Dīvainā karaļvalsts

"Ir redzams, ka ir vējš," viņš teica.

Viņam bija ļoti gara bārda. Viņš atkal bija tajā sapinies un pakritis.

PŪĶIS UN VIESMĪLIS

"Karaļnama Viesmīli vajag nožņaugt viņa pa­ša bārdā," šaha spēles laikā ieteica Pūķis.

"Bet kas tad izlies zemē kafiju?" jautāja Bru­ņinieks.

"Pareizi," aptvēra Pūķis. "Tad mēs vienkārši nebūsim." Viņš klusēdams izdarīja nākamo gā­jienu.

PŪKA UN BRUNINIEKA SARUNA

Karaļnama Viesmīlis atkal izlēja kafiju zemē. "Pie visa vainīgs Pūķis," viņš nolamājās.

"Vējš ir, Pūķis ar Bruņinieku kaut kur runā," piezīmēja Princeses.

VIESMĪLIS UN PRINCESES

Reiz karaļvalsts Viesmīlis atkal izlēja ka­fiju.

"Pastāsti, kā šeit izskatījās, kad mēs vēl bijām pavisam mazas meitenītes," Princeses lūdza bār­dainajam vīram.

"Es izlēju kafiju zemē," teica Viesmīlis, "jo atkal bija vējš."

"Vai Pūķis?" jautāja Princeses.

"Nē, koki," atbildēja Viesmīlis.

"Mēs nesaprotam," sacīja Princeses.

"Tā ir nesaprotama pasaka," teica Viesmīlis.

"Galu galā, tā ir tikai pasaka," Princeses pie­krita.

"Pasakai ir jābūt ar laimīgām beigām," pa­skaidroja Viesmīlis. "Visas pasakas beidzas ar to, ka es atkal izleju kafiju zemē."

"Galu galā pasaku dēļ mēs eksistējam," Prin­ceses sacīja.

KĀPĒC VAJADZĪGS VIESMĪLIS?

Reiz Bruņinieks jautāja Pūķim: "Kāpēc Karaļa pilī ir vajadzīgs Viesmīlis?"

"Lai katru rītu kāds izlietu zemē kafiju" Pūķis atbildēja.

NOTIKUMS

Reiz gadījās ārkārtējs notikums. Kādu rītu karaļnama Viesmīlis kafiju zemē neizlēja. Visi saskrēja skatīties, kā viņš nes kafiju. Viņš uz­manīgi laipoja ap savu bārdu. Beigās ieradās Pūķis un parāva Viesmīli aiz bārdas. Viesmīlis apmeta kūleni, bet kafijas krūzīte uz viņa pa­plātes neapgāzās.

"Nerausti veco vīru aiz bārdas," Bruņinieks palūdza Pūķim.

"Tad nebūs pasakas," Pūķis brīdināja.

Beidzot Viesmīlis apžēlojās, viņš apstājās, ne­daudz izlēja zemē kafiju un turpināja ceļu uz sirma Karaļa guļamistabu.

GALMA ĀKSTS

Reiz galma Āksts domāja: "Kāpēc man ir mazas, blēdīgas ūsiņas, ko man nemitīgi liek cirpt, bet galma Viesmīlim gara bārda, kas viņam traucē, bet ko cirpt aizliedz? Un visu to Princeses dara tikai tāpēc vien, lai uzjautrinātu Karali!"

Galma Āksts ilgi domāja. Viņš bija spiests strādāt kafejnīcā un pasniegt visiem kafiju. Viņš bija visveiklākais viesmīlis pasaulē. Viņš vēl ne­kad nebija izlējis kafiju.

PAR KO SMEJAS KAFEJNĪCĀ

Reiz dzīvoja galma Āksts, kurš strādāja kafej­nīcā. Viņš nemaldīgi zināja, par ko visi smejas, - par to, kā viņš gaida dzeramnaudu.

Par to, kas karaļvalstī bija

Karaļvalstī bija banka. Tā bija māja, kur ne­bija naudas.

Karaļvalstī bija Profesors. Viņa uzdevums bija kraut kaudzē kastes. Kastēs bija nauda.

Karaļvalstī pec māksliniekiem sevišķas vaja­dzības nebija. Māksla bija pati dzīve.

Karaļvalstī dzīvoja Terorists. Viņš bija paslēpis sevī bumbu. Bumba bija viņa sirds.

Bet karaļvalstī bija Bruņinieks. Viņš cīnījās ar pasaku Pūki. No vinu sarunām saceļas vējš.

Bruņiniekam bija meitene. Viņa nebija sevišķi tikumīga, bet viņai bija kanārijputniņš.

Bruņiniekam bija mamma. Tā katru vakaru pēc šaha spēles ar Pūķi pasniedza tēju ar cit­ronu. Bruņinieka tētis skatījās televīziju. Viņš bija traks uz politiku.

Karaļvalstī bija Labais Burvis. Viņš bija radies tāpēc, ka Bruņinieks viņam nocirta galvu tad, kad viņš bija ļauns.

Karaļvalstī bija kafejnīca. Tur strādāja karaļ­valsts Klauna sieva. Dabūt tādu sievu bija krusts. Viņa nemitīgi runāja un klusēja tikai tad, kad Klauns dzēra kafiju.

Karaļvalstī bija Skolotajā. Viņai patika visus pamācīt, bet viņa bija skaista.

Karaļvalstī bija zelta teļš. Tas bija nokrāsots melnā krāsā un nolikts ar kājām gaisā. Tam va­rēja paiet garām, to pat nepamanot.

Karaļvalstī bija baznīca. To vadīja sirmais Karalis. Labais Burvis bija Bīskaps. Bruņinieks bija kardināls. Galma Dāma bija vienīgā dievlūdzēja.

"Kāpēc tā?" visi jautāja.

"Viņai baznīca ir visvairāk vajadzīga," atbil­dēja trīs Princeses.

Karaļvalstī bija vilciens. Tas vienmēr brauca uz debesīm.

Karaļvalstī bija bezdarbnieks. Viņu uzturēja Princeses.

"Kāpēc man jābūt?" viņš jautāja.

"Lai citiem gribētos strādāt," Princeses at­bildēja.

Karaļvalstī bija trakonams. Citiem vārdiem sakot, tā bija māja, kur dzīvoja politiķi.

Karaļvalstī bija zvērudārzs. Zvēri tur skatījās uz cilvēkiem.

Karaļvalstī bija reliģija. Visiem vajadzēja pub­liski pasacīt: "Dievs ir."

Cirks bija vienīgā civilizētā vieta. Daži ziloņi tur staigāja uz divām kājām.

Karaļvalstī svinēja Uzvaras dienu. Tajā godu atdeva zaudētājiem.

Karaļvalsti bija Prostitūta. Viņu varēja nopirkt par naudu. Ja samaksāja, vina uz tevi paskatījās un gāja tālāk.

Karaļvalstī bija pilsēta. Ap to bija uzcelts zogs. Vārtu nebija. Bija tikai caurumiņš sētā. Pa to varēja vērot, kā pilsētā rit dīvainā aalma dzīve.

Karalim bija medību pils. Ap to dzīvoja put­ni. Neviens viņus nešāva. Karalim patika tēlot mednieku.

Karaļvalstī bija Kovbojs. Viņa vienīgais darbs bija nēsāt baltu cepuri un atšķirties no zirga.

KARALVALSTS POLICISTS