Haks

Par spīti gludajam stāstam, oficiālās ziņas viņai likās aizdomīgas. Viņa zināja, ka Reivena patiesībā nav Elizabete Bleķa, tāpēc neticēja ari AdAstras esamībai. Šķila, ka īsts kanāls nespētu tik viegli pazust. Acīmredzot gangsteri noslēpa pēdas. Ali tas derēja. Viņa negribēja saistīties ar viņiem, un — jo tālāk viņi bija, jo labāk. Vēl mazāk viņa vēlējās ziņot drošībniekiem — ne tikai tāpēc, ka baidījās no liekas iztaujāšanas, bet ari tāpēc, ka nezināja neko īpašu, ko varētu paziņot. Tas nozīmētu iet pie drošībniekiem un stāstīt par kādu ārkārtīgi blondu gangsteri Vraitu un viņa māsu, kas ir bīstams Haks vārdā Reivcna, — smieklīgi! Ali neizpauda savus nodomus. Vienīgi nākamajā dienā skolā bija grūti atkauties no brālības draudzeņu jautājumiem.

Klausoties draudzeņu čalošanā, Ali saprata Reivenu, kas ienīda visus šos bagātniekus, lai gan pali bija tāda. Viņas tikšanās ar gangsteru Haku bija viņu ietekmējusi daudz vairāk nekā sākumā šķita, tā attālināja viņu no Gcitsholas audzēkņiem un brālības. Stāvot viņu vidū, Ali jutās tik tāla, it kā DDP jau būtu viņu notvērusi un vestu projām. Reivenas pārliecība, ka viņu var notvert, bija pārņēmusi Ali. Viņa vairs nespēja sev iestāstīt, ka ir drošībā. Reivcna noīrēja dzīvokli — tas nozīmēja, ka gangsteri bez pūlēm var tikt cauri stingrajai apsardzei un ielauzties Londonas augstākajā sabiedrībā. Nekas vairs nelikās normāli.

Ari Kezs nejutās labi. Viņš bija ieteicis nodot Ali, lai palīdzētu Vraitam. Viņš gribēja palīdzēt, lai atrastu Vraita māsu, un zēns nebija aizmirsis ari to, ka Vraits apsolīja parūpēties par viņu. Rcivcnai tas nekad nebūtu ienācis prātā. Taču par spīti vēlmei palīdzēt viņš jutās tā, it kā būtu noslēdzis līgumu ar pašu nelabo.

Lai nedomātu par to, cik nelietīgi izrīkojies, Kezs centās kļūt noderīgs. Pamazām viņš apguva elektronikas pamatus, kaut ari Reivena nebija īpaši pacietīga skolotāja. Salīdzinājumā ar Reivenas tehnoloģisko talantu un pieredzi viņš bija īsts zaļknābis. Taču vismaz kaut ko viņš darīja, un šī neatlaidība izpelnījās Reivenas atsaucību, viņa vairs neuzsprāga dusmās, kad viņš pieļāva kādu kļūdu. Galvenokārt viņš gatavoja sprāgstvielu lādiņus, ar kuru palīdzību Reivcna cerēja izlauzt ccļu līdz laboratorijai. Tās bija vienkāršas iekārtas, tomēr Reivena ļoti uzmanīgi pārbaudīja katru detonatoru. Vraits iegādājās no Grāfienes daudz nāvīgākus ieročus un bija iesācis sarunas par dažu kaujinieku īri, kas spētu nosegt viņu uzbrukumu laboratorijai. Operācija tika gatavota ļoti nopietni. Kczs šaubījās, vai viss izdosies tā, kā plānoja Vraits. Taču zēns ccrčja, ka ar papildus līdzekļiem, kurus bija izgudrojis kopā ar Reivenu, iecerētais sekmēsies.

Kezs uztraucās vienīgi par to, ko teiks Vraits, ja atklās Reivenas un viņa viltību. Viņš pietiekami labi pazina gangstera vērīgumu un zināja, ka agri vai vēlu viņš atklās, ka Ali ir piemānīta. Tad atlika tikai ccrēt, ka būs par vēlu kaut ko mainīt. Citādi viņa godīgums liktu brīdināt meiteni, un operācija izgāztos. Kczs zināja, ka Reivena neuzņemtos bezcerīgu darbu, un viņš pats — ari nē.

6

neierastas rūpes

Pašam sev par pārsteigumu Vraits sāka interesēties par politiku. Viņu satrauca Haku iznīcināšana, viņš nekad nebija domājis par tās netaisnīgumu, bet nu Reičela tādēļ varēja nonākt

briesmās. Par Reivenu viņš tā neuztraucās. Šķita, ka vina

> > ' i

vienmēr pratīs sevi aizstāvēt, un Dcnvcras graustos neviens īpaši neuztraucās par taisnīgumu. Vienīgi Kali bandas goda kodekss bija tas, ko Vraits bija ievērojis, un tagad nācās to atkal atcerēties.

Cilvēki ar Haku gēnu bija gluži likumīgu zinātnisku uzlabojumu rezultāts. Tomēr jau divsimtpiccdcsmit gadus viņus centās iznīcināt tās pašas valdības, kas viņus radīja, jo viņi varēja būt bīstami datorizētajai sabiedribai. Vrails bija aprēķinājis — ja DDP iznīcinātu tikai vienu Haku dienā, pašlaik jau būtu nogalināti vairāk nekā simts tūkstoši cilvēku, bet Reivena uzskatīja, ka skaitlis ir daudz lielāks. Tomēr ārēji šķila, ka viņu tas īpaši neuztrauca. Reivena nekad nebija sevišķi interesējusies par citiem Hakiem, viņa bija pārāk nodarbināta ar savu drošību, lai neliktos par tiem ne zinis. Tad jau Vraits bija satraucies vairāk, prātodams, kā gan varēja pieņemt tādus likumus, kas attaisnoja šo slaktiņu.

Ja Hakiem būtu ļāvuši dzīvot, Rcivenai jau kopš bērna kājas nevajadzētu baidīties par savu dzīvību; viņa būtu kļuvusi par pavisam citu cilvēku — bez maniakāli depresīvā garastāvokļa uzliesmojumiem, bez šī sloga, kas pārvērta viņas dzīvi par elli. Ali tad nevajadzētu baidīties par iespēju zaudēt dzīvību vēl pirms pilngadības. Reičela nebūtu desmit gadu vecumā aizvesta uz doktora Kaldena eksperimentiem.

Jo vairāk Vraits prātoja par Haku aizliegšanu, jo vairāk pārliecinājās, ka likums par viņu likvidāciju ir necilvēcīgs noziegums. Tomēr viņam neizdevās par to pārliecināt arī Reivenu un Kczu.

"Nav vērts lauzīt par to galvu," Reivcna garlaikoti atteica. "Gandrīz visu dzīvi man nācās tikt ar to galā. Tur neko nevar mainīt."