Haks

> atriebeeja <

Atmiņas eksperimentu dalībnieki tika pieslēgti kādai datu bāzei. Kādai? Kas tajā noglabāts? Reivena tik tikko dzirdēja Ali, kas uzrunāja pie gultas piesieto meiteni.

"Kas tu esi?"

Atbildes nebija, taču raidītājs liecināja, ka Ali paātrinās sirdsdarbība. Tad Reivcna izdzirdēja meitenes balsi:

"Tu uzrunāji mani tumsā…"

Viņa sastinga. Likās neiedomājami, ka meitene varētu zināt, ka Reivcna sazinās ar Ali. Neiespējami, taču viņas vārdi liecināja, ka viņa tomēr zināja. Reivena juta šīs tumsas spiedienu, apspieda vēlmi atslēgties no Tīkla, bet šajā mirklī viņas apziņas šūnu miriādes uztvēra informācijas šķipsniņu un atgādāja to šurp.

> re*venge [ri'ven(d)3] I. v/t. 1. et, a. j-n rāchen ([up]on an dat.): to ~o.s. for s.th. sich fūr et. rachen; to be ~d a) gerācht sein od. \verden, b) sich rāchen; 2. sich rāchen fūr, vergelten (upon, on an dat.); II. s. 3. Rache f:…<

Reivenas digitālā atmiņa bija atradusi saikni. Sirdij dauzoties, viņa izpētīja vārdnīcas šķirkli. Kaut kāda jocīga loģika bija novedusi ārprātīgo meiteni no viņas vārda vācu valodā līdz nāvīgajam apgalvojumam, kura jēga jau sen bija zudusi. Taču no pusgatavo secinājumu ķēdes Reivena atklāja kādu patiesību. Viņa nosūtīja jaunu teikumu Ali, un runādama viņa aptvēra patiesību, ko tikko bija atklājusi.

"Sveika, Reičel."

Nāvejošais zobens

"Reičel?!" Ali iesaucās. Lusils un Toms satrūkās un palūkojās uz viņu, taču pirms viņi paspēja kaut ko pateikt, viņus pārtrauca izmisīgs kliedziens. Atriebēja metās pie Ali, cenšoties atbrīvoties no rokudzclžiem.

"Rcivcn! Rcivcn, kur tu esi!" viņa sauca. Abi zēni apjuka. Tikai Ali saprata, ka šie ir saprātīgākie vārdi, ko Atriebēja varēja pateikt.

"Iesim labāk projām," Toms mīņājās, un Ali raudzījās te uz viņu, tc uz Reičelu, nezinādama, ko iesākt.

"Ali, runā ar viņu," Reivcna pavēlēja. "Atkārto, ko teikšu…"

Ali ieklausījās, lai atcerētos Reivenas vārdus. Saķērusi Atriebēju aiz rokas, viņa piespieda meiteni pie gultas un atkārtoja, ko viņai lika:

"Nomierinies… Reivcna nāks… gaidi viņu…"

"Jā," Atriebēja nočukstēja, viņas acis drudžaini mirdzēja. "Saki viņai, ātrāk… viņai jānāk ātrāk, vai ari būs par vēlu."

Reivcna samiedza acis. Flaiters bija sasniedzis Londonas nomali. Torņiem līdzīgie debesskrāpji kļuva aizvien mazāki. Betona džungļi stiepās līdz pamalei, ccļu tīmeklis vijās ap tiem un virs tiem, augstākajiem debesskrāpjiem kā torņiem raugoties pāri. Reivena vadīja fiaiteru virs maģistrāles, uzmanoties, lai nenovirzītos no lidojumu joslas aizliegtajā zonā. Pamazām viņa atguvās no datorpicslēguma, atslēdzot sakarus ar Ali.

Reivena lēnam ievilka elpu. Viņa īsti nezināja, kāpēc nevēlas runāt. Taču diez vai šī atturība radās rūpēs par Vraitu. Reičela vēl aizvien bija dzīva, tāpēc viņiem jāīsteno plāns un jāiclaužas laboratorijā, taču Ali pieredzētais mazināja vēlēšanos tuvoties DDP kambariem. Viņa sažņaudza labo roku dūrē un trieca pret paneli, flaiters ar lēcienu metās uz priekšu, sasniedzot maksimālo ātrumu. Viņa neļāvās bailēm, kas draudēja viņu sagrābt savā varā. Viņa lika vējam tās aizraut un bez kādām emocijām paziņoja:

"Mēs esam atraduši Reičelu."

"Tu viņu atradi?" Vraits saspringa, un Reivena paraudzījās viņam acīs. "Vai viņa… kā viņai ir?" viņš vaicāja, cenšoties savaldīties.

"Viņas apziņu smagi ietekmējuši eksperimenti," Reivena vienaldzīgi noteica. "Tomēr viņa ir saglabājusi nedaudz veselā saprāta."

"Nedaudz veselā saprāta?" Vraits sastinga, un Reivcna sadzirdēja klusu izmisuma vaidu no Kcza puses. Viņa jutās tik tāla abiem ceļabiedriem — drīzāk tuvāka ciniskajiem gangsteriem flaitera aizmugurē nekā savam enerģiskajam brālim.

"Jūties pateicīgs, ka viņai nav pilnībā izdegušas smadzenes vai viņa nav nogalināta," Reivena sacīja. "Viņa ir labākā stāvoklī nekā cs varēju iedomāties."

Kczs centās izstaipīt muskuļus un saviebās. Lai cik liels būtu flaiters, pasažieru sēdeklis nebija ērtākā vieta pasaulē, jo sevišķi, lidojot ilgāku laiku. Gangsteriem un Vraitam aizmugurē bija vairāk vietas ari ar visām somām. Tomēr, lai cik neērtā pozā nācās sēdēt, Kczs negribēja līst pie viņiem. Melcks iebilda pret viņa piedalīšanos operācijā, un viņš negribēja uzmākties gangsteriem, lai izraisītu vēl kādu nepatikas izpausmi. Tāpēc viņš centās iekārtoties krēslā ērtāk un snaust vai arī raudzījās laukā pa logu.

Otro iespēju īstenot bija daudz vieglāk. Vraits Rcivenai lika nepārsniegt ātrumu, lai smagi piekrautais, bruņotais flaiters nepiesaistītu drošībnieku uzmanību, bet viņa savukārt atspēlējās, uzgriežot rokmūziku līdz neciešami skaļam līmenim. Kczs domāja, ka īstais iemesls ir nevēlēšanās sarunāties. Vraits noteikti saprata, kāds Rcivcnai ir garastāvoklis, un viņa acīmredzami nevēlējās runāt par šo jautājumu. Tomēr ik pa brīdim mūzika apklusa — Reivcna mainīja diskus, un Kezs izmantoja vienu šādu pauzi, lai pievērstu Reivenas uzmanību.

"Vai tu aizvien vēl neturi stūri?"

"Kā redzi," Reivena pamāja. Viņas krēsls bija atlaists atpakaļ, kājas izstieptas pār vadības pulti, vienīgi kreisā roka slinki gūlās uz taustiņiem.