Haks

un ari meitenes ģērbās un posās. Ketlīnas mirdzošās sprogas ieguva jaunu, kastaņbrūnu nokrāsu, kas tīkami izcēlās uz tumšzaļās kleitas, kas bija veidota no lapām, kuras kopā saturēja mākslīgo tērpu līme. Zirkarda iejutās sarkanā tērpā. Viņas jaunā aizraušanās ar bandītu stila modi noveda pie milzīgiem tēriņiem, lai iegādātos īstas ādas kleitu tumši sarkanu liesmu krāsā. Nu viņa raudzījās Kctlīnai pār plccu, lai pārbaudītu kosmētiku. Ali atsēdās uz gultas, bet Zirkarda caur jaunajām, garajām skropstām raudzījās spogulī. Ketlīna nosēdās blakus un sazvērnieciski smaidīja.

"Nevaru vien sagaidīt, kad redzēsim tava tēva ciemiņus," viņa nočukstēja. "Šodien ziņās stāstīja par CullRock kanālu."

"Zinu, cs redzēju," Ali saviebās. "Jācer, ka viņi nespēlēs šo mūziku visu vakaru."

"Varbūt mums laiks iet," Ketlīna ierunājās. "Jau gandrīz astoņi."

"Cikos jāierodas viesiem, Ali?" Zirkarda it kā nejauši ieteicās.

"Sākums pusastoņos," Ali atbildēja.

"Vēl par agru," Zirkarda nopūtās.

"Tam nav nozīmes," Ali atgādināja. "Es taču esmu gandrīz vai namamāte, vai ne? Tāpēc mēs varam iet, cik vien ātri gribam!"

"Labi," Zirkarda pastiepās pēc mēteļa. "Tad cs izsaukšu fiaiteru."

"Varam iet kājām, būsim klāt, pirms vēl atlidos flaiters," Ketlīna ieminējās.

"Es domāju, ka mums jāizsauc flaiters," Zirkarda stingri noteica, abas pārējās sarāvās un piekrita.

Kad viņas ieradās ballē, Ali tik tikko pazina pati savu dzīvokli. Milzīgos skaļruņos dārdēja rokmūzika, visas četras viesistabas bija pilnas ar slavenībām. Pat Zirkarda bija pārsteigta. Viņa pat necentās tūlīt tuvoties Džcnisai Kastelai vai Elohimam, kas pašlaik bija vispopulārākie, viņa palika čupoties kopā ar pārējo brālību istabas stūri, kur visi sūca šampanieti un cits citam norādīja uz nākamo jaunpienākušo slavenību.

Ali jau nodomāja, ka visu vakaru tā ari nostāvēs pie sienas, tapetes balstot, bet tad viņu ievēroja tēvs un pamāja ar roku. Ali pasmaidīja un devās viņu apsveikt, Zirkardai sekojot cieši aiz muguras. Bobs apkampa meitu un sabužināja viņas matus.

"Šī ir mana meita Ali," viņš teica kādam vīrietim. "Ali, iepazīsties ar Gideonu Ešu. Viņš vadīs programmu jaunajā kanālā."

"Prieks iepazīties, Eša kungs," Ali pieklājīgi noteica, sarokojoties ar svešo, pirms vēl izmisīga kustība līdzās atgādināja viņai, ka jāiepazīstina arī ar Zirkardu. Klausoties visai nesakarīgo sarunu par jauno kanālu, abas meitenes bija nostājušās tieši tā, lai pirmās pamanītu Boba Tarela īpašo viešņu, līdzko viņa ienāca dzīvoklī.

"Elizabete!" Bobs iesaucās, izlauzdams sev ccļu starp pārējiem viesiem, un devās viņai pretī, bet Gideons Ešs, Zirkarda un Ali devās viņam līdzi. "Es jau baidījos, ka tu neatnāksi!"

Ātrs skatiens sāņus pārliecināja Ali, ka ari Zirkardas sejā ir tāds pats stingums kā viņai pašai. Ali instinktīvi juta, ka ari Zirkardai nepatīk Elizabete Bleķa. Meitene izskatījās jaunāka nekā varētu būt, bet viņā varēja nojaust tādu spēku, kas lika saļodzīties pat Zirkardas pašapziņai. Elizabetei bija apspīlēts kaķu sievietes tērps, kas izcēla ideālo figūru, bet plecus apklāja platīnkrāsas ķēdīšu apmetnis. Melno matu mākonis ieskāva seju, bet plakstiņi bija apvilkti ar zeltu. Tikai pēc krietna brīža Ali pamanīja ari viņas pavadītājus. Kezs bija tērpies vienkāršā, tumšsarkanā uzvalkā, blakus viņam stāvēja simpātisks vīrietis ar miroņbālu seju un ārkārtīgi gaišiem matiem, tērpies melnā ādas kostīmā. Elizabete pagāja uz priekšu un sarokojās ar Bobu Tarelu, it kā nemanīdama, ka visi apkārtējie viņu novēro.

"Kā klājas, Bob?" viņa smējās. "Tas ir mans brālēns Kezs un mans draugs Raicns. Raicns ir holovīzijas režisors."

"Priecājos jūs satikt," Bobs tcica, sirsnīgi paspiezdams viņiem rokas. "Elizabet, tu šovakar izskaties burvīgi. Pilnīgi elektriski, kā teiktu mana meita." Viņš pavilka Gideonu tuvāk. "Iepazīsties, Gideons Ešs, viens no maniem diktoriem." Viņš pagaidīja, kamēr Ešs apsveicinās. "Zirkarda Entonija, manas meitas draudzene, un mana meita Ali. Ali, tā ir Elizabete."

"Cik burvīgi tevi satikt, Ali," melnmatainā meitene ierunājās, cieši vērojot Ali ar vistumšākajām acīm pasaulē.

Ali sastinga. Viņa nespēja izskaidrot, kāpēc viņu sagrāba tādas izbailes. Taču, līdzko viņa ieskatījās jaunās konsultantes acīs, prātā iešāvās viena doma. Viņa zina! Tas bija nenovēršami. Viņa juta, kā šīs obsidiāna melnās acis raugās viņai cauri, ieskatās viņas sirdī. Elizabete jau smējās par kādu Boba joku. Vēl pēc mirkļa viņa bija deju laukumā, pēc sekundes viņai klāt pienāca Elohims, kurš nekavējoties gribēja iepazīties. Tikai tad, kad ierunājās Zirkarda, Ali atguva realitātes izjūtu.

"Vai tu redzēji to karnevāla tērpu?" draudzene vaicāja vāji slēptā greizsirdībā.

"Un kā tas Elohims uzvedas?" blakus atskanēja vēl viena balss, un Ali pat nevajadzēja atskatīties, lai saprastu, ka tā ir Ketlīna. "Ak, Dievs, un viņa ir vēl jaunāka par mums!"