Ka klut bagatam no nulles

Jus klustat par to, par ko domajat lielako dalu laika. Ralfs Valdo Emersons rakstija par to pasu: «Cilveks klust par to, par ko vins doma visu dienu.» Turklat jus klustat par to, ko sev sakat visas dienas garuma. Atbalstot sevi, jums ir milziga ietekme uz savam domam, emocijam un uzvedibu. Tada veida jus klustat par sava veida atbalsta grupu.

Jau sen zinams, ka vardiem ir liela nozime veiksmes vai neveiksmes noteiksana. Vardi paatrina vai palenina sirdsdarbibu, paaugstina vai samazina asinsspiedienu un pat maina asins sastavu. Tulit vini var jus padarit laimigu vai nelaimigu. Vardi, ko runajat sev, var parverst jus par nelokamu optimistu vai bailigu un glevu cilveku. Un tas, kadus vardus izveleties, ir pilniba atkarigs no jums.

Pretojies savam bailem

Cilveki medz atsaukties uz sevi negativa toni. Gandriz 95 procentus jusu iekseja dialoga veido jusu bailu, raizu, problemu apraksti, to cilveku ipasibas, uz kuriem jus esat dusmigs vai nepatik. Jo vairak jus iztelojaties savu ieksejo pasauli negativas kategorijas, jo sliktak jus klustat. Musdienu psihologi un arsti ir vienispratis, ka negativa domasana, nemitiga domasana par sev nepatikamam lietam ir primarais depresijas un psihosomatisku traucejumu celonis. Tas ir loti nevelami.

Jums nav tadas greznibas, ka jums ir negativas domas. Ja jus zinatu, cik kaitiga domasana var kaitet jusu veselibai un attiecibam, jus nekavejoties zveretu visu atlikuso muzu runat un domat tikai pozitivi. Jus nekad neteiktu vai nedomatu neko tadu, kas varetu negativi ietekmet jusu zemapzinu. Viss ir svarigi.

Praktizejiet afirmacijas

Lai gutu lielus panakumus, parliecinieties, ka katrs jusu teiktais vards, jusu ieksejais dialogs precizi atbilst cilveka tipam, par kuru velaties klut, un svarigakajiem merkiem, kurus velaties sasniegt. Ta ka viss, ko jus sakat, programme jus nakotnes panakumiem, ir obligati, lai, runajot, jus vaditos pec ta, ko velaties redzet nakotne, nevis no ta, kas notiek pasreizeja bridi.

Vai vari to izdarit

Bailes no neveiksmes ir pirmais iemesls pieauguso dzives neveiksmju iemeslu saraksta. Ne jau pati negativa pieredze mus atvelk. Katram no mums ta vai citadi dzive kaut kas nav izdevies. Ka rakstija Fridrihs Nice: «Tas, kas mani nenogalina, padara mani stipraku.» Iespejamas neveiksmes gaidas mus paralize un liek mums atkapties no saviem planiem.

Bailes no neveiksmes izpauzas vardos: «Es nevaru! Es nevaru! Es nevaru!» Saskaroties ar kaut ko tadu, kas ir saistits ar risku un iespejamiem zaudejumiem, musu parasta reakcija ir: «Es nevaru!» Sie vardi automatiski izraisa bailes, stresu un trauksmi, kas fiziologiski izpauzas ka paatrinata sirdsdarbiba, vedera krampji un pat galvassapes.

Bet pozitiva komanda var parvaret negativu pazinojumu. Psihologi ir atklajusi, ka vardi «es varu!» ir ists pretlidzeklis bailem no neveiksmes, kas biezi mus atvelk, nelaujot mums virzities uz prieksu.

Sakot no sodienas, katru reizi, kad domajat par kaut ko grandiozu un izcilu, pastavigi atkartojiet sev: «Es to varu!» Atkartojiet sos vardus, kad jus parnem saubas vai bailes. Skali un iedrosinosi atkartojiet: «Es to varu! ES to varu izdarit! ES to varu izdarit!» Atkartojot sos vardus, jus iedzen tos dzili zemapzina, kur tie acumirkli izspiez negativas emocijas, kas bremze jusu progresu.

Nopelniet miljonu

Vel viens pozitivs apgalvojums skan sadi: «Es nopelnisu miljonu! Es nopelnisu miljonu! Es nopelnisu miljonu!» Atkartojiet so frazi visas dienas garuma. Tam jabut stingri iespiestam zemapzina, taja «nofiksetam». Turpmak visas tavas prata spejas paveli aktivi parvertis realitate.

Tu esi labakais

Domajot par savu darbu, pastavigi saki: «Es esmu labakais! Es esmu labakais! Es esmu labakais!» Apvienojiet pozitivus vardus ar garigu prieksstatu par to, ka jus veicat uzdevumu perfekti un nevainojami. Iztelojieties sevi ka mierigu, relaksetu, parliecinatu un kompetentu. Tas, ko tu redzi, ir tas, par ko tu klusti.

Parprogrammejiet sevi, lai gutu panakumus

Pirmo reizi pie sevis atkartojot sos pozitivi uzladetos vardus, ieksa var rasties divaina vai nepatikama sajuta. Ta ir absoluti dabiska sajuta, ko sauc par «kognitivo disonansi», un ta rodas katru reizi, kad jauna attieksme nonak pretruna ar ieprieksejo programmu. Bet, ja jus parliecinosi un ar parliecibu atkartojat jauno attieksmi daudzas reizes, ta galu gala izspiedis veco un klus par jaunu zemapzinas «darba rokasgramatu».

Regulara tris ieprieks aprakstito pozitivo apgalvojumu atkartosana vai jebkura cita, kas dod speku un motive, maina smadzenu kimiju. Pozitivi izteikumi paaugstina pascienu un uzlabo garastavokli. Tie atbrivo energiju un vairo pasapzinu.

Pozitiva passaruna lauj pilniba kontrolet savu apzinu. Sie vardi liek jums but koncentretakam un koncentretakam. Tie sniedz jums sava speka sajutu. Tapec lielaka dala veiksmigo un laimigo cilveku apmaca sevi uzturet pozitivu ieksejo dialogu. Tas ir ta verts.