Es Robots

Vardu sakot, šī maltīte bija gaužam neo­mulīga, un nelielā apspriede trijatā, kas se­koja pēc tam, sākās drūmā, nospiesta atmo­sfērā.

Kelners, kura parādes formas tērps pavisam nesaderējās ar vispārējo noskaņojumu, plika­jam galvvidum spīdot, bez liekas vilcināša­nās iesāka:

—   Šis ir tāds dīvains gadījums, ser un cie­nītā kundze! Vispirms gribu jums pateikties, ka ieradāties nekavējoties, kaut arī izsau­kumā nebija minēts iemesls. Tagad es jums to pateikšu. Mums ir pazudis robots. Visi darbi ir pārtraukti un nevar tikt atsākti līdz tam brīdim, kamēr mēs viņu atradīsim. Līdz šim mums tas nav izdevies, tāpēc mums ir nepieciešama speciālistu palīdzība.

Ģenerālis laikam juta, ka teiktais nepār­liecina par stāvokja kritiskumu. Ar izmisuma pieskaņu balsī viņš turpināja:

—   Man jums nav jāstāsta, cik svarīgs ir darbs, ko mēs šeit darām. Vairāk nekā astoņ­desmit procentu no pagājušā gada asignēju­miem zinātniskiem pētījumiem saņēmām mēs …

—   Jā, to mēs zinām, — Bogerts piekrītoši pamāja. — Firma «U. S. Robots» saņem ba­gātīgu maksu par mūsu robotu izmanto­šanu.

Sjūzena Ķelvina skarbi, nelaipni iejaucās:

—   Kādēļ gan viens vienīgs robots projek­tam ir tik svarīgs, un kāpēc tas nav atrasts?

Ģenerālis pavērsa savu sārto seju pret viņu un aši aplaizīja lūpas.

•— Redziet, varētu pat teikt, ka mēs esam to atraduši. — Tad gandrīz ar mocekļa iz­teiksmi viņš turpināja: — Es tūlīt paskaid­rošu. Tiklīdz konstatēja robota nozušanu, tika izsludināts ārkārtējs stāvoklis un ne­viens kuģis vairs nedrīkstēja atstāt Super- bāzi. Iepriekšējā dienā te bija pienācis kra­vas kuģis un atvedis mūsu laboratorijām di­vus robotus. Tajā atradās vēl sešdesmit divi… tāda paša tipa roboti, kas nogādā­jami uz kādu citu vietu. Mēs šo skaitli no­teikti zinām. Par to nav it nekādu šaubu.

— Tā? Un kāds tam sakars ar pazudušo ro­botu?

—  Kad mēs savu trūkstošo robotu nekur ne­varējām atrast — ticiet man, mēs būtu atra­duši pazudušu zāles stiebriņu, ja tas būtu vajadzīgs, — mums pēkšņi ienāca prātā sa­skaitīt robotus, kas bija palikuši kravas kuģī. Tur tagad ir sešdesmit trīs.

—  Tātad, ja es pareizi saprotu, sešdesmit trešais ir jūsu pazudušais robots? — Dokto­res Kelvinas acis satumsa.

—  Jā, bet mēs nezinām, kā noteikt, kurš ir šis sešdesmit trešais.

Iestājās nāves klusums. Elektriskais pulk­stenis nosita vienpadsmit reizes. Tad robotu psiholoģe noteica: — Dīvaini gan, — un vi­ņas mutes kaktiņi noslīga lejup.

—      Pīter, kas te īsti notiek? — viņa dusmīgi pievērsās savam kolēģim. — Kādus robotus izmanto Superbāzē?

Brīdi vilcinājies, doktors Bogerts vāri pa­smaidīja.

—   Redziet, Sjūzen, līdz šim tas ir bijis tāds diezgan kutelīgs jautājums …

—   Jā, līdz šim! — viņa strauji atcirta. — Ja tur ir sešdesmit trīs vienāda tipa roboti un viens no tiem ir vajadzīgs, bet viņu nevar identificēt, kādēļ tad neder jebkurš no tiem? Ko tas viss nozīmē? Kādēļ sūtīja pēc mums?

—  Lūdzu, ļaujiet man paskaidrot, Sjū­zen! — Bogerts samierinoši sacīja. — Super­bāzē nodarbina dažus robotus, kuru smadze­nēs nav programmēts viss robotikas Pirmais likums.

—   Nav viss Pirmais likums? — Ķelvina atslīga pret krēsla atzveltni. — Saprotu. Cik tādu robotu ir izgatavots?

—  Tikai daži. Tas tika darīts pēc valdības pavēles un stingrā slepenībā. To nedrīkstēja zināt neviens, izņemot vadošās personas, kam ar to bija tiešs sakars. Jūs nebijāt to skaitā, Sjūzen. No manis tur nekas nebija atkarīgs.

—   Es gribētu paskaidrot mazliet tuvāk, — ģenerālis autoritatīvi iejaucās. — Man nebija ne jausmas, ka doktore Ķelvina nav lietas kursā. Lieki stāstīt jums, doktore Ķelvina, ka uz Planētas vienmēr ir bijusi spēcīga opozī­cija pret robotiem. Vienīgais arguments, ar ko valdība varēja operēt pret radikālajiem fundamentālistiem, bija fakts, ka visiem ro­botiem smadzenēs tiek programmēts nepār­kāpjams Pirmais likums, tā ka tiem nekādos apstākļos nav iespējams nodarīt pāri cilvē­kiem.

Taču mums bija nepieciešami citādi roboti. Un tā dažus NS-2 modeļus, tas ir, Nestorus, izgatavoja ar modificētu Pirmo likumu. Lai tas neatklātos, visi NS-2 tipa roboti tiek ra­žoti bez sērijas numuriem; modificētos eksem­plārus atgādā šurp kopā ar grupu normālu robotu, un, protams, tie ir pakļauti visstingrā­kajam aizliegumam nevienam nestāstīt par savu modifikāciju, izņemot pilnvarotas per­sonas. — Ģenerālis mulsi pasmaidīja. — Un tagad tas viss vēršas pret mums.

—  Vai jūs vismaz esat katram pajautājuši, kas viņš ir? — Ķelvina nīgri vaicāja. — Jūs taču katrā ziņā esat pilnvarota persona?

Ģenerālis pamāja.

— Visi sešdesmit trīs noliedz, ka būtu strā­dājuši šeit. Un viens no tiem melo.

—  Vai šis jūsējais nav jau mazliet apdilis? Pārējie, šķiet, nāk tieši no rūpnīcas.