Haks

Ali stāvēja uz tilta ietves netālu no atpūtas kompleksa un gaidīja viņus. Reivena vadītāja krēslā apturēja skimmeri. Kā vienmēr, viņai bija melns tērps, bet biezie, zīdainie mati beidzot bija saglausti un aizmugurē saņemti kopā gluži kā lietišķai sievietei. Kezs sēdēja blakus, Vrails gaidīja Ali aizmugurējā sēdeklī. Kad Ali tuvojās, Reivena atslēdza drošības sistēmu, un Vraits atvēra durvis. Ali iekāpa, aši aizvērdama durvis, lai neviens viņu neievērotu, un Reivena atgriezās satiksmes straumē, bet Vraits sāka runāt.

"Paldies, ka piekriti ar mums satikties," viņš iesāka.

"Es neesmu pārdomājusi," Ali atteica. "Un nemēģiniet mani piespiest." Reivena sarauca degunu un atskatījās uz meiteni, skimmera vadību nezaudējot. Lūkojoties caur biezajām matu cirtām, vina klusu noteica:

"Vai nevēlies mazliet paceļot pa apakšlīmeņiem, Ali? Vai tev šodien ir veiksmīga diena?"

Kczs iespurdzās, bet Vraits nepatikā saviebās.

"Paliec šajā līmenī," viņš asi uzsauca Rcivcnai. "Spēlēties nav laika."

Meitene salēcās un pievērsās stūrei, aizvainoti saskatīdamās ar Ķezu, kurš smīkņāja par Ali nedrošību. Vraits nelikās par viņiem nc zinis.

"Ali," viņš tcica. "Baidos, ka man ir sliktas ziņas."

"Kas noticis?" Ali satrūkās. "Vai kas noticis ar jūsu māsu?"

"Nē," Vraits nogrozīja galvu. "Tas attiecas uz tevi. Šķiet, DDP ir radušās aizdomas, ka tu esi Haks."

"Tu droši zini?" Ali kļuva bāla. "Kā lu to zini? Vai vini mani

« >

arestēs?" Viņas balss aizlūza, bet skatiens pievērsās Vraitam izmisīgā cerībā, ka noticis pārpratums. Kezs centās vienaldzīgi raudzīties laukā pa logu, lai neredzētu Vraitu un Ali. Bet Reivenas lūpās iegūlās rāms smaids.

"Varbūt esi pārdomājusi?" viņa klusi ieteicās. Kczs sastinga, kad Reivenas tumšās acis pārskrēja viņam, pirms viņa pagriezās, lai atskatītos uz Ali. "Es domāju — par pievienošanos mums," viņa paskaidroja.

"Mēs negribam tevi piespiest," Vraits piebilda. "Taču varbūt tu gribi visu pārdomāt."

"Izskatās, ka man nemaz nav izvēles, vai ne?" Ali stīvi raudzījās vienā punktā. Tas, ka Vraits necentās viņu iebiedēt, lika viņam uzticēties. Viņas acis neviļus piemiedzās, kad uz viņu palūkojās Reivena. Jaunākā meitene šķietami nemaz nerūpējās par skimmera vadīšanu, tomēr tas vienmērīgi iekļāvās pilsētas satiksmē. "Kā lai es zinu, ka jūs negribat mani apmuļķot un izmantot, lai atbrīvotu savu māsu?"

"To tu nevari zināt," Reivcna izteiksmīgi novilka. Taču Vraits viņu pārtrauca.

"Tu vari uzticēties man," viņš tcica. "Es apsolu, ja lu mums palīdzēsi, mēs paglābsim ievi no DDP un palīdzēsim tev uzsākt jaunu dzīvi."

Ali kļuva vēl bālāka, ja vien tas vispār bija iespējams. Pēkšņi viņa apjauta, kas patiesībā notiek. Ja viņu notvers DDP, pat ja Vraits viņu pēc tam izglābs, viņa nekad ncatgūs savu līdzšinējo dzīvi. Bclgrāvija būs pirmā vieta, kur drošībnieki viņu meklēs, lai kā lēlis ccnslos viņu paslēpt. Un klusībā Ali nespēja noticēt, ka Bobs Tarcls būtu ar mieru apdraudēt savu mediju impēriju, pat savas meitas dēļ nē. Bez bandītu atbalsta viņai nebūs, kurp iet. Viņas māte bija mirusi jau sen, vairāk radinieku viņai nebija. Bet uz draugiem nebija ko ccrēt, ja nemāktu izmisums, Ali smietos par šādu cerību. Ketlīna bija vislabākā no visiem, taču pat viņa neizturētu sabiedrības spiedienu un nekad neatzītu, ka viņas draudzene ir Haks. Ali apvija rokas sev ap pleciem, lai sasildītos. Bet viņa neatļāvās ieslīgi vājumā. Reivcna atkal pievērsās skimmera vadības pultij, bet Ali juta, ka viņa ir pašapmierināti priecīga. Dziļi ievilkusi elpu, meitene palūkojās uz Vraitu.

"Labi," viņa tcica. "Es jums piebiedrošos."

Tēvs vēl bija ļoti aizņemts jaunajā kanālā, un Ali izdevās nepamanītai izvairīties no skolas. Dažas dienas viņa agri aizgāja no mājām, pirms Zirkarda un Ketlīna iebrauca viņai pakaļ, bet atgriezās vēlu vakarā. Piektdienā, pēc sarunas ar gangsteriem Arkādē, Ali piezvanīja Zirkardai un tcica, ka ir saslimusi un nevar iet uz skolu. Centīgi iztaujājusi Ali, Zirkarda pārliecinājās, ka draudzene tiešām saslimusi, un apmierināta atslēdza holokomā līniju. Ali piezvanīja un izsauca fiaiteru, lai atstātu Bclgrāviju.

Pēc pusstundas viņa ieradās dzīvoklī, ko komanda īrēja viesnīcā Slratoss, jo tagad, kad viņa bija piekritusi palīdzēt, Vraits acīmredzot bija nolēmis, ka nav nozīmes slēpt savu atrašanās vielu. Viņi tikko beidza brokastot, Vraits novāca galdu, lai atbrīvotu vietu rasējumiem, bet Reivena vēl malkoja kafiju.

Kad Ali piesēdās pie viņu galda, Vraits pievilka krēslu tuvāk, un, pārliecinājies, ka visi uzmanīgi klausās, iesāka:

"Šie ir vienīgie mūsu rīcībā esošie plāni, kur, kā mēs domājam, laboratorijā ir ieslēgta Reičela," viņš pastāstīja. "Cerams, ka viņi būs pietiekami prātīgi un ielaidīs mūs ēkā, citādi nāksies spridzināt. Mums nebūs daudz laika pārmeklēt laboratoriju, un tagad tā, iespējams, ir ari pārbūvēta."

"Taču tad ierodies tu," Kezs tcica un nosarka, kad viņa ieskatījās viņam tieši acīs. Vraits nemanīja saspringumu vai arī nelikās par to zinis.

"Mēs domājam, ka tu kā jauns, nepieredzējis Haks nonāksi laboratorijā," viņš turpināja.