Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

Abi džini devās prom no Maidana uz savas viesnīcas pusi. Pa ceļam vairāki vietējie mēģināja viņiem šo to pārdot: paklāju, pāris kokā grieztu ziloņu, puķes, mai­siņu ar pani puri. Mazliet tālāk kāds guru Masamdžasaras māceklis piedāvāja viņiem kompaktdisku, kurā guru pārstāstīja paņēmienus, kā viņš gūst dvēseles apskaid­rību, bet kāds cits vīrietis piesolīja gida pakalpojumus. Trešais vīrietis viņus nofotografēja. Indija nebija nekas cits kā rosīga un darbīga zeme, un tik daudzi cilvēki centās viņiem kaut ko pārdot, tāpēc abi džini nepama­nīja, ka tiek fotografēti ar termisko kameru. Vairumam cilvēku tas diez vai būtu svarīgi, bet džini ir veidoti no uguns un to ķermenis izstaro ļoti skaidru tumšsar­kanu karstuma signālu, tāpēc tam ir ļoti liela nozīme, un Nimrods un Rakšasasa kungs to drīz vien sapratīs. Turklāt tā, kā Zaļais dervišs jau bija paredzējis. Bet, kā Rakšasasa kungs būtu teicis, ar pareģojumiem neko nevar zināt: reizēm tiem jāpiepildās, lai tos saprastu pa īstam.

Indija ir karija mājvieta, un asāko kariju sauc par phal. Karijam asumu piešķir čili jeb sarkanie pipari. Jo vairāk čili lietoti, jo karijs ir asāks. Džiniem, kas veidoti no uguns, garšo ļoti asi kariji īpaši phal -, un viņi spēj izturēt vairāk čili kādā phal nekā jebkurš laicīgais.

Daudzus gadus Rakšasasa kungs bija gājis uz ģime­nes restorānu blakus Kalkutas galvenajam pasta kanto­rim Siraj-ud-Daula Curry House. Tā īpašnieks Hindudža kungs labi pazina Rakšasasa kungu un, zinādams viņa aizrautību ar ļoti asu phal, parasti pasniedza vi­ņam īpašu divdesmit viena čili phal, kuru viņš sauca par uasuki. Šis vasuki tika uzskatīts par tik asu, ka tikai viens laicīgais, restorāna galvenais oficiants Mitala kungs, varēja ieēst vairāk par vienu kumosu. Tas vien­mēr ļoti noderēja tādam džinam kā Rakšasasa kungs, jo tā Mitala kungs spēja pārbaudīt, vai vasuki bija pie­tiekami ass. Tomēr šoreiz abi džini uzzināja, ka Mitala kungs guļ mājās slims un nespēj atnākt, lai nogaršotu vasuki, kas pagatavots Siraj-ud-Daula virtuvē.

-    Mitala kungs saslima šopēcpusdien, Hindudža kungs paskaidroja. Visai negaidīti. Jā, diemžēl viņš tagad ir nevesels. Ne galīgi slims vai pilnīgi savārdzis, saprotiet, bet pamatīgi sasirdzis.

-   Ceru, ka viņš nav ieēdis ko sliktu, Nimrods iemi­nējās.

-   Ļoti cienījamais viesi, nē, Hindudža kungs apgal­voja. Katrā ziņā ne šeit.

-    Varbūt mums vajadzētu atnākt kādu citu reizi, Nimrods ieminējās Rakšasasa kungam. Kad varēsim paļauties uz Mitala kunga pakalpojumiem. Es ļoti ne­gribētu riskēt un ēst kariju, kas nav pietiekami ass, jo nespētu paciest vilšanos.

Taču runādams Nimrods izsalcis ostīja gaisu kā suns gaļas veikalā un manāmi vilcinājās restorānu pamest.

-   Jā, tev varbūt ir taisnība, Rakšasasa kungs sacīja. •»■ Bet, protams, reizēm neēst, baidoties riskēt, nozīmē palikt izsalkušam.

Nimrods plati pasmaidīja. Labi teikts, Rakšasasa kungs.

Un ar šiem vārdiem abi džini apsēdās pie Hindudža kunga piedāvātā galdiņa, kas bija labākais restorānā, un baudīja vasuki, kāds jebkad ticis pagatavots ne­vis ar divdesmit vienu, bet divdesmit pieciem čili. Tas bija tik ass, ka pavārs un pārējie darbinieki iznāca no virtuves pavērot, kā abi džini to ēd, kaut gan vienīgi Hindudža kungs zināja, ka viņi ir džini, un apbrīnot, ka kāds var ieēst tik asu kariju.

Ļoti asam karijam tomēr piemīt kāds liels ļaunums: stiprais ēdiens var viegli slēpt miega zāļu rūgto garšu. Tā bija izdevība, ko izmantoja Aasth Naag, kura spiegi bija vērojuši Nimrodu un Rakšasasa kungu, kopš viņi bija pametuši Sanderbensas mangrovju purvus. Un bija gaužām vienkārši kādam no kulta locekļiem ieiet pa atvērtajām restorāna virtuves durvīm un asajam vasuki pievienot spēcīgas, bet lēnas iedarbības miega zāles. Un, kad Nimrods un Rakšasasa kungs palūdza papildpor­ciju, kā viņi parasti mēdza darīt, abi džini apēda vairāk, nekā spiegi bija gaidījuši.

-    Tas tik bija phal, labākais, kādu jelkad agrāk esmu ēdis, Nimrods paziņoja Hindudža kungam, kad bija beidzis maltīti. Atzinīgi novērtēdams restorāna apbrī­nas pilno darbinieku aplausus ar pieticīgu rokas mā­jienu, viņš nolika vairākas lielas banknotes uz galda un piecēlās. Kvēles ziņā tas tiešām bija Vezuva cienīgs, Hindudža kungs. īstas garšas liesmojums un visai gardi ugunīgs.

-    Desertu? Hindudža kungs apjautājās, piedāvā­dams abiem džiniem ēdienkarti.

Rakšasasa kungs papurināja galvu. Es vairs neko nevaru ieēst, viņš teica. Pat tad ne, ja no tā būtu atkarīga mana dzīvība. Turklāt šī ir bijusi gara diena, un es jūtos noguris. No rīta uzmeklē mani, Nimrod, jo šonakt gulēšu kā nosists.

Viņi abi jau žāvājās, pirms bija atgriezušies viesnīcā, un jau bija aizmiguši, iekams paguva uzvilkt pidžamu. Viņi pat nepalika nomodā pietiekami ilgi, lai aizslēgtu sava luksusa numura durvis un aizvērtu augstos logus ar izeju uz balkonu, kā Zaļais dervišs bija ieteicis. Tas ļāva Aasth Naag nolīgtajiem slepkavām pavisam viegli iekļūt viņu istabās un iekraut divus guļošos džinus ve­ļas grozā.