Ali neklausījās. Viņa vērīgi pētīja Elizabetes biedrus. Kezs, apmulsis un sajūsmināts, raudzījās apkārt, bet bālais vīrietis bija atspiedies pret sienu. Viņa skatienu paslēpa ēna, un šajā mirklī viņš varēja netraucēti novērot ikvienu. Ali nodrebēja. Viņa lauzīja galvu, vai viņi ir no DDP, kaut gan ar prātu saprata, ka DDP diez vai apgrūtinātu sevi ar tik bezjēdzīgu modes skati.
Reivcna izbaudīja svinības. Pirmo reizi kopš ierašanās Londonā viņa patiešām priecājās. Vraits monotoni turpināja raizēties par Rcičelas meklēšanu, tā ka varēja sajukt prātā no garlaicības. Taču nesenie notikumi, pārcelšanās uz Belgrāviju un slepenās laboratorijas noslēpums, un protams ari CultRock atklāšana iepriecēja Rcivcnu. Viņa juta ritmiskās mūzikas plūsmu caur sevi un krēslaino istabu, juta savus sirdspukstus atbalsojamies mūzikā un pasmaidīja.
Bija pārsteigums satiki Ali. Viņa jau agrāk varēja apjaust saistību starp Bobu Tarclu un svešinieku Tīklā, ja nebūtu bijusi aizņemta ar garlaicību un darbiem. Atklāsme nāca tajā mirklī, kad Bobs viņu iepazīstināja ar savu meitu. Bailes, kas pazibēja meitenes acīs, kad Reivena viņā raudzījās, bija pietiekams pierādījums. Rcivenu samulsināja šī nesaderība. Ja viņa nezinātu, ka sīkā, apmulsusi sabiedrības lellīte patiešām ir Haks, tam noticēt būtu grūti.
Ja Vrails zinātu Ali noslēpumu, viņš droši vien pieprasītu, lai Reivena iemāca viņai izvairīties no briesmām. Reivenai tas nepatiktu. Vienīgais veids, kā Haks var izglābties no vērīgā DDP drošībnieku skatiena, ir kļūt neredzamam, pazust no šīs pasaules, kā tas bija izdevies viņai. Reivena apspieda smieklus, domājot, cik veiksmīga bijusi viņas pazušana, tik veiksmīga, ka tagad viņa varēja priecāties vienā telpā kopā ar slavenībām, kaut gan viņa varēja te ari nebūt. Nākt uz šejieni bija pamatīgs risks, taču Reivcna par to tikai priecājās. Ali neizskatījās pēc cilvēka, kurš spētu par to priecāties. Ašs skatiens sāņus atklāja Rcivcnai Ali saspringto seju. Nu viņa smējās skaļi. Kāda jēga iemācīt Ali, kā jābēg? Izlutinātajai bagātnieku meitiņai nebija izredžu izdzīvot reālajā pasaulē.
Pusnaktī Bobs Tarcls izziņoja CultRock atklāšanu. No šampanieša apreibušie viesi aizrautīgi sumināja viņu. Būdams pēc dabas godprātīgs vīrs, Bobs atzina, ka par šo ideju jāpateicas tikai un vienīgi Elizabetei Blckai, konsultantei no kanāla AdAstra, un meitene pieklājīgi pateicās. Viss notika tieši tā, kā iecerēts. Taču Ali bija nošķīrusies no draudzenēm — slavenību medniecēm, un jutās kā pārakmeņojusies. Viņa nespēja pat uzsaukt apsveikuma tostu. Kad beidzot, rokām trīsot, izdevās dabūt šampanieša glāzi līdz lūpām, tas nesniedza lielāku baudu par sasmakušu ūdeni.
Tas bija kā murgs. Ikviens nervs brīdināja par briesmām, taču viņa neko nespēja darit. Tumšās acis vēroja viņu no telpas otra gala, tad novērsās, it kā skatiens būtu nejaušs. Ali gan zināja labāk. Šis nejaušais smaidiņš bija tikpat draudīgs kā aligatora smīns.
Bailes pierima tikai rīta agrumā, kad viesi pamazām sāka atvadīties, un Ali savilkās kamolā savā gultā. Naktī viņa bija redzējusi mulsinošu sapni, kurā bēga no kāda, bet nespēja pakustināt kājas. Svešinieces parādīšanās bija tikai iemesls. Tas atdzīvināja visu satraukumu, ko Ali bija centusies nomākt, kad atklāja savu nāvīgo noslēpumu. Pirmo reizi dzīvē Ali Tarelu bija uzveikusi panisku baiļu sajūta.
Gaisma sabiezē
Uz viesistabas grīdas bija izklāti trīs arhitektūras rasējumu komplekti. Reivena, atkal ielīdusi saņurcītajā armijas formas tērpā, ap galvu vijotics mežonīgo matu ērkulim, sēdēja uz grīdas ar cirkuli rokā. Vrails tupēja viņai iepretī, vērīgi pētīdams rasējumus, bet Kezs vēroja visu no augšas, atgūlies uz dīvāna.
Reivcna bažīgi sarauca uzacis, un Kczs nemaz nejutās pārsteigts, kad viņa nosvieda cirkuli zemē un nogrozīja galvu.
"Tā nekas nesanāks, Vrait!"
"Tas ir vienīgais, ko mēs varam darīt," Vraits ieteicās, ncatraudamics no plāniem.
"Vrait," Reivcna tcica un nogaidīja, kad Vrails patiešām sāk klausīties. Kad beidzot viņš palūkojās uz augšu, viņa turpināja. "Šie ir sākotnējie vecās laboratorijas rasējumi — tas ir viss, ko cs spēju izspiest no DDP datubāzes. Taču tagad telpas noteikti ir pārbūvētas." Viņa piecēlās kājās.
"Šiem rasējumiem ir vairāk nekā trīssimt gadu."
"Vai tev ir kas cits padomā?" Vraits vaicāja.
"Man būs."
"Ar to nepietiek," viņš turpināja. "Mums jāiekļūst laboratorijā, cik ātri vien iespējams."
"Varbūt palūdz padomu Kezam?" Reivena nikni ieteicās. "Neesmu pamanījusi, ka no viņa līdz šim būtu bijis kāds labums."
"Mēs nepieņēmām Kczu tāpēc, lai viņš palīdzētu atrast Reičelu," Vraits aizkaitināti iebilda. "Viņš šeit ir tāpēc, ka tu viņu parāvi līdzi." "Es varu pilnīgi mierīgi satīt makšķeres, ja jūs esat pārdomājuši," Kezs noteica, dusmīgs un vīlies par Reivenas gājieniem.