Labas zīmes

No pildspalvas nopilēja tinte, un paraksts izplūda. Garš vārds, sākās ar P, tad traips un beigās -ums vai tamlīdzīgi.

- Liels paldies, ser, - kurjers teica.

Pēc tam viņš devās pa krastu atpakaļ uz ceļu ar dzīvo satiksmi, kur bija atstājis mašīnu, cenzdamies neskatīties uz upi.

Viņam aiz muguras cilvēks baltajā apģērbā atvēra paciņu. Tajā bija kronis, balta metāla diadēma ar briljantiem. Brīdi viņš to gandarīts aplūkoja un tad uzlika galvā. Kronis mirdzēja rītausmas staros. Bet tad no viņa pieskāriena metālā radās plankums; tas sāka plesties plašumā, līdz kronis kļuva melns.

Baltais piecēlās. Pateicoties piesārņojumam, saullēkti bija kļuvuši neaprakstāmi skaisti. Šķita, ka debesīm kāds pielaidis uguni.

Nevērīgi nomests sērkociņš liktu uzliesmot arī upei, diemžēl nebija laika. Prātā Baltais jau zināja, kur un kad satiksies Četri, tāpēc bija jāpasteidzas, lai līdz pēcpusdienai tur nokļūtu.

Iespējams, mēs tiešām aizdedzināsim debesis, Baltais nodomāja un izgaisa.

Bija gandrīz pats pēdējais laiks.

Automašīnu kurjers bija atstājis zāliena malā pie div-joslu maģistrāles. Viņš piesardzīgi aizgāja līdz šofera puses durvīm (gar līkumu šāvās gan vieglās, gan smagās mašīnas), iebāza roku pa atvērto logu un paņēma sarakstu.

Tātad palicis vairs tikai viens sūtījums.

Viņš uzmanīgi izlasīja piegādes instrukciju uz kvīts, pēc tam vēlreiz, īpašu uzmanību pievērsdams adresei un paziņojumam. Adresē bija tikai viens vārds: VISIEM.

Ar pilošo pildspalvu kurjers uzrakstīja zīmīti sievai Modai. Pavisam īsu: Es tevi mīlu.

Nolicis sarakstu vietā, viņš pameta skatienu pa kreisi, tad pa labi, vēlreiz pa kreisi un beigās mērķtiecīgi devās pāri maģistrālei. Virs bija pusceļā, kad gar stūri nogriezās vācu supervāģis, kura šoferi bija satracinājis kofeīns, baltas tabletītes un Eiropas Kopienas transporta noteikumi.

International Express darbinieks noskatījās, kā milzenis attālinās.

Daudz netrūka, un es būtu ticis zem riteņiem, kurjers nodomāja, skatīdamies renstelē.

Ak vai, viņš nopūtās.

JĀ, piekrita balss aiz vīra kreisā pleca (vismaz savulaik tas bija viņa kreisais plecs).

International Express kurjers pagriezās, paskatījās un ieraudzīja. No sākuma viņam trūka vārdu, bet tad darbīgā mūža ieradums guva virsroku, un viņš teica:

- Jums sūtījums, ser.

MAN?

- Jā, ser.

Žēl, ka viņam vairs nebija rīkles, jo gribējās norīt siekalas.

- Diemžēl tā nav paciņa, kungs... tas ir, ser, tikai paziņojums.

NU TAD NODOD.

- Paziņojums, ser. Hm. Nāc un redzi.

BEIDZOT. Sejā parādījās smīns, bet neko citu tādā sejā jau gaidīt nevarēja.

PALDIES, svešais teica. MAN JĀUZTEIC TAVA PIEĶERŠANĀS DARBAM.

- Ser? - mirušais kurjers gāzās pelēkā miglā, redzēdams tikai divus zilus plankumus, kas varētu būt acis vai arī zvaigznes tālumā.

NEUZTVER TO KĀ MIRŠANU, teica Nāve. IEDOMĀJIES, KA IERODIES AGRĀK, LAI IZVAIRĪTOS NO DRŪZMAS.

International Express kurjers mirkli pārlika, vai svešais nejoko, bet tad nolēma, ka ne. Un pēc tam vairs nebija nekā.

ja no rIta ir sarkanas debesis, pa dienu līs.

Jā.

raganu meklētāju seržants Šedvels stāvēja, piešķiebis galvu.

- Tātad norunāts, - viņš teica. - Vari doties ceļā. Neko neaizmirsi?

- Viss kārtībā, ser.

- Atklāšanas svārsts?

- Atklāšanas svārsts, tieši tā.

- Nagu skrūves?

Ņūtons norija siekalas, piesita kabatai.

- Nagu skrūves, tieši tā, - viņš atbildēja.

- Iekuri?

- Es tiešām domāju, seržant, vai...

- Iekuri?

- Iekuri,¹ - Ņūtons atbildēja bēdīgā balsī, - un sērkociņi.

- Zvans, grāmata un svece?

Ņūtons piesita otrai kabatai, kurā bija papīra maisiņš ar zvaniņu, ar kādu kaitina papagaiļus, sārta svece, kas atsauc atmiņā jubilejas torti, un miniatūra grāmatiņa Lūgsnas mazām rociņām. Šedvels lika noprast, ka galvenais mērķis ir raganas, tomēr labs raganu meklētājs, ja vajadzēs, izdzīs ari ļaunos garus, tāpēc visu laiku jānēsā līdzi aprīkojums.

- Zvans, grāmata un svece, - Ņūtons atkārtoja.

- Kniepadata?

- Kniepadata.

- Labs puika. Nekad neaizmirsti kniepadatu! Tā ir tavas gaismas artilērijas durklis.

Šedvels soli atkāpās. Ņūtons ar pārsteigumu ievēroja, ka vecā vīra acis aizmiglojas.

- Diemžēl nevaru braukt kopā ar tevi, - seržants sacīja. - Protams, nekā īpaša tur nebūs, tomēr gribētos izrauties laukā. Grūta dzīve, saproti - allaž gulēt mitrās papardēs un izspiegot viņu velnišķīgās dejas. Sāk lauzt kaulus, vai zini.

Šedvels iztaisnoja muguru un salutēja.

- Nu tad uz priekšu, ierindniek Pulsifer! Lai tevi pavada senču armija un slava!

Ņūtons aizbrauca, un tad Šedvelam ienāca prātā tas, ko līdz šim nebija iespējas izdarīt. Jāatrod tikai kniepadata. Ne jau militāra, raganu atklāšanai, bet vienkārša, kādu sprauž kartē.