Ļaunuma spogulis

Dienas garumā karalis trīs reizes aizliedza Dorotejai ceļot uz Rangūnu, bet viņa tomēr palika pie sava. Tāpēc naktī Bo Pinjazottas vadībā, kurš pavadīja princesi uz Rangūnu, slepeni tika izveidots neliels pulciņš no pašiem izveicīgākajiem.

9. nodaļa. TUMŠAIS CIETUMS PRINCESEI

Milodars devās pie sarkofāga un ilgi skatījās uz Koras Orvatas mierīgo seju. Profesors Grodno, aizņemts ar savām lietām, nekādā veidā nenovērsa komisāra uzmanību; Pegija, kura nesen bija kļuvusi greizsirdīga uz Milodaru par guļošo skaistuli, pameta laboratoriju, aizcirzdama durvis.

- Pacieties, Kora, - Milodars klusi sacīja. - Drīz beigsim šo sasodīto eksperimentu.

Protams, Kora ne ar ko neparādīja, ka dzirdējusi Milodaru, un arī nevarēja dzirdēt, jo sarkofāga sienas bija pilnīgi skaņu izolējošas.

Nesagaidījis atbildi, komisārs pagriezās pret profesoru Grodno.

- Man šķiet, ka viņas stāvoklis ir uzlabojies? - paziņojuma beigās atskanēja jautājuma zīme.

- Visai relatīvi, kolēģi, - atsaucās profesors. - Protams, kad mēs nesen novērojām aktivitātes maksimumu, es baidījos par Koras smadzeņu stāvokli. Esmu pārliecināts, ka savienojumi, kas izveidojās starp Koras un viņas vecvecvecmāmiņas smadzenēm, ir daudz sarežģītāki, nekā mēs domājām. Ir pat iespējams, ka Kora ne tikai zina katru Dorotejas domu, bet arī Doroteja saprot, ka viņa nav viena.

- Vai viņa nevar Korai izdarīt ko sliktu?"

- Ko mēs par to zinām! Jūsu aģenta smadzeņu darbības maksimumā esmu izskaitļojis baiļu elementu.

- Korai nav raksturīga šī sajūta, - komisārs atcirta, it kā profesors šaubītos par visa InterGpola un it īpaši komisāra godu.

- Par laimi, šī sajūta ir visiem cilvēkiem, pat jums, komisār.

- Jūs aizmirstaties, profesor!

- Pretējā gadījumā neviens nebūtu palicis dzīvs, jo mēs būtu metušies zem kustīgiem transportlīdzekļiem.

- Aha, jūs jokojat, - Milodars uzminēja. Komisārs savu humora izjūtas trūkumu aizstāja ar ātru reakciju un deva priekšroku saredzēt smieklīgo tur, kur parastie cilvēki to nepamanīja. Dažās vadošajās aprindās viņam bija pārgalvīga jokdara reputācija, kas, starp citu, neļāva viņam pabeigt karjeru InterGpola galvenajā mītnē.

- Mans dators apgalvo, - doktors turpināja, - ka šajās stundās Doroteja atradās Epidaura nemiernieku kaujas vietā. Tajos gados tur vēl bija atlikušais radioaktīvais starojums. Iespējams, bīstams ķermenim. Doroteja neko nezina par radiāciju, nevar no tās baidīties. Bet Kora par radiāciju zina ...

- Vai jūs gribat teikt, ka Doroteja jau sasniegusi savu mērķi?

- Tieši tā.

- Un jūs man neziņojāt?

- Es neesmu jūsu padotais, - atcirta profesors, kurš jau sen bija noguris no Milodara. Tāpēc profesors nevarēja vien sagaidīt eksperimenta beigas.

- No šodienas laboratorija pāriet InterGpola rīcībā, - paziņoja Milodars. - Ņemot vērā mūsu savstarpējā darba galaktisko nozīmi.

- Ak, liecieties nu mierā, komisār, - mazais profesors atmeta ar roku. - Varbūt tas bija reāli pirms trim mēnešiem, kad eksperiments tikko sākās, bet ne tagad, kad jums ir šīs nepatikšanas saistībā ar enerģijas izšķiešanu un jūsu pirātiskajiem iznācieniem pagātnē.

- Ja ne manis tā sauktie pirātiskie iznācieni, - komisārs aizvainoti atbildēja, - mēs arī tagad nezinātu, kur atrodas mūsu meitene. Un vispār būtu zaudējuši viņas pēdas.

- Tas nav tik svarīgi, - iebilda profesors. - Galu galā būtībā pati Kora uztur sakarus ar mūsu ierīču palīdzību, un jūsu pirātiskie iznācieni neko daudz nedeva!

- Kas atrada Doroteju? Kas noorganizēja, lai Doroteja būtu Vitlas kalpone? Kas izrāva meiteni no kuprainā sesksa maniaka rokām?

- Es nedomāju, ka jūsu hologrammai krūkā bija ērti, kad tirgotājs Rahmans tur iešāva ar pistoli!

- Manai hologrammai tas bija vienalga! Tā ir gatava sevi upurēt lietas labā.

- Un tomēr, kolēģi, - profesors nopūtās. - Galu galā tieši mums izdevās izveidot tiešo kontaktu starp Koru un Doroteju. Un tieši mums izdevās nosūtīt Doroteju uz kaujas lauku.

- Kas būs tālāk? - sarkastiski vaicāja Milodars. - Jūs pat nezināt, vai viņa tur kaut ko atrada, vai visa operācija ir izgāzusies.

- Atrada, atrada - profesors attrauca. - Es to zinu no Koras reakcijas. Bija brīdis, kad viņa izjuta dziļu gandarījumu.

- Ko jatrada? Kur to atrada? Kur tas ir tagad?

- Droši vien pie Dorotejas.

- Ko nozīmē jūsu "droši vien"? Nav izslēgts, ka Dorotejai Ļaunuma spogulis nepatika un viņa to aizmeta.

- Jūs zināt, ka tas tā nav.

- Nav tā, ja viņa atcerējās manas instrukcijas ... - Milodars metās pie durvīm, pie ģeneratoriem, domādams, visam uzspļaujot, atkal ienirt pagātnē un uzdod Dorotejai svarīgo jautājumu: kur ir lietas?

Bet pusceļā uz durvīm Milodars apstājās.

Pie centrālās pults stāvēja Enerģētikas vadības centra bioroboti, pašpārliecināti, vienaldzīgi pret visu. Jau otro nedēļu saskaņā ar Zemes padomes lēmumu viņi neatstāja komisāru ne uz sekundi, jo viņš jau trīs reizes bija pārkāpis visstingrāko enerģijas izšķiešanas aizliegumu un viņa dēļ visi tomāti Ziemeļu puslodē bija nosaluši.