Читаем Mana Cīņa полностью

Un šajā situācijā katoliskās un protestantiskās nometnes neprot apvienoties cīņai pret cilvēces ienaidniekiem, tā vietā domājot vienīgi par to, kā vienai otru iznīcināt. Mēs uzskatām, ka tieši īsteno patriotu svētākais pienākums ir rūpēties, lai abu nometņu ticīgie izbeigtu vienīgi pieminēt dieva vārdu, bet sāktu ari reāli pildīt dieva gribu, nepieļaujot tā darbu apkaunošanu.

Vai gan dieva griba nav izveidojusi cilvēku pēc tā ģīmja un līdzības? Kas jauc dieva darbus, tas uzstājas pret dieva gribu. Tāpēc mēs ari sakām: lai katrs paliek pie savas ticības, taču lai katrs uzskata par savu pirmo pienākumu cīnīties pret tiem, kas par savas dzīves uzdevumu uzskata citu ticības iedragāšanu. Katolis nedrīkst apvainot protestanta reliģiskās jūtas un otrādi. Arī bez tā Vācijā jau pastāv reliģiskā šķelšanās. Ja mēs nepanāksim uz reliģiskā pamata notiekošās cīņas pārtraukšanu, tad galu galā starp katoļu un protestantu nometnēm var izraisīties iznīcinošs karš. Stāvokli mūsu valstī šajā jautājumā nevar pat salīdzināt arto, kāds tas ir Francijā, Spānijā vai Itālijā. Sajās trijās valstīs viegli iedomāties cīņu starp reliģiskiem novirzieniem, kas tomēr nedraud ar franču, spāņu vai itāļu tautu sabrukumu. Pavisam savādāk tas ir Vācijā. Pie mums kādam no novirzieniem noteikti pievienotos protestanti. Līdz ar to pati kampaņa vairs nebūtu vienkārši pašu katoļu protests pret savas augstākās vadības politiskajām pārmērībām, bet gan nozīmētu protestantu uzbrukumu katoļiem.

Vienas ticības cilvēku savstarpējie konflikti tiek uztverti savādāk nekā citas ticības cilvēku uzbrukumi pirmajiem. Cilvēki varbūt labvēlīgi uztvertu kritiku un labotu kļūdas, ja tā nāktu no tās pašas ticības cilvēkiem. Pilnīgi pretējs rezultāts būtu, ja kritika nāktu no citas ticības piekritējiem. Tur nepalīdzēs arī atsaukšanās uz nacionālo vienotību. Katrā ziņā pēdējo nevar nostiprināt, veicinot karu starp katoļiem un protestantiem. Tikai abpusēja piekāpšanās un lojalitāte var veicināt nācijas vienotību un lielumu.

Pilnīgi atklāti paziņoju, ka cilvēkos, kuri mūsu kustību mēģina ievilkt reliģiskos strīdos, saskatu vēl ļaunākus tautas ienaidniekus pat par internacionāli   noskaņotajiem   komunistiem.   Šos   pēdējos nacionāl-sociālistiskā kustība savulaik pratīs atgriezt uz pareizā ceļa. Noziedzīgāk par visiem rīkojas tie, kas, atrodoties mūsu rindās, cenšas kustību novirzīt no pareizā ceļa, traucē tai pildīt savu misiju. Tādi cilvēki cīnās par ebreju interesēm, - vienalga, vai to viņi dara apzināti vai neapzināti. Jo tikai ebreji ir ieinteresēti iegrūst mūsu kustību asiņainās reliģiskās sadursmēs, pie tam tieši tajā momentā, kad mēs sākam kļūt bīstami jūdaismam.

Fakti runā paši par sevi. Tā kungi, kuri 1924. gadā "atklāja", ka tautiskuma kustības galvenā misija ir cīņa pret atsevišķiem reliģijas novirzieniem, tos, protams, nelikvidēja, bet gan patriotiskajā kustībā radīja šķelšanos. Neticu, ka kāds pašreizējais nenobriedušais cilvēka prāts no patriotiskās kustības nometnes spēs paveikt vairāk kā Bismarks. Uzskatu, ka cilvēkus, kuri nodarbojas ar šāda virziena propagandu, ir nekavējoties jāizslēdz no mūsu kustības. Līdz 1923. gada rudenim tas mums arī izdevās. Protestanti un katoļi draudzīgi strādāja mūsu kustībā bez konfliktiem. Gluži pretēji, kopīgā varonīgā cīņa vienotā frontē pret āriešu cilvēces ārdītājiem, iemācīja tos vairāk cienīt vieniem otrus. Tieši tajā laikā mūsu kustība sekmīgi veica izšķirošu cīņu pret centra partiju, tikai un vienīgi balstoties uz politiskiem, ekonomiskiem, rasu un nacionāliem motīviem. Panākumi liecina par mūsu viedokļa pareizību, bet nevis par to viedokli, kura aizstāvji pašreiz cenšas izdomāt "labāku" taktiku.

