Labas zīmes

Seibls relaksēti vēroja, kā ieplūst nauda. CHOW™ pamazām ieņēma ekoloģisko nišu, kuru agrāk aizpildīja pārtika bez preču zīmes.

CHOW™ sekoja SNACKS™ - ātrās uzkodas, ražotas no īstiem atkritumiem.

Pēdējais Seibla fantāzijas auglis bija MEALS™ - tas pats CHOW™ ar cukura un tauku piedevām. Apēdot zināmu daudzumu, teorētiski varēja a) ļoti aptaukoties un b) nomirt no nepietiekama uztura.

Šāds paradokss Seiblu valdzināt valdzināja.

Šobrīd MEALS™ tika testēts visā Amerikā. Picas MEALS, zivju MEALS, Sičuānas MEALS, makrobiotiskā rīsa MEALS. Pat hamburgeru MEALS.

Limuzīns apstājās Demoinā, Aiovas štatā, pie ātrās ēstuves Burger Lord, kas arī pilnībā piederēja Seibla korporācijai. Pēdējā pusgadā te tika laisti tautā hamburgeru MEALS. Seibls gribēja redzēt akcijas rezultātus.

Pieliecies viņš piesita stiklam, kas šķīra pasažieri no automašīnas vadītāja. Šoferis nospieda slēdzi, un stikls aizslīdēja malā.

- Klausos, ser...

- Uzmetīšu aci mūsu projektam, Marlon. Būšu tur desmit minūtes, bet pēc tam brauksim atpakaļ uz Losandželosu.

- Jā, ser.

Seibls iegāja Burger Lord, kas bija tieši tāds pats kā citi Amerikas Burger Lord.' Bērnu stūrīti dejoja firmas klauns. Viesmīļiem visur bija vienādi saulains smaids, kas nekad neatspoguļojās acīs. Aiz letes stāvēja tukls pusmūža vīrs Burger Lord formastērpā un klusi svilpoja, aizrāvies darbā un mezdams uz pannas hamburgerus.

Seibls piegāja pie letes.

- Labdien! Mani-sauc-Mērija, - atskanēja meitenes balss. - Kā-varu-jums-pakalpot?

- Dubulto, pikanto, labi daudz frī, bez sinepēm, -Seibls pasūtīja.

- Ko-dzersim?

- īpaši biezo šokolādes-banānu kokteili!

Meitene nospieda uz kases aparāta mazu piktogrammu (lasītprasme ēstuvju darbiniekiem vairs nebija obligāta, smaids gan). Pēc tam viņa pagriezās pret apaļīgo pavāru.

- DH, F, bez sinepēm, - viņa teica. - Šoko kokteilis.

- Uhu, - pavārs nodūdoja.

Pēc tam viņš salika papīra traukos nelielas devas, apstādamies, tikai lai atglaustu no pieres pasirmo matu cekulu.

- Lūdzu, - viņš teica.

Meitene paņēma, neveltīdama viņam pat skatiena. Pavārs priecīgs atgriezās pie pannas, klusi dziedādams: Loooooove me tender, looooove me long, never Iet me go...

Seibls ievēroja, ka dungošana nesaskan ar fonā skanošo Burger Lord reklāmas džinglu, tāpēc piekodināja sev atcerēties, ka pavārs jāatlaiž no darba.

Labdien-mani-sauc-Mērija pasniedza Seiblam MEALS™ un novēlēja jauku dienu.

Atradis vietu pie plastmasas galdiņa, Seibls apsēdās plastmasas krēslā un pārbaudīja ēdienu.

Sintētiska maizīte. Sintētisks burgers, frī, kas nav kartupeļus redzējis ne tuvumā. Mākslīga mērce. Pat (Seibls ar to īpaši lepojās) mākslīgs sālīts gurķis. Piena kokteili viņš pat nepaņēma rokā. Tajā nebija nekādu uzturvielu, bet sāncenši jau arī tirgoja tādus pašus.

Visapkārt cilvēki ēda ne-pārtiku bez lielas sajūsmas, taču arī nepauda vairāk nepatikas kā citos planētas bur-geru ķēdes iestādījumos.

Seibls piecēlās, aiznesa paplāti uz plauktu ar uzrakstu LŪDZU NEAPĒSTO UZMANĪGI IZMEST ATKRITUMOS un visu pirkumu izmeta. Ja kāds viņam pateiktu, ka Āfrikā bērni mirst badā, Seibls justos glaimots, ka novērtējat viņa pūliņus.

Kāds viegli paraustīja viņu aiz piedurknes.

- Vai jūs būtu misters Seibls? - jautāja neliela auguma vīrs ar brillēm un International Express cepuri, turēdams rokā sainīti brūnā papīrā.

Seibls pamāja.

- Man jau tā šķita. Pametu acis visapkārt, meklēju slaidu, bārdainu džentlmeni elegantā uzvalkā, tādu te jau daudz nevar būt. Jums sūtījums, ser.

Seibls parakstījās ar īsto vārdu - viens vārds, četri burti. Rīmējas ar vārdu “gads”.

- Mīļš paldies, ser, - kurjers sacīja un tad piebilda, - vai tas vīrs aiz letes... jums kādu neatgādina?

- Nē, - Seibls atbildēja.

Iedevis kurjeram dzeramnaudā piecus dolārus, viņš atvēra paciņu.

Tajā bija mazi vara svariņi.

Seibla sejā parādījās glums smaids un tūlīt ari pazuda.

- Bija jau ari pēdējais laiks, - viņš teica un iebāza svarus kabatā, neuztraukdamies, ka var sabojāt smalko, melno uzvalku, un tad devās uz limuzīnu.

- Atpakaļ uz biroju? - šoferis pajautāja.

- Uz lidostu, - Seibls atbildēja. - Vispirms piezvani! Es gribu biļeti uz Angliju.

- Jā, ser, biļeti uz Angliju, turp un atpakaļ.

Seibls aptaustīja kabatā svarus.

- Šoreiz tikai turp, - viņš teica. - Atpakaļ nopirkšu pats. Jā, un vēl piezvani uz biroju un pasaki, ka visas tikšanās atceltas.

- Cik ilgi būsiet projām, ser?

- Atgriezīšos tuvākajā nākotnē.

Tikmēr Burger Lord tuklais virs ar matu cekulu meta uz pannas kārtējos sešus burgerus. Juzdamies laimīgākais cilvēks pasaulē, viņš klusi jo klusi dungoja: y’ain’t never caught a rabbit and y’ain’t nofriend of mine...'