Dīvainā karaļvalsts

"Es nesaprotu," atzinās Bruņinieks. "Tu to nekad nesapratīsi. Šādā veidā Dievu redz citas radības, bet ne cilvēks."

"Dievs nespēj dzīvot bez savas pasaules/' sacīja Princeses.

_ "Man arī gribas kaut ko izveidot ap savu mājiņu/' piekrita Bruņinieks.

"Cilvēkā ir Dieva attēls, tādēļ viņš grib rī­koties līdzīgi Dievam," atbildēja Princeses.

* +

"Pūķis ir ļauns, bet viņš dara labu darbu," teica Princeses.

"Kādu?" jautāja Bruņinieks.

"Viņš neļauj iznīkt pasaulē visam, kas nav Dievs."

"Kādā veidā?" vaicāja Bruņinieks.

"Viņam ir mūsu dotas pilnvaras saglabāt at­šķirīgo no Dieva."

&

"Dieva ir visu sapņu piepildījums," teica Princeses.

"Ļaudis nez kādēļ labprātāk iet pie Pūķa," sacīja Bruņinieks.

"Dieva ceļš ir savas dabas noliegšana, lai to piepildītu. Tas daudziem nepatīk," atbildēja Princeses.

"Dievā var atrast visu, kas dvēselei vaja­dzīgs/ teica Princeses.

"Šobrīd es gribu nedaudz atpūsties," sacīja Bruņinieks.

"Pasaki: "Ļauj man īsu brīdi tevī atpūsties, Dievs,"" atbildēja Princeses.

"Viss, ko tu redzi, ir Dieva radīts," teica Prin­ceses.

"Apkārt ir skaisti," sacīja Bruņinieks. "Dievs zina, ko dara," atbildēja Princeses.

XX

"Dievs grib, lai visi būtu laimīgi," teica Prin­ceses.

"Tas ir pats par sevi saprotams," sacīja Bru­ņinieks. "Taču manā dzīvē gan ir bijušas daudzas ciešanas."

"Zemes dzīve nav visa beigas," atbildēja

Princeses. "Debesīs viss izskatās citādi."

^

"Radība var būt kā Dievs, ja pilnībā sevi pār­var," teica Princeses.

"Tas droši vien ir ļoti patīkami - but ka Die­vam," piebilda Bruņinieks.

"Tā ir vispareizākā bauda," atbildēja Princeses.

"Dievs daudzas lietas nevar," sacīja Princeses.

"Kādas?" jautāja Bruņinieks.

"Dievs nevar būt atšķirīgs no sevis, tāpēc

viņš nedara daudz ko, kas principā ir iespējams."

^

"Dievs mūžīgi būs noslēpums," teica Princeses. "Ir taču daudz kas, kas atspoguļo Dievu," iebilda Bruņinieks.

"Nekas nespēj atspoguļot Dievu pilnīgi," teica Princeses.

"Kāpēc Dievs radīja Pūķi?" jautāja Bruņinieks.

"Lai redzētu, vai iespējams padarīt laimīgu kaut ko atšķirīgu no sevis," Princeses atbildēja.

"Dievam ir plāns visam, kas ir radīts," sacīja Princeses.

"Kā radība to var zināt?" vaicāja Bruņinieks.

"Radībai tas nav obligāti jāzina," teica Prince­ses. "Tai tikai ir jāzina, ka Dievs par viņu rūpējas."

"Bet radība taču var šo plānu izjaukt," sacīja Bruņinieks.

"Tāpēc ir jādzīvo ar paklausības filozofiju," atbildēja Princeses.

"Dievs saprot to, ko viņš ir radījis," sacīja Princeses.

"Es domāju, ka Dievam ir citādākas jūtas nekā radībai," teica Bruņinieks.

"Dažkārt tā ir," atbildēja princeses, "bet viss

ir Dieva radīts, tādēļ Dievs to saprot."

#

"Dievs mīl arī kaut ko atšķirīgu no sevis," teica Princeses.

"Vai Dievs mīl arī ļaunumu?" jautāja Bruņi­nieks.

"Nekas no radītā nevar būt Dievs no visām pusēm. Viss radītais pastāv tā aspekta dēļ, no kura tas ir Dieva attēls. No citām pusēm tas ir tāds, kāds nu kuro reizi sanāk. Taču tas nav šķērslis Dieva mīlestībai," atbildēja Princeses.

"Viss, kas ir, ir vai nu Dieva gribēts, vai pie­ļauts," teica Princeses.

"Pasaulē ir tik daudz ļaunuma," sacīja Bru­ņinieks.

"Pasaule nav pabeigta," atbildēja Princeses.

"Dievs mīl visu, kas ir," teica Princeses, "bet ir lietas, ko Dievs nemīl."

"Ko?" jautāja Bruņinieks.

"Dievs nemīl visu, kas sagrauj mīlestību," trīs Princeses atbildēja.

XX

"Dievs strādā tikai tik ilgi, kamēr pasaule nav pabeigta. Kad viss būs pabeigts, Dievs vienkārši būs," sacīja Princeses.

"Bet ir taču rakstīts, ka sešas dienas jau pa­gājušas," teica Bruņinieks.

"Pēc Dieva svētdienas nāk Dieva pirmdie­na," atbildēja Princeses.

XX

"Dievs grib, lai visā, ko viņš rada, būtu da­ļiņa no viņa, lai gan Dievs zina, ka tas ir iespē­jams tikai no vienas puses," sacīja Princeses.

"Man patīk putni," teica Bruņinieks.

"Viņu lidojumā ir kaut kas no Dieva," atbil­dēja Princeses.

"Man liekas, ka kaut kas no Dieva ir putna ar salauztu spārnu," sacīja Bruņinieks.

"Ja putns ir lidojis pretī Dievam, viņš šādā brīdī Dievu redz," teica Princeses.

"Dievā nekas nepazūd/' teica Princeses.

"Ir taču tik daudz visa kā, kas iznīkst un iet bojā," iebilda Bruņinieks.

"Dievā nekas neiet bojā. Aritas, kas tiek iznīci­nāts, atstāj aiz sevis pēdas," Princeses paskaidroja.

• ♦

"Viss esošais reiz ir bijis Dieva doma," teica Princeses.

"Tas skan tik skaisti," sacīja Bruņinieks.

"Dievs arī ir skaists," piebilda Princeses.

"Dievs ir kā cilvēks," teica Princeses, "bet ne līdz galam."

"Man neveras mute, lai sacītu - es esmu Dievs," iebilda Bruņinieks.

"Tieši šī iemesla dēļ, bet tādēļ ir jāizturas ar cieņu pret otru cilvēku," Princeses paskaidroja.

"Dievs ir noslēpums," teica Princeses. "Man gan Dievs liekas kaut kas pašsapro­tams. Tāds kā es," sacīja Bruņinieks.

"Tā tas ir cilvēkam," teica Princeses, "bet

kādā mirklī šī izpratne pāriet noslēpumā."

• *

"Dievs var piepildīt visas vēlēšanās," teica Princeses.

"Kāpēc tad viņš to nedara?" vaicāja Bruņinieks. "Cilvēki bieži grib sev sliktu, to nezinādami," atbildēja Princeses.

"Dievam ir daudz vārdu," teica Princeses.

"Es domāju, ka Dievu sauc par jahvi," brī­nījās Bruņinieks.