Читаем Mana Cīņa полностью

1919., 1920. un 1921. gadā un arī vēlāk ebreji izvērsa ļoti veiklu propagandu, uzkurinot cīņu federālistu un unitāristu starpā. Nacionālsociālistiskās kustības attieksme pret to ķīviņiem, protams, bija negatīva. Taču šīs problēmas būtības dēļ mums nācās ieņemt noteiktu pozīciju. Vai Vācijai ir jākļūst par federatīvo valstu savienību, vai arī par vienotu centralizētu valsti; ko ir jāsaprot ar vienu vai otru variantu? Manuprāt, tieši otrs jautājums ir nozīmīgākais, jo atbilde uz to izskaidro problēmu un ļauj nolīdzināt šīs alternatīvas radītos asumus. Kas ir federatīva valsts?

Ar federatīvu valsti mēs saprotam pilnīgi brīvprātīgi izveidotu suverēnu valstu savienību, t.i., tādu, kura sastāv no tādām suverēnām valstīm, kas daļu savu tiesību piešķir federālajai valstij. Praksē šis teorētiskais formulējums neatbilst realitātei nevienā pasaules savienotajā valstī. Vismazāk šī formula atbilst tam, ko redzam ASV. Par sākotnējo Ziemeļamerikas savienībā iekļauto štatu suverenitāti nenākas pat runāt: daudzi no tiem izveidojās tikai vēlāk, to robežas bieži tika noteiktas ar vienkāršu spalvas vilcienu. Šiem štatiem nekad nebija un arī nevarēja būt nekāda sevišķa suverenitāte.

Augstāk minētais formulējums nav piemērojams Vācijai, kaut gan tieši šeit vispirms izveidojās atsevišķas valstis un tikai pēc tam - federācija. Taču jāievēro, ka vāciešu impērija neizveidojās uz brīvprātības, bet gan uz Prūsijas hegemonijas pamatiem. Pat tīri teorētiski vācu valstis būtiski atšķīrās viena no otras tā, ka no šī viedokļa tās nevar salīdzināt ar Amerikas savienību. Valstu izmēri, spēki un tātad arī ieguldījums federācijā bija ļoti atšķirīgs. Dzīvē daudzu šo mazo valstu suverenitāte jau sen vairs nepastāvēja, tā tikai pierādot to mānīgo patstāvību.

Mēs šeit neizsekosim atsevišķu valstu rašanās vēsturi. Norādīsim tikai, ka to robežas gandrīz nekad nesakrita ar cilšu teritoriju robežām. Valstu rašanos noteica tīri politiski faktori, un to saknes meklējamas Vācijas bezspēcības laikmetā, kuras cēlonis un sekas bija tās sašķeltība. To visu tad arī ievēroja vecā Konstitūcija (vismaz daļēji), kad noteica, piemēram, dažādām valstīm atšķirīgu balsu skaitu savienības padomē, ņemot vērā to lielumu un lomu vienotas valsts izveidē. Veidojot vienotu valsti, atsevišķās valstis ne vienmēr bija saglabājušas savu suverenitāti, daļu to tiesību Prūsija bija ar spēku piesavinājusi. Bismarks, protams, nevadījās pēc principa, ka valstiņām jāatņem pēc iespējas vairāk tiesību federatīvās valsts labā. Viņš pieprasīja tikai to, bez kā tā nevarēja iztikt, ievērojot arī šo valstu ieradumus un tradīcijas. Tas jau no paša sākuma radīja patiesu mīlestību uz federatīvo valsti un gatavību strādāt tās labā. Bismarks neuzskatīja par iespējamu tūlīt un līdz galam salauzt atsevišķu valstu pretestību, cerot, ka laiks un dabiskā attīstība veiks pārējo. Tālākā attīstībā pieauga federatīvās valsts suverenitāte uz atsevišķo daļu rēķina, tām saplūstot.

Monarhistiskajai valdībai krītot, attīstība paātrinājās, jo samazinājās atsevišķo valstu nozīme. Tās pašas sāka apvienoties un ieplūst lielākajās. Tas pierāda, cik nereāla īstenībā bija šo mazo valstu suverenitāte, cik zemu to vērtēja arī paši šo valstu pilsoņi.

Tādā veidā monarhistisko pārvaldes formu un pašu monarhu krišana deva spēcīgu triecienu valsts federatīvajam raksturam; bet vēl lielāku triecienu tam deva tā saucamais "miera līgums" un saistības, kas mums no tā izrietēja.

