Magacitli

- Noteikti. Šo kolosu vajadzēja apkalpot, kad tas stāvēja dežūrrežīmā, un lūkai vajadzēja nodrošināt tehniskā personāla piekļuvi. Vai varat pietuvināt laivu?

- Aizķersim ar propelleriem sienu.

- Tad rīkosimies savādāk. Vai mums vēl ir granātas?

Loss ieskatījās somā zem kājām.

- Četras.

- Un aukla?

- Ir kaņepju virve.

- Labi. Dodiet šurp.

Loss pasniedza ceļabiedram granātas, virvi, un tas sasējis divas granātas, piestiprināja tās pie virves, novērtējoši paskatījās uz lejup.

- Pacelieties piecus vai sešus metrus augstāk. Loss paklausīgi pacēla laivu.

Augstais pielāgojās, izvilka granātas tapu un lokā nometa saišķi tā, ka, ar svārstu šūpodamies pa virvi, tas ietriecās lūkas melnajā vairogā. Nodārdēja sprādziens.

Laivu pamesta uz augšu. Vairākas šķembas caurdūra transportlīdzekļa dibenu, bet, par laimi, pasažieri netika ievainoti. Kad izklīda dūmi, kļuva redzams, ka melnā rievotā vairoga vietā melnē tuneļa atvere. Pats vairogs vai nu iztvaikoja, vai arī sprādziena spēka dēļ tika nomests lejā.

- Nolaidieties.

- Mēs tur neiespiedīsimies.

- Es pa virvi nolaidīšos lejā pie atveres un jums palīdzēšu.

- Bet laiva?

- Tā būs jāupurē.

- Žēl gan ...

- Tik un tā būs kaut ko jāupurē. Es domāju, ka celtnieki ir paredzējuši kaut kādu pazemes transportu, pretējā gadījumā nebūtu iespējams izmantot visu sakaru sistēmu.

Loss kādu laiku apdomājās, nesaprazdams, kas viņu biedē biedra priekšlikumā, tad atmeta ar roku:

- Riskēsim!

Laiva lēnām tuvojās milzu raķetes asajam galam.

Augstais uzmanīgi pārkāpa pāri bortam, pieķērās virvei un pārtverdams rokas sāka nolaisties. Viņš karājās četru metru attālumā starp šahtas sienu un raķetes korpusu. Zemais smaguma spēks ļāva viņam to izdarīt bez lielām grūtībām.

- Vai jūs varat pienākt vēl vienu metru tuvāk?

Loss aizturējis elpu, manipulēja ar rokturiem un stūrēm. Laiva burtiski apsēdās uz raķetes deguna, kratoties no nevienmērīgās propelleru slodzes.

- Pie skaitļa trīs strauji pacelieties augšup!

Augstais skaitīja līdz trīs, arvien vairāk iešūpojoties, un lēca.

Ar lielām grūtībām Loss novērsa aparāta sadursmi ar raķeti un parāva laivu uz augšu. Tad viņš pagaismoja ar laternu horizontālajā tuneļa atverē. No tās parādījās ceļabiedra galva.

- Viss kārtībā. Tagad jūsu kārta.

- Es nevarēšu…

- Varēsiet. Ja vēlaties sasniegt mērķi. Nostājies uz kabīnes malas un leciet manā virzienā.

- Es nokritīšu ...

- Es jūs noķeršu.

- Laiva sasitīsies ...

- Es saprotu jūsu jūtas, bet, lai uzvarētu lielajā, jāupurē mazākais.

Loss padomāja, sajutis zināmu eiforisku vieglumu visā ķermenī, tad apņēmīgi izvilka no zem sēdekļa ieroču un piederumu maisu.

- Ķeriet!

Augstais noķēra somas.

- Leciet.

Loss pielāgojās, vienlaikus jūtoties kā cirka mākslinieks, zēns un ļoti vecs cilvēks. Viņš pakarās rokās, pieķēries svārstīgās laivas malai. Dzinējā kaut kas iegrabējās. Viens dzenskrūve pārstāja griezties. Laiva manāmi nosvērās uz sāniem. Pārklājoties ar aukstiem sviedriem, Loss ar ceļgaliem atgrūdās no laivas sāniem un lidoja ar muguru pa priekšu lejup uz tuneļa ieeju.

Karalienes Magras labirints

Augstajam bija taisnība. Karalienes Magras pazemes saimniecībā patiešām bija transporta atbalsta sistēma, kas savienoja dabiskās un mākslīgi izveidotās alas un zāles. Turklāt bija acīmredzams, ka tuneļus, tiltus un cauruļvadus cēluši milži trīs vai pat vairāk metru augumā, nevis sīkie marsieši. Tuneļa diametrs, kas veda šahtā ar milzīgo raķeti, sasniedza vairāk nekā četrus metrus. Zālē, kur tas aizveda atnācējus no Zemes, iespējams, varēja ievietot visu Petrogradas Ziemas pili.

Pēc tam, kad Loss nonāca tunelī - ceļabiedrs viņu viegli noķēra un ievilka atverē - bet laiva avarēja, nokrītot lejā starp raķetes malu un šahtas sienu, ceļotāji vairākas minūtes pavadīja kravas pārlūkošanai, sadalīja, ko katram nest. Loss ieskatījās šahtā, iespīdināja laternu, neko nesaskatīja: laivas atlūzas nokrita pārāk dziļi, stars līdz tām nesniedzās. Žēlojot savu izgudrojumu, viņš īslaicīgi nodomāja, ka šādi ekstrēmi piedzīvojumi viņam jau vairs nav pa spēkam. Bet atcerējies Aelitas smalko ovālu, viņas aprautos čukstus: "Es baidos no Hao. Es nomiršu!" - vairs nešaubījās.

Gar tuneļa griestiem bija izvietotas kaut kādas caurules un tumši zaļu kabeļu saišķi. Grīda bija nelīdzena, vienās bedrēs un izciļņos, it kā tunelis nebūtu paredzēts cilvēku staigāšanai. Vispār tā tas arī bija. Pārvietošanās ierīci zemieši atrada pēc divsimt metriem. Tā bija metāliska kniedēta platforma-ratiņi, kuras slieces balstījās uz divām, pie tuneļa sienām piestiprinātām rievām. Rievās bija izbērtas sarūsējušas metāla bumbiņas, un platforma pa tām pārvietojās uz īpašām sliecēm.

- Interesants risinājums, - Augstais atzinīgi pamāja ar galvu, pārbaudot desmit metrus garo platformu bez jebkādām margām. - Acīmredzot tuneļa būvētāji bijuši labi mehāniķi, bet slikti fiziķi. Šāda konstrukcija prasa pārāk daudz enerģijas un pastāvīgu apkopi.

Loss neko neteica. Viņš domāja citādi, pārsteigts par pazemes konstrukcijas mērogu un ieceļotāju no Zemes tehniskajiem risinājumiem.