KF aģents

- Ar labunakti. Domāju, ka drīzumā būšu vajadzīgs Prugam.

- Mirklīti, - sacīja Andrejs. - Ja jūs tiešām esat tas, par ko uzdodaties, kāpēc neneitralizējat Prugu?

- Es nevaru viņu nogalināt, man tas nav atļauts.

- Es nerunāju par slepkavību. Acīmredzot ir arī citi veidi.

- Ko jūs tagad darīsiet?

- Ņemšu vērā jūsu padomu. Un nesteigšos. Es uzskatu, ka tagad galvenais ir neļaut viņam nogalināt kādu no arheologiem. Kas attiecas uz arsenālu, lai viņš ņem visu, ko vēlas. Viņš neko nepaspēs izmantot.

DrokU pasmaidīja. Viņam bija novīlēti zobi, kā jau kalnietim pienākas.

- Jūsu arheologi ir izsekoti. Viņi ļāva sevi vadīt kā vistas. Prugs atstāja pilsētā mednieku, un arheologi viņam parādīja arsenālu. Tagad VoseņU aizsteidzies uz turieni, lai nopelnītu sev slavu un dzīvību.

- Un dzīvību?

- Protams. Prugam viņš vajadzīgs tikai priekš Pe-U, bet tad ...tad viņš netīšām noslīks. Viņš ir svešinieks. Un viņš var izpļāpāties, lai izglābtu savu ādu.

"Man viņa nav žēl'', Andrejs nodomāja. "Man būtu jābūt humānam, man būtu jāmīl visi – tā ir Galaktikas lielā gudrība – cilvēka dzīvības vērtība un svētums. Bet es gribu, lai VoseņU nomirst".

- Jums nav viņa žēl, - DrokU apstiprinoši teica. - Jūs domājat, ka viņš nogalināja jūsu sievieti.

- Vai tad tas tā nav?

- Manis tur nebija. Varbūt to izdarīja kāds cits no Pruga cilvēkiem. Es aizeju, kolēģi. Prugs pamodās. Viņš ir nervozs. Viņš ir sasmēķējies. Nervi trīc. Es aizslēgšu durvis, jo kāds, iespējams, būs redzējis mani šeit ienākam.

DrokU viegli piecēlās.

- Pagaidiet, - Andrejs teica, - nezinu, kāda veida nāve ir vieglāka, bet man jāsaka, ka visi jūsu gūstekņi ir bēdīgā stāvoklī. Es spriežu pēc sevis.

- Un kas noticis?

- Vakar neviens neiedomājās mūs pabarot. Un šodien, šķiet, arī ne.

- Traks var palikt! — DrokU iesaucās. Viņš bija patiesi pārsteigts. Viņš arī bija aizmirsis, ka cilvēkiem ik pa laikam vajag ēst.

- Ejam, - viņš teica. - Ejiet pa priekšu.

Viņi izgāja koridorā, un DrokU ātri aizveda Andreju uz kambīzi.

Kambīze bija tukša.

- Ņemiet visu, kas jums nepieciešams, - DrokU teica, - un nekavējoties uz savu kajīti. Ja jūs pieķers, jāatbild būs man. Bet es nevaru ilgāk uzkavēties.

Un viņš ātri aizgāja.

Andrejs nogaidīja, līdz apklusa viņa negaidītā sabiedrotā soļi. Tad uzmanīgi nolika savu ieguvumu atpakaļ vietā. Badā viņš nenomirs.

Tagad viņam nācās nemanītam ielavīties bibliotēkā. Viņš cerēja, ka šī kuģa telpa BrendijU klana pārstāvjus neinteresē.

Ieeja bibliotēkā bija no gaiteņa, bet bija arī otrās durvis, kas savienoja to ar kopkajītes telpu. Šīs durvis nekad netika izmantotas, un, kā Andrejs pamanīja, tām priekšā bija aizstumts dīvāns, kas bija nobīdīts malā, lai atbrīvotu vietu Pruga tronim.

Gājiens uz bibliotēku beidzās labi. Andrejs uz pirkstgaliem šķērsoja istabu un piespieda pie durvīm ausi.

Sabiedrotā parādīšanās viņam šķita pārāk negaidīta, un viņš ļoti gribēja zināt, par ko DrokU runās ar Prugu. Gribējās uzticēties DrokU – vienmēr gribas kādam uzticēties, ja nav pietiekami daudz sabiedroto. Bet lētticība var izmaksāt dārgi.

Andrejs bibliotēkā ieradās laikā. DrokU runāja ar BrendijU mantinieku. Un saruna bija negaidīta.

* * *

Kad apatūras daļas izkrāva no automašīnas un aiznesa visu to uz dispečeru telpu, piloti bija trokšņaini kā puikas, un Olsens domāja, ka viņi vēl patiešām ļoti jauni - uz pusi jaunāki par viņu. Viņiem tagad starp lidojumiem būtu jāspēlē futbols. Viņi bija pārliecināti, ka tuvāko stundu laikā salabos staciju, un šis uzdevums viņus pasargāja no visām citām problēmām, no kurām nevarēja novērsties pats Olsens.

No Zinību skolas ar tvaika mašīnu ieradās arī vietējie tehniķi, tāpēc Olsenam bija nepārtraukti jārunā, jo pilotiem bija nepieciešama tehniķu palīdzība un viņš visu laiku tulkoja.

Piloti izmantoja bojāto salauztā raidītāja korpusu un dažas atlikušās detaļas un sāka montēt jaunu iekārtu. Viņi apgalvoja, ka raidītājs darbosies ne sliktāk kā konsula bojā gājusī iekārta.

Kosmodromā ik pa laikam parādījās ciemiņi.

Vispirms ieradās Visgudrais Zināšanu skolas vadītājs. Viņš vēlējās pārliecināties, vai darbs norit labi un viņa tehniķi ir noderīgi, kā arī vēlējās vēlreiz izteikt līdzjūtību Olsenam. Pirms viņš paguva doties prom, parādījās lauka virtuve, īsta armijas lauka virtuve, līdzīga vecam katafalkam, tikai rotāta ar ziediem. Ēšanas rituāls vietējā armijā bija ļoti sarežģīts, un nometnes virtuves klātbūtne katafalka formā un ziedos bija neatņemama rituāla sastāvdaļa. Pavāri, kas ieradās katafalkā, bija ļoti sarūgtināti, ka piloti, neievērojot rituālus, aprija visus gardos virsnieku ēdienus. Olsens centās par visiem, taču, protams, viņš nevarēja glābt situāciju, un armijas pavāru atmiņā Kosmosa flotes piloti palika kā ārkārtīgi slikti audzināti cilvēki.