Līdz karam atsevišķām vācu valstīm bija zināma finansiālā suverenitāte. Tomēr ir skaidrs, ka tad, kad Vācija zaudēja karu un bija spiesta uzņemties saskaņā ar miera līgumu gigantiskas finansiālas saistības, kuras nekādi nevarēja segt ar atsevišķu valstu iemaksām, nekāda šo valstu finansiāla patstāvība vairs nebija iespējama. Turpmākais pasākums bija pasta un dzelzceļu pāreja vienotās valdības rokās. Tās orgāni, pildot "miera" līgumu, bija spiesti koncentrēt arvien jaunas vērtības, bez kurām Versaļas līguma prasības nebūtu izpildāmas.

Formas, kādās notika atsevišķu valstu suverēno tiesību pāreja federatīvās valsts rokās reizēm bija tiešām mežonīgas, taču pats process bija loģiski nepieciešams. Vaina par to gulstas uz tām partijām un darboņiem, kuri savulaik nepielika visus spēkus, lai Vācija uzvarētu karā. Vēsture atriebās; reti kad sods tik ātri seko noziegumam.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Адмирал Советского Союза
Адмирал Советского Союза

Николай Герасимович Кузнецов – адмирал Флота Советского Союза, один из тех, кому мы обязаны победой в Великой Отечественной войне. В 1939 г., по личному указанию Сталина, 34-летний Кузнецов был назначен народным комиссаром ВМФ СССР. Во время войны он входил в Ставку Верховного Главнокомандования, оперативно и энергично руководил флотом. За свои выдающиеся заслуги Н.Г. Кузнецов получил высшее воинское звание на флоте и стал Героем Советского Союза.В своей книге Н.Г. Кузнецов рассказывает о своем боевом пути начиная от Гражданской войны в Испании до окончательного разгрома гитлеровской Германии и поражения милитаристской Японии. Оборона Ханко, Либавы, Таллина, Одессы, Севастополя, Москвы, Ленинграда, Сталинграда, крупнейшие операции флотов на Севере, Балтике и Черном море – все это есть в книге легендарного советского адмирала. Кроме того, он вспоминает о своих встречах с высшими государственными, партийными и военными руководителями СССР, рассказывает о методах и стиле работы И.В. Сталина, Г.К. Жукова и многих других известных деятелей своего времени.Воспоминания впервые выходят в полном виде, ранее они никогда не издавались под одной обложкой.

Николай Герасимович Кузнецов

Биографии и Мемуары
100 великих гениев
100 великих гениев

Существует много определений гениальности. Например, Ньютон полагал, что гениальность – это терпение мысли, сосредоточенной в известном направлении. Гёте считал, что отличительная черта гениальности – умение духа распознать, что ему на пользу. Кант говорил, что гениальность – это талант изобретения того, чему нельзя научиться. То есть гению дано открыть нечто неведомое. Автор книги Р.К. Баландин попытался дать свое определение гениальности и составить свой рассказ о наиболее прославленных гениях человечества.Принцип классификации в книге простой – персоналии располагаются по роду занятий (особо выделены универсальные гении). Автор рассматривает достижения великих созидателей, прежде всего, в сфере религии, философии, искусства, литературы и науки, то есть в тех областях духа, где наиболее полно проявились их творческие способности. Раздел «Неведомый гений» призван показать, как много замечательных творцов остаются безымянными и как мало нам известно о них.

Рудольф Константинович Баландин

Биографии и Мемуары
100 великих интриг
100 великих интриг

Нередко политические интриги становятся главными двигателями истории. Заговоры, покушения, провокации, аресты, казни, бунты и военные перевороты – все эти события могут составлять только часть одной, хитро спланированной, интриги, начинавшейся с короткой записки, вовремя произнесенной фразы или многозначительного молчания во время важной беседы царствующих особ и закончившейся грандиозным сломом целой эпохи.Суд над Сократом, заговор Катилины, Цезарь и Клеопатра, интриги Мессалины, мрачная слава Старца Горы, заговор Пацци, Варфоломеевская ночь, убийство Валленштейна, таинственная смерть Людвига Баварского, загадки Нюрнбергского процесса… Об этом и многом другом рассказывает очередная книга серии.

Виктор Николаевич Еремин

Биографии и Мемуары / История / Энциклопедии / Образование и наука / Словари и Энциклопедии