Dīvainā karaļvalsts

"Tā ir ilūzija," teica Princeses. "Mierinājumu dod Dievs, kas ir klātesošs un ko var dabūt par brīvu. Nauda var sniegt tikai zināmu drošības sajūtu."

"Debesīs nav laika izdarīt to, ko var izdarīt uz zemes," teica Princeses.

"Kas tas ir?" vaicāja Bruņinieks.

"Redzēt savā rīcībā Dievu," atbildēja Princeses.

"Dzīvē nav nejaušību," teica Princeses. "Ir tikai lielā plāna neizprašana."

"Man nupat pazuda viena svarīga vēstule," sūkstījās Bruņinieks.

"Acīm redzot, tā nebija svarīga vēstule," kon­statēja Princeses. "Ja tai būtu nozīme lielajā plānā, tu justu vajadzību to turēt sev priekšā uz galda."

"Uz zemes ir jāstrādā, debesīs - ne," teica Princeses.

"Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks.

"Debesīs vienīgā vajadzība ir pēc Dieva, uz zemes ir citādi."

"Naudai mazliet ir jābūt, jo uz tās fona var re­dzēt to, kas tiek dāvāts par brivu," sacīja Princeses.

"Jūs runājat kā mākslinieces," teica Bruņinieks.

"Mēs nupat izveidojām skici viena santīma monētai."

"Kas tur attēlots?" Bruņinieks ieinteresēts jautāja. "Vienā pusē skaitlis viens, otrā pusē Pūķis." "Kāpēc Pūķis?" Bruņinieks nesaprata. "Tev ar šo santīmu būs jācīnās." "Kāpēc?" Bruņinieks taujāja. "Sāksies naudas šahs," teica Princeses. "Pūķis ar mani vairs nespēlē," sacīja Bru­ņinieks.

"Viņam ir apnicis, ka tu vienmēr uzvari." "Ko lai es daru?" Bruņinieks nesaprata. "Aizej uz veikalu un kaut ko nopērc par vie­nu santīmu."

"Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks.

"Lai šis pirmais santīms atgrieztos pie mums."

"Es skumstu bez galma dzīves," teica Bru­ņinieks.

"Tavā pilsētā galms nevar uzturēties," Prin­ceses nopūtās. "Pilsētniekiem šī dzīve nepatīk."

"Kāpēc tā? Tas taču ir tik interesanti," sacīja Bruņinieks.

"Pilsētnieki grib justies gudri," teica Prin­ceses. "Gudrība viņiem nozīmē būt labi paēdu­šiem, nevis vērot dīvaino galma dzīvi."

LABĀ BURVJA LŪGUMS

Reiz dzīvoja Labais Burvis. Bruņiniekam viņš patika. Viņi reizēm kopā dzēra tēju un runāja par Princesēm.

"Es arī gribu būt viņām draugs," teica Bur­vis.

"Nav viegli draudzēties ar trim Princesēm reizē," Bruņinieks atbildēja.

"Es arī gribu runāt ar Princesēm," sacīja Bur­vis.

"Princeses ir ļoti aizņemtas," Bruņinieks pa­skaidroja.

"Ar ko?" nesaprata Burvis.

"Viņas raksta pasakas," teica Bruņinieks.

"Par ko?" vaicāja Burvis.

"Par Dievu un sevi," atbildēja Bruņinieks.

ATRASTAIS PULKSTENIS

Reiz Bruņinieks no rīta atrada pulksteni. "Pulkstenis ir apstājies laiks," teica Princeses. "Kāpēc?" Bruņinieks nesaprata. "Tu vari paskatīties uz laiku no malas," Prin­ceses sacīja.

KARALVALSTS NAUDA

ē

Karaļvalstī bija nauda. Vienā monētas pusē bija cipars, bet otrā - attēloti Ādams un Ieva.

"Kāpēc tas tā ir?" ārzemnieki parasti jau­tāja.

"Lai zinātu, ka kaut ko par naudu nopirkt nevar," karaļvalsts iedzīvotāji parasti atbildēja.

"Kas tas ir?" ārzemnieki nesaprata.

"Tas, ko cipars otrā pusē nesaprot, bet Ādams un Ieva Paradīzē saprot."

KARALVALSTS PAVĀRS

ē

Karaļvalstī bija Pavārs. Viņa uzdevums bija cept neglītas kūkas un pēc tam uzlikt uz tām kaut ko skābu.

"Kāpēc?" viņš jautāja Dievam.

"Lai manā karaļvalstī nejauktu kūkas ar de­besīm," Dievs atbildēja.

BRUNINIEKA DRAUDZENE

ē

Bruņiniekam bija draudzene Galma Dāma. Reiz viņš ar to kopā ēda kūkas. Pienāca Karaļa Viesmīlis. Viņš svinīgi zemē izlēja kafiju.

"Vējš ir," viņš teica. "Eņģeļi dzīvo."

"Tas ir mans garīgais tēvs," Bruņinieks iepa­zīstināja Galma Dāmu ar Viesmīli.

"Tas jocīgais rūķis?" vaicāja Galma Dāma.

"Viņš atceras Ēdenes dārzu," teica Bruņi­nieks.

"Man ir smags darbs," sacīja Galma Dāma. "Jāpanāk, lai man paklausa."

"Tas padodas tikai Princesēm," teica Bru­ņinieks.

"Es gribu būt Princese," Galma Dāma sa­cīja.

"Tu taču zini, ka tu esi mana meita," viņu mierināja sirmais Karalis.

"Jā, bet mana māte bija vienkārša strādnie­ce," teica Galma Dāma.

Karalis klusēja. Viņam bija skaistas atmi­ņas.

"Apēd vēl vienu kūku," viņš mudināja.

KARAĻA MODINĀTĀJS

ē

Karaļvalstī bija Karaļa Modinātājs. Viņa uz­devums bija katru dienu uzmodināt Karali viena un tajā pašā laikā neatkarīgi no tā, vai Karalis gribēja to vai ne. Viņam algu maksāja parla­ments.

"Kāpēc tam tā jābūt?" viņš vaicāja Dievam.

"Tāpēc, ka Karalis dzīvo debesīs, bet parla­ments uz zemes," atbildēja Dievs.

"Es nesaprotu," teica Modinātājs.

"Debesīs katru dienu notiek viens un tas pats," teica Dievs. "Katru rītu pamostas un saka - Dievs ir."

"Vai Dievs ir parlaments?" jautāja Modinātājs.

"Nē, viņš ir vienīgais, kurš to tirgu spēj pa­ciest," atbildēja Dievs.

NOTIKUMS KAFEJNĪCĀ

Reiz Bruņinieks kopā ar Galma Dāmu kafej­nīcā ēda kūkas. Pie viņiem pienāca Pūķis.

"Uzspēlēsim šahu," viņš piedāvāja.

"Es esmu aizņemts ar sievieti," atbildēja Bru­ņinieks.

"Tev nav sieviete, tev ir šaha figūriņa," teica Pūķis.

"Ko es daru nepareizi?" vaicāja Bruņinieks.

"Es tev to varu pateikt, bet tu man vienalga neklausīsi," sacīja Pūķis.

"Tā tas ir," teica Bruņinieks un pieklājīgi pa­līdzēja Galma Dāmai piecelties no galda.

"Tu izdarīji nākamo gājienu," pasmīnēja Pūķis.

GALMA DĀMAS IZCELSME

Reiz Bruņinieks kopā ar Galma Dāmu atkal eda kūkas.

"Man liekas, ka es esmu Princese," viņa lepni teica.