Dīvainā karaļvalsts

"Tu neesi Princese," sacīja Bruņinieks. Galma Dama apvainojās.

"Nedaudz karalisku asiņu viņai ir," Bruņinie­kam vēlāk teica Princeses.

"Viņa mūžīgi nedara to, ko es gribu," teica Bruņinieks.

"Tieši tāpēc," sacīja Princeses.

"Kāpēc tas tā ir?" vaicāja Bruņinieks.

"Karalis attēlo Dievu," teica Princeses.

"Dievu nevar attēlot," iebilda Bruņinieks.

"Var," sacīja Princeses, "ja to nesauc par Dievu, bet par svētbildi."

BRUNINIEKA ATZĪŠANĀS

ē

Reiz Bruņinieks runāja ar sirmo Karali.

"Man patīk Galma Dāma," viņš Karalim at­zinās.

"Tas ir labi," teica sirmais Karalis. "Tā ir ma­na paklīdusī meita. Es viņai esmu atradis kādu darbu. Lai viņai ir kāds mazumiņš naudas."

"Man patīk ar viņu kopā ēst kūkas," sacīja Bruņinieks.

"Viņa tevi ciena," Karalis piezīmēja.

"Es vienmēr esmu centies izlikties gudrs viņas priekšā," Bruņinieks turpināja.

"Tas tev ir arī izdevies," sacīja Karalis. "Bet es gribētu būt laimīgs," teica Bruņi­nieks.

"Katram ir sava laime," viņu mierināja Ka­ralis.

KARALVALSTS MELIS

ē

Karaļvalstī bija Melis. Viņa uzdevums bija sacerēt melus par debesīm.

"Kāpēc man tas jādara?" viņš vaicāja karaļ­valsts Bīskapam.

"Tādēļ, lai visus iemānītu debesīs," teica Bīs­kaps.

"Bet kāpēc visi nav gatavi patiesībai?" vai­cāja Melis.

"Ne visi izvēlas debesis," sacīja Bīskaps. "Tos, kuri izvēlas elli, vajag ievilkt Paradīze aiz vienas kājas."

DIVI KŪKAS GABALIŅI

ē

Reiz atkal karaļvalstī uzņēma filmu. Tā saucās "Divi kūkas gabaliņi, Ādams un Ieva". Uzņem­šanas laukumā skanēja mūzika. Bruņinieks tēloja Ādamu. Labā Feja bija Ieva. Pūķis atkal blakus pukojās: "Tās stulbās mākslas filmas! Aiz gar­laicības var aizmigt! Nav prieka."

Bruņinieks viņā neklausījās. "Tu esi mana Ieva," viņš teica Fejai.

"Princeses zina, kādus aktierus aicināt," viņš piebilda.

KARALVALSTS INKVIZITORS

#

Karaļvalstī Inkvizitors krāja politiskās anekdo­tes. Viņš mēdza uzaicināt anekdošu stāstītāju uz tēju. Blakus istabā bija redzami jocīgi instrumenti.

"Es dzirdēju jauku anekdoti," viņš teica un ilgi iztirzāja joku.

Stāstītājs parasti nesmējās.

"Cik skaisti spīd saule," pēc brīža Inkvizitors sacīja.

Stāstītājs parasti piekrita.

"Pasēdiet kādu brīdi priekšnamā un pašķir­stiet krāsainu prospektu, kurā aprakstīts, cik ka­ralis ir labs cilvēks," viņš pēc brīža teica.

Diezgan ilgi no Inkvizitora durvju puses ne­kas nebija dzirdams. Kad bija pagājušas vairākas stundas, Inkvizitors, mierīgi smaidīdams, iznāca no sava kabineta, iedeva uzaicinātajam caurlaidi izejai un teica: "Atnāciet vēl kādu reizi. Pastāstī­sim viens otram politiskās anekdotes par Karali."

Stāstītājs parasti neatgriezās.

BENDES CIRVIS

Karaļvalstī bija Bende - kluss un akurāts dar­barūķis. Viņam bija milzīgs cirvis. Viņš to reizēm gādīgi slaucīja ar eļļainu lupatiņu. Cirvis bija izlikts redzamā vietā. Ļaudis, iedami uz darbu, uz to domīgi noraudzījās.

"Kāpēc man tik liels cirvis?" Bende reiz jau­tāja Karalim.

"Lai to nevajadzētu tik bieži pacelt," Karalis atbildēja.

KARAĻVALSTS BAUMU IZPLATĪTĀJS

Karaļvalstī bija Baumu Izplatītājs. Princeses viņam maksāja. Viņa uzdevums bija izplatīt bau­mas par Karaļa intīmo dzīvi.

"Ko man stāstīt?" viņš bieži jautāja Princesēm.

"Ko tu pats sev gultā gribētu," Princeses teica.

"Es gribētu gultā princesi," sacīja Baumu Izplatītājs.

"Gribētu gan," Princeses pasmējās. "Mums ir Bruņinieks."

"Ko tad lai es stāstu?" vēlreiz jautāja Baumu Izplatītājs.

"Kaut ko par galma dāmām," sacīja Princeses.

"Mana sieva ir Galma Dāma," nikni teica Izplatītājs.

"Nu tad izdomā kādu pasaku tēlu!"

"Kāpēc vispār baumas ir vajadzīgas?" jautajā Izplatītājs.

"Lai svarīgākie notikumi neaizmirstos," atbil­dēja Princeses.

KARALVALSTS UBAGS

ē

Karaļvalstī bija Ubags. Visi viņam deva nau­du.

"Man ir nožēlojama dzīve," viņš teica Die­vam.

"Tā tas tikai izskatās," teica Dievs. "Tu sarga naudas noslēpumu."

"Kas ir naudas noslēpums?" vaicāja Ubags.

"Tas, ko tu par saubagoto naudu nevari no­pirkt."

"Kas tas ir?" vaicāja Ubags.

Dievs klusēja. Viņš iedeva Ubagam vienu santīmu. Uz tā bija attēloti Ādams un Ieva.

KARAĻA UN KĒKŠAS SARUNA

ē g

Karaļvalsts Ķēkša sirmajam Karalim sagata­voja karaliskas pusdienas.

"Ko dara mūsu nelaimīgais Bruņinieks?" Ka­ralis jautāja.

"Brauc pie Labā Burvja," teica Ķēkša.

"Viņš ir Labs Burvis, viņam var sūdzēt grē­kus," sacīja Karalis.

"Man patīk, ka viņi ir draugi," teica Ķēkša.

"Atšķirīgi cilvēki viens otru redz," Karalis pie­metināja.

KUR MEKLĒT ĀRZEMES

"Kur mums te ir ārzemes?" Bruņinieks vai­cāja Princesēm.

"Ēdenē," Princeses pajokoja. Viņām patika Puķa valdīšanas laiku humors.

Princešu sarunas ar Bruninieku

#

par Dievu

"Dievs ir vienmēr nabags," reiz teica Prince­ses. "Viņš visu savu bagātību atdod citiem."

"Dievu vieglāk atrast ir nabagam," apgalvoja Princeses. "Viņam ir mazāk kārdinājumu."

"Bet jūs?" jautāja Bruņinieks. "Jums taču pie­der tik krāšņa pils!"

"Tā ir skaista mantiņa. Bet vakarā, kad mes gultā aizmiegam, mēs esam trīs pavisam naba­gas meitenes. Šī apziņa mūs padara laimīgas."

"Dievs ir ne tikai bezgala liels, bet arī bez­gala smalks," teica Princeses.