No milestibas lidz naidam… un atpakal

No rita sievietes saka ierasto virtuves burzmu, tevs un Igors brauca uz veikaliem ar vina automasinu un nopirka visu nepieciesamo. Ap pulksten diviem saka ierasties neskaitami radinieki, ieradas ari Marfa un Vika, kuri pagajusaja gada absolveja skolu un palika pilseta, iekartojas darba par viesmili kafejnica Ararat pie vieteja uznemeja Armena.

Kad Kapitolija ieraudzija Viktoriju, vina pat nepazina vinu uzreiz. Meitene pedejo septinu gadu laika ir izaugusi no sturainas meitenes par garu, slaidu, blondu meiteni ar valigam lokam lidz viduklim, garam skaistam kajam un stingram krutim. Bija skaidrs, ka vina daudz laika velta savam izskatam, ka ari nekautrejas no saviem sortiem, kas ir sagriezti tik isi, ka ir redzama puse no sezamvietas, un caurspidigu T-kreklu, kas valkats uz vinas kailajam krutim.

Dzivokla viriesi uzreiz saka skibi raudzities uz vinas ieverojamo sarmu, pat Igors vairakas reizes nopetija meiteni no galvas lidz kajam, kamer vina civinaja Kapitolijai apsveikumus.

Vakarinas pagaja diezgan mierigi un jautri, pirmo minusu spriedze izklida un saruna riteja uz gara vilna. Visi noveleja “jaunajiem” nakotnes laimi un no sirds priecajas par savu “Kapenku”. Vienigi pie galda sedosa Viktorija nenolaida skatienu no Igora, intensivi par kaut ko domajot.

Ap pulksten sesiem viesi saka doties prom, Kapitolija saka lenam tirit galdu un mazgat traukus. Tevs un Igors klusi turpinaja savu viriskigo sarunu, un mate ar Marfu un atlikuso tanti saka apspriest jaunakas zinas. Igors neklausijas vinu plapasana, bet ar maigumu veroja Kapitolinu, kas periodiski atgriezas istaba, lai savaktu traukus, un atgriezas virtuve.

Kada bridi tante, kuras vardu Igors neatcerejas, saka stastit, ka vina tur satikusi kadu draugu, kurs teicis, ka rit naks Glebs. Saja laika Kapitolija atradas istaba un savaca galda piederumus. Izdzirdot vardu “Glebs”, vina nodrebeja, it ka kads vinai butu smagi iesitis, nobalejis, saravies bumbina un pat izmetis daksinu no rokam. Bet tad vina saravas un steidzas atkal salikt daksinas un nazus un izgaja no istabas. Anna Ivanovna parmetosi paskatijas uz savu tanti un noraidosi pakratija galvu. Vina bailes aizsedza muti ar roku, steidzas atvadities un doties majas.

Igors saprata, ka Kapitolijai ar so “Glebu” nebija loti labas atminas. Meitene vairs neatgriezas vinu istaba, Anna Ivanovna, izbraukusi savu radinieku, pati saka tirit galdu, tevs ar kadu ieganstu teica, ka dosies pie vina. Igors, Viktorija un vinas mate palika istaba, kura meginaja vest meitu majas, tacu vina, skiet, nedzirdeja vinas vardus. Sie divi Igoram nemaz nepatika. Marfa, kas izskatijas pec habalkas, un vinas meita, kas izskatijas pec vieglas tikumibas meitenem, nekadi neiederejas viesu aura. Mamma bija ieverojama tirgus tirgotaju parstave, kas bija gatava izplatit visas tenkas, nedomajot par sekam. Vins pat bija parsteigts, ka ar so kaiminu spej savienot inteligentu sievieti. Turklat vins nemitigi juta uz sevi meitenes skatienu, kas izsutija nepatikamus drebulus cauri vina kermenim.

Igors iegaja virtuve, bet Kapitolijas tur nebija. Vins devas uz meitenes istabu, bet durvis bija aizvertas. Igors saprata, ka vina tagad nevelas, lai vinu trauce, un nolema iziet ara uzpipet. Es gribetu zinat, kas ir Glebs un kas vinu saistija ar Kapitolinu.

Vins aizgaja uz rotalu laukumu, apsedas uz cikstosa solina un aizdedzinaja cigareti. Vinam par parsteigumu vietne nebija neviena cilveka. Vietne, tapat ka ap to stavosas majas, bija tikpat sena un nesakartota, iznemot smilsu kaudzi, kas kaut ka norobezota ar sapuvusiem deliem, kas atteloja sanus, vecas supoles un solinu, tur neka cita nebija. Vienigais, kas rotaja pagalmu un apkartni, bija cerinu krumi un ziedosi auglu koki, no kuriem jau bija sakusas birt ziedlapinas ar baltu sniegu, aizsedzot valdoso nozelojamibu.

Vecaku dzivokla logi versti uz otru majas pusi. Igors apsedas uz solina ar skatu pret ieeju, lai redzetu, kurs aiziet, un aizdedzinaja cigareti. Pec minutes vina prieksa paradijas Viktorija un ludza atlauju vinam pievienoties. Vins paraustija plecus, paradot, ka vinam ir vienalga. Tad vina apsedas vinam prieksa smilsu kastes zemaja mala, pabaza zem celgaliem saliektas kajas un apskava tas ar rokam ta, ka vinas sezamvietu praktiski neaizsedza sortu luzni.

"Priecajos, ka tika atrasts vismaz kads, kurs izkauseja musu lastekas sirdi," sacija Vika. – Vini domaja, ka pec notikusa vina nekad neprecesies.

– Un kas notika? – Igors ieinteresets jautaja, taja pasa laika censoties neizradit savu interesi.

– PAR! To zina visi. Vai vina tev neteica? – meitene kikinaja un uzmeta jautajosu seju, vienlaikus ienemot pavedinosu pozu, izstiepjot kajas, no kuram Igors redzeja vinas roza mezginu biksites un to, ko tam vajadzeja slept no sortu apaksmalas. Vina ari noliecas ar abam rokam uz smilsu kastes saniem, izstiepjot krutis.