Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

-   Nē, paldies, Rakšasasa kungs atbildēja un pabāza talismanu zem sava turbāna. Šī lietiņa nekad vairs nezudīs no manām rokām.

Lifta kabīne bloķēja šahtas augšdaļu, bet laimīgā kārtā zemāk bija vēl viens stāvs. Grounins nostājās uz šauras dzegas un sāka raut vaļā lifta durvis. Izrādī­jās, ka tas ir grūtāk nekā šahtas apakšā, Grouninam vajadzēja ļoti piesargāties, lai nepakāptos atpakaļ vai nezaudētu līdzsvaru, jo bija skaidrs, ka kritiens lejup būtu nāvējošs. Bet galu galā Grouninam izdevās durvis atspiest, un viņš izkāpa mazā gaitenī tieši zem svētnī­cas, kas veda, kā izskatījās, uz sargu biroju. Uz galda atradās monitors, kas joprojām rādīja pazemes dūmu pilno laboratoriju. Ikvienam būtu bijusi lieliska iespēja vispirms noskatīties, kā aizdegās guru un atdzīvojās abi vecākie džini. Grouninam likās loģiski, ka visi no ašrama aizbēguši, baidoties no tā, ko daži aizkaitināti džini va­rētu nodarīt cilvēkiem, kas viņus bija sagūstījuši.

Viņš izgāja cauri sārtajam cietoksnim līdz pat tor­nim, kur atradās virvju lifts, un stallī ieraudzīja ēzeli ēdam auzas. Virve bija pārcirsta. Lifts bija pazudis, un kādu brīdi Grounins lauzīja galvu, kā viņi tiks lejā no klints. Taču viņš ātri vien attapās, ka Nimrods ir varens džins un, sasildījies karstajā Indijas saulē, bez šaubām, uzburs vēl vienu virpuļviesuli, kas viņus žigli nogādās atpakaļ Londonā. Izvingrinādams rokas mus­kuļus, Grounins atgriezās pie svētnīcas un lifta šahtas. Rakšasasa kungs pēdējais iznāca dzīvinošajā, karstajā saules gaismā. Grounins saberzēja rokas, kā nebija to darījis ilgus gadus, un ierunājās: Nu tad tā, ser. Vai atpakaļ uz Londonu?

-    Ne gluži, Nimrods atbildēja, ieiedams apsardzes kantorī. Mums jāizmet neliels līkums caur Kalkutu. Baidos, ka mēs viesnīcā atstājām termosu ar diviem visai bīstamiem džiniem.

-   Protams, Rakšasasa kungs piebalsoja. Ar dvīņu tīģeriem no Sanderbensas. Es par tiem biju galīgi aiz­mirsis. Jā, tev taisnība, Nimrod. Tas būtu aplam, ja mēs to tā atstātu.

-    Tīģeri? Grounins skaļi norija siekalas un nobā­lēja. Vai jūs teicāt "tīģeri"? Viņam bija pamatots iemesls baidīties no tīģeriem, jo tieši tīģeris bija nokodis viņam īsto kreiso roku un to apēdis. Kā jau tīģeri mēdz to darīt.

-   Nevajag uztraukties, Grounin, Nimrods viņu mie­rināja. Esmu pārliecināts, ka bailēm nav pamata. Tik un tā man būtu jāpārbauda, vai ar to termosu kaut kas nav noticis. Viņš piegāja pie rakstāmgalda, uz kura atradās telefons, pacēla klausuli un sazvanīja viesnīcu Grand. Bet drīz vien kļuva skaidrs, ka nekāds termoss nav atrasts. Istabas seifs esot bijis tukšs.

-    Tā vien šķiet, ka esam nokavējuši, Nimrods se­cināja. Kāds jau ir nozadzis mūsu tīģeru dvīņus. Viņš izstaipījās kā kaķis saulē un juta džina spēku atkal strāvojam savā ķermenī. Spriežot pēc triju bērnu un Rakšasasa kunga smaidiem, bija skaidrs, ka arī viņi jau bija atlabuši. Tikai Grounins nesmaidīja.

Viņš maigi saņēma savu jauno roku. Paklausieties, ser, viņš teica. Ja neiebilstat, es negribētu doties uz Kalkutu kaut kādu tīģeru medībās. Nevēlos atkal zaudēt savu roku. Iegrūst vienu roku tīģera rīklē ir nelaime, bet zaudēt roku otru reizi jau būtu nepiedodama nevērība.

-    Šaubos, vai būtu liela jēga atgriezties Kalkutā, lai meklētu termosu, Grounin, Nimrods viņam sacīja. Manuprāt, tas, kurš to paņēma, jau sen ir prom. Viņš iesmējās. Es tikai vēlos, kaut varētu redzēt tā zagļa seju, kad viņš atvērs termosu. Bez pienācīgiem drošības pasākumiem viņu gaida ļoti nepatīkams pārsteigums. Vai jūs tā neteiktu, Rakšasasa kungs?

-    Tik tiešām, katram noziegumam ir savs sods, Rakšasasa kungs atbildēja. Bet ir maz tādu nozie­gumu, kas paši jau ietver sodu. Guru Masamdžasaras gadījums bija viens no tiem. Izskatās, ka šis ir vēl viens. Bez šaubām, ir smagi tikt noķertam. Bet divtik smagi ir tikt noķertam un apēstam.

19. nodaļa caveat emptor

Trīs vēlēšanās, kas pārspēj normālu cilvēcisku mant­rausību. Oleadžins, ifrīta Iblisa laicīgais vergs, klu­sībā atkārtoja šo frāzi un būtu saberzējis savas vēsās un mitrās rokas, ja vien nenestu termosu, ko viņš bija izzadzis no Nimroda viesnīcas istabas seifa Kalkutā. Skaidrs, ka trīs vēlēšanās bija rokā, viņš sev teica. Ibliss būs tik apmierināts, kad viņš pasniegs tam termosu ar dvīņiem. Trīs vēlēšanās, kas pārspēj normālu cilvē­cisku mantrausību. Viņa pirmā vēlēšanās būs miljards dolāru. Vai varbūt divi miljardi. Divi miljardi izklausījās labāk nekā viens.