Labas zīmes

Kad nosēdās baterijas, Ādams izlīda no segas apakšas un gulēja satumsušajā istabā, salicis zem galvas rokas, kā šķita - skatīdamies iznīcinātāju modeļos pie griestiem, kas šūpojās nakts vēsmā.

Taču, nē, Ādams lūkojās spoži apgaismotajā panorāmā, kas viņa iztēlē virmoja kā brīnumzeme.

Jā, tā nebija Venslideila krustmāte ar vīna glāzi. Anatēmas okultisms bija ievērojami interesantāks.

Turklāt Anatēma viņam patika. Protams, baigi veca, taču, ja Ādamam kāds iepatikās, viņš centās panākt, lai šis cilvēks būtu laimīgs.

Interesanti, ko darīt, lai Anatēma būtu laimīga?

Valdīja vispārējs uzskats, ka pasauli maina tādi notikumi kā lieli sprādzieni, maniakāli politiķi, plašas zemestrīces vai lielā tautu staigāšana, bet tagad ir atklāts, ka tas ir gaužām vecmodīgs pieņēmums, kam nav nekāda sakara ar moderno domāšanu. Haosa teorija nosaka, ka pasauli patiešām maina sīkumi. Amazones džungļos tauriņš noplivina spārnus, un pēc tam pusē Eiropas plosās vētras.

Ādama aizmigušā prāta stūrītī parādījās tauriņš.

Iespējams, tagad Anatēma varētu izdibināt acīm redzamo iemeslu, kāpēc viņa neredz Ādama auru, bet varbūt arī ne.

Stāvot Trafalgara skvērā, taču nevar redzēt visu Angliju.

TRAUKSMES SIGNĀLS NORIMA.

Protams, nav brīnums, ka atomstacijas vadības telpā ieskanas trauksmes signāls. Tas tur skan pastāvīgi, jo pultīs ir daudz ciparnīcu un mēraparātu, un, lai nenotiktu kaut kas neparedzēts, tas bieži pīkst.

Dežūrmaiņas inženiera amatā var strādāt saprātīgs, spējīgs, aukstasinīgs cilvēks, uz kuru var paļauties, ka viņš ārkārtas brīdī neskries uz savu mašīnu, un kurš rada iespaidu, ka visu laiku smēķē pīpi, ir tā viņa mutē vai nav.

Atomstacijas Turning Point vadības telpā pulkstenis rādīja trīs naktī. Parasti tas ir jauks, kluss laiks, kad nekas īpašs nav jādara, vienīgi jāveic ieraksti žurnālā un jāklausās tālumā rēcošās turbīnās.

Līdz šim tā tiešām bija.

Horass Ganders pameta skatienu uz mirgojošām sarkanajām gaismām, pēc tam uz ciparnīcām un beigās uz kolēģu sejām. Un tad viņš pacēla acis uz lielo mēraparātu istabas otrā galā.

Stacijā bija noplūduši četrsimt divdesmit garantētu, lētu megavatu. Bet citi mēraparāti rādīja, ka tos nekas nerada.

Viņš neteica, ka tas ir dīvaini, tāpat kā klusētu, redzēdams aitu baru, kas brauktu garām uz divriteņiem, spēlējot vijoles. Dežūrinženieris neko tamlīdzīgu nesaka.

Horass Ganders teica:

- Alf, būtu labi, ja tu piezvanītu direktoram.

Aizritēja trīs drudžainas stundas, kuru laikā zvanīja daudzi telefoni, dūca telefaksi un faksi. īsā laikā no gultas tika izrauti divdesmit septiņi cilvēki, kuri pamodināja vēl piecdesmit trīs, jo, iztramdīts pulksten četros no rīta un kritis panikā, cilvēks negrib būt viens.

Lai nu kā, reaktora atvēršanai un apskatei vajag daudzu amatpersonu atļauju.

Tās tika saņemtas. Reaktors tika atvērts, iekšpuse izpētīta.

Horass Ganders tad secināja:

-Jābūt nopietnam cēlonim. Piecsimt tonnu urāna pašas par sevi nevar izkūpēt gaisā.

Mēraparātam viņa rokā bija jāgaudo, bet tas tikai ik pa brīdim negribīgi notikšķēja.

Reaktora vietā atklājās tukšs laukums, kurā varētu uzspēlēt biljardu.

Pašā apakšā uz spožās, aukstās grīdas vientuļi gulēja citrona ledene.

Pārējās iekārtas turbīnu zālē rēca kā allaž.

Simt jūdžu attālumā Ādams Jangs gultā pagriezās uz otriem sāniem.

PIEKTDIENA

Reivens seibls, slaids, elegants bārdainis melnā uzvalkā, brauca sava elegantā melnā limuzīna aizmugures sēdekli, pa savu šmaugo, melno telefonu runādams ar Rietumkrasta bāzi.

- Kā iet? - viņš apvaicājās.

- Rādās, ka labi, direktor, - mārketinga vadītājs atbildēja. - Rīt esmu iecerējis brokastis ar visu galveno lielvei-kalu klientiem. Daudzsološas izredzes. Nākamajā mēnesī visos veikalos būs mūsu MEALS™.

- Krietni pastrādāji, Nik.

- Gāja kā pa sviestu. Aiz mums taču stāvi tu, Reiven. Lieliska organizācija. Tāpēc man allaž veicas.

- Paldies, - Seibls teica un beidza sarunu.

Ar MEALS™ viņš īpaši lepojās.

Nevvtrition bija sācies kā mazs uzņēmums pirms vienpadsmit gadiem. Neliela pārtikas speciālistu komanda, toties izvērsta mārketinga un reklāmas nodaļa, glīts logo.

Divu gadu darba un pētniecības rezultātā radās CHOW™ - savītu un savirpuļotu proteīnu molekulu produkts, nesaprotams un sarežģīts, uzmanīgi projektēts tā, lai to ignorētu pat rijīgākie gremošanas trakta enzīmi: ar bezkaloriju saldinātāju, augu eļļa aizstāta ar minerāleļļu, plus šķiedrvielas, krāsvielas un garšas pastiprinātāji. Gala rezultāts bija pārtikas produkts, kas citu vidū izcēlās tikai ar cenu (mazliet augstāka) un uzturvielu saturu (apmēram tādu pašu kā Sony Walkman atskaņotājam). Lai cik cilvēks apēda, viņš vienmēr zaudēja svaru.²

CHOW™ pirka resnīši. Tāpat arī tievie, kas negribēja aptaukoties. Produkts bija diētisko preču topā - uzmanīgi sacakots, izstrādāts un izveidots, imitējot visu - sākot ar kartupeļiem un beidzot ar brieža gaļu, lai gan visvairāk cilvēki pirka cāļa gaļu.