Labas zīmes

Lai kā Ņūtons skatījās, tomēr nekad nebija redzējis uz ceļa tādu mašīnu kā savējo. Gadiem ne pārāk pārliecinoši viņš ar sajūsmu stāstīja draugiem, cik viņa braucamais taupīgs, izmisīgi cerēdams, ka kāds no viņa to nopirks, jo neveiksminieks grib neveiksmē dalīties.

Veltīgi viņš slavēja 823. modeļa dzinēju, trīspakāpju pārnesumkārbu, apbrīnojamo drošības sistēmu (gaisa spilvenus, kas piepūšas bīstamā situācijā, piemēram, braucot pa taisnu, sausu ceļu ar nelielu ātrumu un gandrīz avarējot, jo skatu pēkšņi aizsedzis milzīgs drošības spilvens). Ņūtonam bija arī tieksme liriski stāstīt par Korejā ražoto radioaparātu, kurš neticami labi uztver Phenjanas raidstaciju, un sintētisko elektronisko balsi, kura brīdināja aizsprādzēt drošības jostu pat tad, kad tā jau bija aizsprādzēta, un kuras programmētājs, šķiet, nepārvaldīja ne tikai angļu, bet arī japāņu valodu. Viņam tas šķita ļoti stilīgi.

Lai gan tāds avangardisms, iespējams, bija auklas keramikas līmenī.

Ņūtona draugi piekrizdami māja ar galvu, bet, viņam nedzirdot, sprieda, ka tad jau labāk iet kājām un tāda spēkrata vietā nopirkt kurpju pāri, jo Wasabi neticamo taupīgumu degvielas patēriņā varēja izskaidrot ar to, ka mašīna bieži stāvēja servisos, gaidot, kad pa pastu no vienīgā palikušā Wasabi aģenta Japānā, Nigirizuši, pienāks kloķvārpsta vai cita detaļa.

Braucot šajā nenoteiktajā transa stāvoklī, kādā ir teju visi pie stūres, Ņūtons domāja, kā tieši varētu lietot kniepadatu. Varbūt teikt: Man ir kniepadata, un es gribu ceļot...

Kniepadatas nesējs... Vīrs ar zelta kniepadatu... Navaronas kniepadatas...

Ņūtonu varbūt ieinteresētu fakts, ka no 39 OOO sievietēm, kuras gadsimtu gaitā ar kniepadatu pārbaudīja raganu mednieki, 29 000 iespiedzās, 9999 neko nejuta (jo tika izmantotas slēptās adatas), bet viena ragana paziņoja, ka dūriens brīnumaini izdziedējis artrītu viņas kājā.

Tā bija Agnese Natere, raganu meklētāju armijas lielā neveiksme.

viens no pirmajiem ierakstiem Agneses Nateres Jaukajos un precīzajos pravietojumos ziņo par viņas nāvi.

Angļi, visumā dumja un laiska nācija, nebija tik naski uz sieviešu dedzināšanu kā citu Eiropas valstu pilsoņi. Vācijā sārti tika krauti un dedzināti regulāri un ar teitoņu pedantiskumu. Pat svētulīgie skoti pa starpu kaujām ar saviem galvenajiem ienaidniekiem, proti, skotiem, garajos ziemas vakaros iemanījās sakurt dažus sārtus. Tikmēr angļiem acīmredzot pietrūka dūšas.

Varbūt tieši ar to izskaidrojami Agneses Nateres nāves apstākļi, kas vairāk vai mazāk iezīmēja raganu medību vājprāta beigas Anglijā. Gaudojošs pūlis, ko bija satracinājuši Agneses paradumi staigāt apkārt, izskatoties gudrai, un vēl ārstēt cilvēkus, kādā aprīļa vakarā ieradās Agneses mājās un ieraudzīja, ka viņa, uzģērbusi mēteli, jau sēž un gaida viņus.

-Jūs kavējat, - Agnese atnācējiem teica. - Man jau pirms desmit minūtēm vajadzēja būt uz sārta.

Pēc tam viņa piecēlās un lēni kliboja caur pēkšņi apklusušo pūli laukā no mājiņas un prom uz sārtu, kas bija steigšus sasliets pļavā. Teika vēsta, ka Agnese neveikli uzkāpusi uz sārta un apvijusi rokas ap stabu sev aiz muguras.

- Piesieniet labi, - viņa sacīja pārsteigtajam raganu meklētājam un, kad ap sārtu sanāca ciema iedzīvotāji, uguns gaismā pacēla savu skaisto galvu un teica: - Nāciet tuvāk, krietnie ļaudis! Tik tuvu, lai āda gandrīz sačokurojas, jo vēlos, lai visi redz, kā Anglijā mirst pēdējā īstā ragana. Kā raganu mani soda, lai gan nezinu, kāds varētu būt mans noziegums. Tāpēc mana nāve lai ir vēsts pasaulei. Sanāciet pavisam tuvu, es saku, un iegaumējiet, kāds liktenis sagaida tos, kas jaucas tur, kur viņiem trūkst saprašanas.

Pēc tam, pasmaidījusi un pametusi skatienu debesīs virs ciema, Agnese piebilda:

- Tas attiecas arī uz tevi, sasodītais vecais muļķi!

Pēc šiem dīvainajiem zaimiem Agnese neko vairāk

neteica. Viņa ļāva sev aizbāzt muti un stāvēja, valdonīgi izslējusies, kad pie sausās malkas pielika lāpas.

Pūlis pienāca tuvāk, viens otrs jau šaubīdamies, vai rīkojies pareizi, ja jau reiz par to runājam.

Sprādziens, kas atskanēja pēc trīsdesmit sekundēm, noslaucīja no zemes virsas ciema pļavu un iznīcināja visas dzīvās radības ielejā. To redzēja un dzirdēja pat Halifaksā.

Vēlāk tika lauzti šķēpi, vai tas bijis Dieva vai Sātana darbs, taču Agneses Nateres mājiņā atrastā zīmīte liecināja, ka debesu vai elles spēkiem būtiski palīdzēja astoņdesmit mārciņas šaujampulvera un četrdesmit mārciņas namdaru naglu, kuras viņa bija pravietiski paslēpusi apakšsvārkos. Blakus zīmītei par atteikšanos no piena piegādes Agnese uz virtuves galda atstāja arī kārbu un grāmatu, un īpašus norādījumus, kam kalpo kārba, un tikpat īpašus attiecībā uz grāmatu, kas bija jānosūta Agneses dēlam Džonam Divaisam.