Haks

Flaiters tuvojās laboratorijas perimetram, slīdēdams tikai mazu gabaliņu virs zemes. Reivcna bija palaidusi pie vadības pults Kczu, kurš tagad vērīgi sekoja Vraita norādījumiem. Tālumā, aiz elektriskās sētas, viņi saskatīja pelēcīgus laboratorijas ēku apveidus. Mclcks rūpīgi vēroja apkārtni, un Kczs piezemējās.

"Nav pārāk sarežģīta apsardze slepenai valdības iestādei," viņš aizdomīgi noteica.

"Viņiem nav vajadzība pēc lielas apsardzes," Vraits aizrādīja. "Retais zina, ka šāda iestāde vispār pastāv, turklāt cilvēki neieredz Hakus, un grūti iedomāties, ka kāds varētu mēģināt izglābt Hakus no zinātniekiem."

"Apsardze nav tik nevainīga, kā izskatās," Reivena mierīgi teica. "Tur ir kustību sensori un holokameras pie sētas."

"Kā tu zini?" Kezs vaicāja, un Reivena pamāja uz flaitera datoru.

"Grāfiene zināja, ko dara, kad sagatavoja mums šo kuģīti," viņa paskaidroja. "Tomēr aiz sētas tas neuzrāda nekādus šķēršļus. Līdzko iekļūsim drošības sistēmā, viss būs kārtībā, taču līdz tam vēl nāksies pasvīst."

"Vai kustību sensori spēj mūs uztvert tik tālu?" Vraits vaicāja, un Reivena papurināja galvu.

"Tikai piecus metrus no sētas."

"Labi," Vraits palūkojās uz pārējiem. "Neļaujiet, ka sensori jūs notver. Mums tic jāsašauj visi vienlaicīgi. Kad tas būs izdarīts, jāpārkāpj pār sētu. Sazināsimies," — viņš norādīja uz rokassprādzi, kurā bija iebūvēta rācija, — "un rīkosimies klusi. Mēs gribam iekļūt iekšā, paņemt Ali un Reičelu, tad doties projām. Neko vairāk. Kamēr mana grupa meklēs meitenes, Reivcna atradīs datorus un neitralizēs drošības sistēmu. Viss jādara ātri un tīri. Skaidrs?"

"Noskcnēts," Mcleks atteica. "Turieties, brāļi." Viņš pamāja ari Kezam. "Lai tev veicas, zēn."

"Rcivcn," Vraits jautāja. "Vai esi gatava?"

"Esmu pati uzmanība," viņa atbildēja, vērdama vaļā flaitera durvis.

"Tad ejam."

Grupa piesardzīgi tuvojās sētai, un Reivcna norādīja, kuri sensori jāiznīcina. Kad viņa bija tos parādījusi, Vrails izrīkoja Kczu un gangsterus, kas gatavojās tos sašaut. Katrs notēmēja uz savu sensoru, tomēr vēl atlika divas holokameras. Viņš nolēma, ka ar tām liks galā pats kopā ar Rcivcnu. Kad viņš izsaiņoja savu šauleni, Reivcna pastiepās pēc garā mēteļa un izvilka savējo. Tā atgādināja garstobra pistoli. Taču Reivcna nevis pielādēja to, bet piespieda taustiņu uz pistoles roktura, līdz atskanēja klusa dūkoņa.

"Kas tad tas?" Vraits ziņkārīgi vaicāja, un Reivena paraustīja plecus.

"Vccā, labā elektrība," viņa paskaidroja. "Es to sameistaroju pati, un tai ir dažas priekšrocības." Pabeigusi runāt, viņa notēmēja uz vienu no kamerām un nogaidoši palūkojās uz Vraitu. Viņš centās nebrīnīties, kā viņa dažu sekunžu laikā paspēja sagatavoties šaušanai, un notēmēja uz otru kameru. Vērodams to, viņš pusbalsī vaicāja:

"Gatavi?" Atskanēja murdoši piekrišanas saucieni, un Vraits turpināja. "Šaujam uz trīs. Viens… divi… trīs!"

Atskanēja viegla svilpoņa, tad uzplauka dzirksteļu spiets, un gan sensori, gan kameras bija pagalam. Vraits instinktīvi pārlūkoja mērķus. Visi bija trāpījuši. Mcleks ar Finu jau metās uzbrukumā sētas stieplēm, griežot tās ar lāzeru, lai izvairītos no strāvas.

"Apsardze saņems signālu, līdzko sensori pārtrauks raidīt," Reivcna atgādināja. "Mums jāaizskrien līdz laboratorijai, kamēr viņi attopas."

"Tad žigli," Vraits pavēlēja, līdzko sētas posms bija sagriezts, un grupa metās uz ēkas pusi. Gangsteri sekoja cieši aiz muguras, ari Reivena ar Kczu turējās līdzi.

Tad Reivcna saklausīja balsi, kas nāca no raidītāja, — viņa bija aizmirsusi to izslēgt, kad devās pagulēt.

"Rciven, vai tu mani dzirdi?"

"Tagad nav laika, Ali," viņa nočukstēja neapstājoties.

"Man ar tevi jāparunā," Ali uzstāja.

"Vai tev draud briesmas?" Reivcna jautāja.

"Nē, bet…"

"Tad liecies mierā, Ali! Mēs tūlīt būsim klāt!" Reivena izslēdza raidītāju. Runājot ar Ali, viņa bija atpalikusi no Kcza, tāpēc tagad saņēmās un centās skriet ātrāk pa nelīdzeno zemi.

Vraits zināja, kā rīkoties, kad pietuvojās laboratorijai. Kaut gan iekšpuse droši vien bija pārbūvēta, ārpuse nebija īpaši mainījusies. Labajā pusē viņš ievēroja prožektorus un nešaubīgi secināja, ka tur atrodas mazais sānceļš un galvenā ieeja laboratorijā. Viņš vadīja grupu uz kreiso pusi, kur, viņaprāt, bija palīgiecja.

Atlika vēl divsimt metru, ko skriet līdz tuvākajām durvīm, kad viņu apstulbināja spoža gaisma un avārijas sirēna. Vrails nolamājās un nokrita pie zemes, pamādams pārējiem, lai dara tāpat. Gangsteri acumirklī sagula aiz viņa, Kezs nokavēja tikai kādu sekundi. Reivcna pieskrēja pēc brīža, melnajam mētelim plandot, un nokrita blakus. Kādu mirkli šķita, ka vienīgā drošībnieku reakcija ir spalgā sirēna un gaismas, bet Melcks parāva Vraitu aiz rokas.

"Gaismas driz mūs izcels," viņš brīdināja.

"Es zinu. Paliec mierīgs," Vraits atbildēja. Viņš vērīgi aplūkoja apkārtni, gaidīdams jebkādu sakustēšanos, taču pirmais to pamanīja Kczs.

"Vrait! Skaties!" viņš iesaucās.

No galvenās ieejas puses viņiem tuvojās trīs drošībnieki ar šautenēm rokās. Melcks satvēra savējo, taču Vrails viņu apturēja.