekādu šaubu. Termosā tiešām atradās divi džini.
- Gatavs! Oleadžins iesaucās.
- Bet, ja tie ir Džons un Filipa, iebilda Upendra, kurš bija prātīgāks par amerikāni, tad kas ir tie dvīņi, ko novēro Ņujorkā? Vai nu jūsu cilvēki kārtīgi nedara savu darbu, vai arī…
- Ko "vai arī"? Oleadžins aizkaitināts noprasīja.
Upendra paraustīja plecus. Nē, es nevaru izdomāt
nekādu "vai arī", viņš atzinās.
- Bet es gan varu. Ņujorkā viņi droši vien novēro divas Citurienes. Vai zini? Dubultniekus, kas domāti, lai nodrošinātu alibi vai novērstu uzmanību. Protams, ir vajadzīgs eņģelis, lai izveidotu Citurieni. Bet, kā esmu dzirdējis, tie mazie spējot tīri labi pārliecināt. Viņš pamāja ar galvu, apliecinot, ka viņam patīk šī teorija. Jā. Tam ir liela jēga. Tas noteikti izskaidro, kā viņi var atrasties divās vietās vienlaikus. Ņujorkā un šajā termosā.
Oleadžins salocīja siltuma mērītāju, tad ielika to un termosu diplomātā.
- Aiziet, viņš mudināja. Iesim projām no šejienes.
- Bet kā ar matu sukām? Un nagiem?
- Ak, aizmirsti tos. Tā sakot, labāk zīle rokā. Turklāt Ibliss skaidri lika manīt, ka īstenībā viņš dzen pēdas dvīņiem. Oleadžina seja izplūda platā smaidā. Viņa trīs vēlēšanās bija nopelnītas! Tām vajadzēja būt nopelnītām! Viņš papurināja galvu, it kā neticēdams, ko bija panācis. Ibliss būs tik ļoti pārsteigts, kad es viņam tos pasniegšu, viņš teica. Nevaru vien sagaidīt, kad ieraudzīšu viņa ģīmi.
9. nodaļa NUNC FORTUNATUS SUM
Ieradušies Katmandu pēc desmitarpus stundu lidojuma sabiedrības Gulf Air lidmašīnā no Londonas, lai meklētu Kompānijas gleznā attēloto sārto fortu, Grounins un trīs bērni nokļuva dzīvā Āzijas metropolē, kas galīgi nebija tāda, kā viņi bija iedomājušies. Kalniešu ar tēraudcietu skatienu, pētnieku ar granīta žokli un noslēpumainu priesteru vietā viņi atradās starp hipijiem, paklāju tirgoņiem, tūristu pilniem pajūgiem, acīgiem policistiem un safrāndzelteni tērptiem priesteru mācekļiem no Bufalo Ņujorkas pavalstī un Detroitas Mičiganas pavalstī, lai izplatītu apskaidrību, ko viņi bija atraduši tai vai citā ašramā.
- Kas ir ašrams? Dibaks jautāja, pārlaizdams acis lapelei, kas viņam bija iedota dažas sekundes pēc iznākšanas no lidostas, un kāpdams iekšā apdauzītā taksometrā, lai brauktu uz viesnīcu.
- Tas ir tāds kā reliģisks patvērums, Grounins paskaidroja. Tiem, kas meklē mieru un meditāciju, un ko tur vēl. Galīgas blēņas, ja jūs jautājat man. Viņš ar rokas mājienu no taksometra atvērtā loga aizraidīja prom kādu priesteru skolnieku. Ja viņi meklē apskaidrību, tad viņiem vajadzētu palasīt kādu enciklopēdiju vai kādu pieklājīgu avīzi. Ar aizvērtām acīm, dungojot kādu muļķīgu mantru, viņi to nekad neatradīs.
Dvīņi saskatījās un pasmaidīja. Ceļošana ārzemēs kopā ar Grounina kungu vienmēr sagādāja jautrību. Kas ir mantra? Džons pajautāja.
- Vārds, kuru viņi atkārto atkal un atkal, lai palīdzētu iztukšot no galvas to mazumiņu, kas. tur sākumā bija.
- Kādēļ? Dibaks neizpratnē jautāja.
- Labs jautājums, Grounins atzina. Manuprāt, tādēļ, lai varētu atklāt dzīves jēgu. Vai panāktu kādu tamlīdzīgu lētu efektu.
Viņi reģistrējās viesnīcā un tad klīda pa pilsētu, kur viņus pārsteidza cits atklājums. Tāpat kā Durbaras laukumā varēja redzēt daudzus čūsku dīdītājus, arī gandrīz visu pilsētas tempļu ārpusi rotāja kāds kobras kalums akmenī. Deotalli pilī bija redzama iepriekšējā Nepālas karaļa zelta statuja, virs kuras slējās gigantiskas kobras kapuce. Viņi noteikti atradās īstajā pasaules daļā, ja reiz runa bija par kobrām.
Tomēr Filipai drīz vien radās aizdomas, ka viņi atbraukuši uz nepareizo vietu, jo neviena no celtnēm Katmandu neatgādināja sārto fortu Ostindijas Kompānijas gleznā, ko viņi bija atveduši līdzi no Londonas. Tāpat domāja arī jauns vīrietis, vārdā Padma Trungpa, kurš strādāja viņu viesnīcas recepcijā.