Pēdējā gada laikā lieta ir aizgājusi pat tik tālu, ka daži "tautiskuma" kustības piekritēji reliģisko strīdiņu aizrautībā pat nepamana, ka marksistiskie ateistiskie laikraksti tīši veicina šos strīdus, minot abām pusēm dažādus muļķīgus argumentus, piespēlējot attiecīgus advokātus utt.

Tieši Vācijai šie strīdi draud ar nāvīgām briesmām. Vēsture ir pierādījusi, ka vācieši vairāk nekā jebkura cita tauta ir spējīgi asiņaini karot kaut kādu nebūt fantomu vārdā. Ne vienu reizi vien mūsu tauta, pateicoties tam, ir novērsusies no patiešām nozīmīgām, tās likteni noteicējām problēmām. Kamēr mēs nodarbojāmies ar reliģiskiem strīdiņiem, pasaule sadalīja savā starpā brīvās teritorijas. Kamēr mēs pašreiz vēl strīdamies par reliģiskām problēmām, ebreju kungi pastiprināti ārda mūsu eksistences rasiskos pamatus, līdz ar to uz visiem laikiem pazudinot mūsu tautu.

* * *

Перейти на страницу:

Похожие книги

Адмирал Советского Союза
Адмирал Советского Союза

Николай Герасимович Кузнецов – адмирал Флота Советского Союза, один из тех, кому мы обязаны победой в Великой Отечественной войне. В 1939 г., по личному указанию Сталина, 34-летний Кузнецов был назначен народным комиссаром ВМФ СССР. Во время войны он входил в Ставку Верховного Главнокомандования, оперативно и энергично руководил флотом. За свои выдающиеся заслуги Н.Г. Кузнецов получил высшее воинское звание на флоте и стал Героем Советского Союза.В своей книге Н.Г. Кузнецов рассказывает о своем боевом пути начиная от Гражданской войны в Испании до окончательного разгрома гитлеровской Германии и поражения милитаристской Японии. Оборона Ханко, Либавы, Таллина, Одессы, Севастополя, Москвы, Ленинграда, Сталинграда, крупнейшие операции флотов на Севере, Балтике и Черном море – все это есть в книге легендарного советского адмирала. Кроме того, он вспоминает о своих встречах с высшими государственными, партийными и военными руководителями СССР, рассказывает о методах и стиле работы И.В. Сталина, Г.К. Жукова и многих других известных деятелей своего времени.Воспоминания впервые выходят в полном виде, ранее они никогда не издавались под одной обложкой.

Николай Герасимович Кузнецов

Биографии и Мемуары
100 великих гениев
100 великих гениев

Существует много определений гениальности. Например, Ньютон полагал, что гениальность – это терпение мысли, сосредоточенной в известном направлении. Гёте считал, что отличительная черта гениальности – умение духа распознать, что ему на пользу. Кант говорил, что гениальность – это талант изобретения того, чему нельзя научиться. То есть гению дано открыть нечто неведомое. Автор книги Р.К. Баландин попытался дать свое определение гениальности и составить свой рассказ о наиболее прославленных гениях человечества.Принцип классификации в книге простой – персоналии располагаются по роду занятий (особо выделены универсальные гении). Автор рассматривает достижения великих созидателей, прежде всего, в сфере религии, философии, искусства, литературы и науки, то есть в тех областях духа, где наиболее полно проявились их творческие способности. Раздел «Неведомый гений» призван показать, как много замечательных творцов остаются безымянными и как мало нам известно о них.

Рудольф Константинович Баландин

Биографии и Мемуары
100 великих интриг
100 великих интриг

Нередко политические интриги становятся главными двигателями истории. Заговоры, покушения, провокации, аресты, казни, бунты и военные перевороты – все эти события могут составлять только часть одной, хитро спланированной, интриги, начинавшейся с короткой записки, вовремя произнесенной фразы или многозначительного молчания во время важной беседы царствующих особ и закончившейся грандиозным сломом целой эпохи.Суд над Сократом, заговор Катилины, Цезарь и Клеопатра, интриги Мессалины, мрачная слава Старца Горы, заговор Пацци, Варфоломеевская ночь, убийство Валленштейна, таинственная смерть Людвига Баварского, загадки Нюрнбергского процесса… Об этом и многом другом рассказывает очередная книга серии.

Виктор Николаевич Еремин

Биографии и Мемуары / История / Энциклопедии / Образование и наука / Словари и Энциклопедии