Mana Cīņa

Ir pats par sevi saprotams, ka šāds vispārīgs tautiskā pasaules uzskata izklāsts ir tulkojams dažādi. Patiesi starp jaunajiem politiskajiem veidojumiem būs grūti atrast kaut vienu, kas vienā vai otrā veidā nepiesavinātos šī pasaules uzskata vispārīgos principus. Taču tas arī rāda, ka, tikmēr, kamēr runa ir tikai par šī pasaules uzskata "vispārīgiem principiem", nekādi netiek panākta īsta vienotība. Marksistiskā nometne darbojas ļoti organizēti, tās priekšgalā ir vienota, centralizēta vadība. Taču, kamēr pret šo centralizēto nometni cīnāmies izkliedēti, ar atsevišķām un nelielām nodaļām, nevar būt nekādas runas ne par kādiem panākumiem. Ar tik vājiem ieročiem nav lemts izcīnīt uzvaru. Kad internacionālistiskajam pasaules uzskatam, kas ir marksisma pamatā, liksim pretī tikpat organizētu spēku, kura pamatā būs mūsu uzskati, tikai tad, patērējot vienādu enerģiju, panākumi beidzot nosvērsies uz mūžīgās patiesības pusi.

Noteiktām idejām var piešķirt organizatorisku ietvaru tikai pamatojoties uz šo ideju absolūti precīzu un skaidru formulējumu. To lomu, kāda baznīcas dzīvē ir dogmām, jaunās politiskās partijas dzīvē jāspēlē tās principiem.

Tādēļ arī mēs sakām, ka tautiskajam pasaules uzskatam ir jāizkaļ ierocis, kas dotu iespēju cīnīties par savu lietu ar tādiem pašiem panākumiem, kā to dara marksistiskā partijas organizācija, cīnoties par internacionālismu.

Šo uzdevumu veikt uzņemas Vācijas nacionālsociālistiskā strādnieku partija.

To, ka tautiskā pasaules uzskata vispārējo principu uzvaras nodrošināšana ir iespējama tikai izveidojot pilnīgi noteiktu partijas organizāciju, vislabāk pierāda fakts, kuru vismaz netieši atzīst arī speciālas partijas organizācijas izveidošanas pretinieki. Viņi nepārstāj klaigāt, ka tautiskais pasaules uzskats nedrīkst būt kādas vienas perso­nas "dzimtnoma", jo tas mīt miljonu cilvēku sirdīs. Varētu jautāt: ja tā tiešām ir patiesība, ka mūsu idejām līdzi jūt miljoniem cilvēku, tad kādēļ šie miljoni nav varējuši aizkavēt mums naidīga pasaules uzskata uzvaru? Uz šo jautājumu nāksies atbildēt šādi: tas ir tikai tādēļ, ka mūsu pretinieks nav sadrumstalots; viņam ir klasiski būvēta organizācija. Ja šeit neslēptos pretinieka pārākums, tad vācu tauta jau sen būtu izcīnījusi milzīgu uzvaru.

Taču patiesībā tā ir nonākusi bezdibeņa malā.

Kas tad piešķīra uzvaru internacionalistiskajam pasaules uzskatam?

Tā bija stingri organizēta, pēc militāriem principiem būvēta politiska partija. Kas tad līdz šim nemitīgi sakāva pretējo pasaules uzskatu? Tas, ka mums līdz šim nebija vienotas un labi organizētas partijas. Ne jau tad mūsu pasaules uzskats varēs veiksmīgi cīnīties un uzvarēt, kad ļaus ikvienam skaidrot šos uzskatus tā, kā iepatīkas, bet tikai tad, kad mūsu uzskati tiks noteikti skaidri un mēs izveidosim sev spēcīgu politisku organizāciju.

Lūk, kādēļ par savu uzdevumu uzskatām panākt, lai no visas tās ideju daudzveidības, kas ietverta mūsu pasaules uzskatā, izvēlētos galvenās un centrālās, pārkausētu tās par dogmām, kuras, pateicoties savai skaidrajai ierobežotībai, ir derīgas lielu cilvēku masu apvienošanai. Citiem vārdiem sakot: Vācijas nacionālsociālistiskā strādnieku partija no vispārtautiska pasaules uzskata dārgumu krātuves ņem visbūtiskāko, ievērojot visas mūslaiku īpatnības un vajadzības, visas cilvēku vājās un stiprās puses, ar kuriem mums ir darīšana. Partija izstrādā noteiktu ticības simbolu un, stingri pamatojoties uz šo programmu, veidojam stingri centralizētu organizāciju, kura vienīgā var mūsu pasaules uzskatam atnest uzvaru.

2. nodaļa: Valsts

Jau 1920. - 1921. gadā mūsu jaunajai kustībai sāka nemitīgi pārmest sevi izdzīvojušās mūsdienu buržuāziskās pasaules aprindas. Lūk, mēs noliedzot mūsdienu valsti. Šajā sakarā visu partiju pundurbruņinieki uzskatīja sevi par tiesīgiem pārpārēm ieteikt vajāšanas pasākumus pret jauno kustību, kura tiem kļuva arvien neērtāka. Šie kungi apzināti aizmirsa, ka buržuāziskā pasaule tagad ar vārdu "valsts" saprot pilnīgi atšķirīgas lietas un par "valsts" jēdziena izpratni viņu pašu starpā vienotas noteiktības nav un arī nevar būt.

Runājot vispār, pastāvošos uzskatus par valsts lomu var iedalīt trijās grupās:

a) Pirmā grupa ar valsti saprot zem vienas un tās pašas valdības varas vairāk vai mazāk brīvprātīgi apvienotus cilvēkus.