Viņi izgāja atklātā vietā, šeit amļaki sāka neatlaidīgi skaidrot Braunam, kurš tika uzskatīts par cilts vadoni, ka viņiem pienācis laiks ķerties pie kaut kādām savām lietām.
- Esi uzmanīga ar viņu, - Elza teica mazuļa mātei. - Būtu jauki, ja tu viņu man atnestu arī rīt.
Elza sāka rādīt zīmes, ka mazulis jāatved uz pārsiešanu, māte, protams, neko nesaprata un aizvilka abus bērnus uz koku saaudzi, kas auga kalnā pilsētas vidū. Pārējie, neatskatoties, aizskrēja viņai pakaļ.
- Mums par viņiem jāparūpējas, - sacīja Fotijs. - Tas ir mūsu pienākums.
- Fotij, atliksim labdarību uz labākiem laikiem, - Timofejs nopietni sacīja. - Nes šurp kastes ar patronām.
Viņi ielādēja visurgājējā ieročus, kas bija atrasti un pārbaudīti naktī pazemē. Ieroči bija ārkārtīgi labi saglabājušies, jo tie, kas slēpās pazemē, mēdza ar tiem rīkoties ļoti saudzīgi.
Tas nenozīmē, ka arheologi plānotu nogalināt Pruga karotājus. Viņiem bija cits plāns - nokļūt uz 'Brāzmas" pirms bandīti devušies meklēt arsenālu, un sacelt tādu troksni, ka viņi nevarētu atstāt kuģi.
Cik ilgi viņi plānoja šo aplenkumu, viņi paši nevarēja pateikt, bet paredzēja aizkavēt ienaidnieku, līdz ieradīsies palīdzība. Jebkurā gadījumā tam vajadzētu būt stundu, ārkārtējā gadījumā dienas jautājumam.
Viņi sasēdās visurgājējā tieši tad, kad VoseņU visurgājējs jau bija devies uz pazemi. Un, ja viņi būtu pakavējušies vēl desmit minūtes, tad notikumi noteikti būtu uzņēmuši pavisam citu pavērsienu.
Ja kāds varētu paskatīties uz pilsētu no putna lidojuma, viņš redzētu, kā viens no visurgājējiem lēnām virzās prom no pazemes, otrs tai tuvojas.
Kamēr uz Ar-A ilga šis rīts, Pe-U galvaspilsētā tas jau bija pārvērties par dienu.
Bezgalīgi noguris Olsens kopā ar pilotiem devās uz Zinību skolu. Zinību skolā elektronikas nodaļā bija apsolītas ierīces, ar kurām varēs atjaunot sakarus.
- Nu, labi, - Olsens sacīja, strīdēdamies ar sevi, - pieņemsim, ka viņi zināja, ka man konsulātā ir sakaru raidstacija. Un Prugs, līdz galējībai apdomīgs, pavēlēja uzstādīt spridzekli... Iespējams?
— Iespējams, — Saliandri atbildēja, — bet kāpēc viņi jūs neuzspridzināja jau pašā sākumā? Kā viņi zināja, kurā brīdī jūsu stacija sazināsies ar kosmosu? Nē, tavam VaraijU ir taisnība – jāmeklē telefona centrālē. Viņiem nebija daudz laika, bet pietiekami. Pilsēta ir maza.
Zinību skola bija divas reizes lielāka par pārējām. No tās stiepās laboratoriju zemās betona ēkas.
Zem ķirbja sāna viņus jau gaidīja Zinību skolas profesori zilās togās ar robainu augsto zināšanu zīmi. Profesoriem šajā ceremonijā nebija ko darīt, taču pats fakts, ka Kosmosa flote griežas pēc palīdzības Zinību skolā, bija simbolisks akts. Zinību skola bija viens no stingrākajiem Galaktikas centra sabiedrotajiem. Nebūdama klans, viņa jutās kā jauna veida klans - klans bez ģimenes saitēm, un Zinību skolai arheologa, kas bija tās viesis, pazušana bija dziļš apvainojums.
- Kas tas? - viens no pilotiem jautāja. - Mums nav laika svinīgām sapulcēm.
- Nē, - sacīja Olsens, kurš vislabāk saprata, kas notiek. - Bet, ja būsim pacietīgi, dabūsim visu, kas mums nepieciešams.
Zinību skolas pavēlnieks, kura sirmās savītās ūsas, par lielāko pilotu izbrīnu, gandrīz sasniedza grīdu, vecs Olsena draugs, viņu sagaidīja atplestām rokām. Viņš šņukstēja un neslēpa asaras. Viņš bija īsts vīrietis – tikai sievietes slēpj asaras. Olsenam arī nobira asara. Kā viņš vēlāk paskaidroja pilotiem, viņš to darīja tikai, lai ievērotu etiķeti, bet patiesībā tas bija liels atvieglojums - kad var paraudāt uz pleca cilvēkam, kurš saprot tavu bēdu dziļumu un dalās šinīs bēdās.
Tad ar veselu procesiju, kas ļoti atgādināja bēres, tikai bez mirušā, viņi devās uz laboratoriju.
Piloti bija diezgan pārsteigti, redzot bagātības, kas tika glabātas bez vajadzības, rēķinoties ar nākotnes atklājumiem un nākotnes vietējiem Ņūtoniem. Pat Olsens nezināja, ko zinātniekiem izdevās uzkrāt savās noliktavās. Un, kamēr Olsens, vaimanājošo profesoru ielenkumā, stāstīja par katastrofas apmēriem, kas piemeklējis gan viņu personīgi, gan vietējo filoloģiju un etnogrāfiju, piloti kā zēni rotaļlietu veikalā izmisīgi un ar arvien lielāku optimismu ņēmās pa viesmīlīgi atvērtajām noliktavām.
Kad pēc trim stundām Olsena pārslogotā mašīna skolas tvaika grabažas pavadībā traucās uz kosmodromu, triumfējošais Pisarenko, otrais palīgs, sacīja konsulam:
- Vai mēs to salabosim? mēs no šiem materiāliem uztaisīsim trīs jaunas sakaru stacijas.
"Vacius'' kapteinis Invuke pēdējo stundu laikā bija izžuvis vēl vairāk. Sakari ar Pe-U bija pārtrūkuši, un visi mēģinājumi izsaukt planētu ne pie kā nenoveda. Viņš sapulcināja savus palīgus un kuģa stūrmaņus uz tiltiņa.
- Galaktikas centra konsulam, ar kuru es runāju, ir aizdomas, ka kuģi 'Brāzma'' nolaupītāji aizveduši uz šajā pašā sistēmā esošo planētu Ar-A. Viņš gan nav pilnībā pārliecināts. Pēc šī ziņojuma, nezināma iemesla dēļ, savienojums pārtrūka.