Labas zīmes

Ādams bija pusstundu šķirstījis enciklopēdiju, meklēdams informāciju, un juta, ka šis ir tieši tas, kas inkvizīcijai nepieciešams. Taču mājieni nebija iedarbojušies - pie zobena viņš nebija ticis. Beigās viņš paņēma no virtuves sīpolu bunti. Tie taču varētu būt no Spānijas. Taču zēnam pašam bija jāatzīst, ka sīpoliem, lai arī tie rotāja inkvizi-toru telpas, pietrūka kaut kā būtiska, tāpēc viņš nolēma neiebilst pret rafijas vīna trauku.

- Ļoti labi, - Ādams pamāja.

- Vai esi pārliecināts, ka tie ir spāņu sīpoli? - Pipars jau mierīgākā balsī jautāja.

- Protams, - Ādams atbildēja. - Sīpoli nāk no Spānijas. Kurš tad to nezina?

- Tikpat labi var būt no Francijas, - Pipars neatlaidās. - Francija ir slavena ar saviem sīpoliem.

- Vai nav vienalga, - Ādams atbildēja (viņam jau bija apnicis runāt par sīpoliem). - Francija ir tikpat kā Spānija. Diez vai raganas zināja atšķirību, visu laiku lidodamas naktī. Viņas redzēja kontinentu, neko vairāk. Starp citu, ja jums kaut kas nepatīk, mierīgi varat dibināt paši savu inkvizīciju!

Pipars uzreiz apklusa, jo viņai bija apsolīta galvenā spīdzinātāja vieta. Neviens nešaubījās, kurš būs galvenais inkvizitors.

Vismazāko sajūsmu par savu lomu inkvizīcijas gvardē pauda Venslideils un Braiens.

-Jūs nezināt ne vārda spāniski, - paskaidroja Ādams, kas desmit minūtes no pusdienlaika stundas bija šķirstījis spāņu frazeoloģisko vārdnīcu (to romantisma uzplūdā Alikantē nopirka viņa māsa Sāra).

-Tam nav nekādas nozīmes, jo mums būs jārunā latīņu valodā, - atbildēja Venslideils, kas arī pusdienlaikā bija cītīgi lasījis.

- Spāņu arī, tāpēc jau to sauc par spāņu inkvizīciju, -Ādams palika pie sava.

- Nesaprotu, kāpēc mums nevarētu būt britu inkvizīcija, - Braiens pauda savu viedokli. - Mēs taču pieveicām Neuzvaramo armādu un ne to vien un tagad ņemsimies ar viņu smirdīgo inkvizīciju?

Braiena teiktais pamodināja arī Ādama patriotiskās jūtas.

- Manuprāt, mums jāsāk kā spāņu inkvizīcijai, bet vēlāk, mazliet ievingrinājuši roku, pārveidosim to britu iestādē, - Ādams sacīja un tad piebilda: - Un tagad, inkvizīcijas gvarde, porfavor,' iesim apcietināt pirmo raganu!

Tomēr beigās VIŅI vienojās, ka Jasmīnu namiņa jaunā iemītniece var pagaidīt. Vispirms taču jāsagatavojas un jāpatrenējas.

- tu esi ragana, vai ne - olē? - prasīja galvenais inkvi-zitors.

- Jā, - atbildēja Pipara sešgadīgā māsa, kas atgādināja zeltmatainu futbolbumbu.

- Tev jāsaka nē, nevis jā, - galvenā spīdzinātāja nošņācās un iebikstīja aizdomās turētajai ar elkoni.

- Un kas tad būs? - meitenīte jautāja.

- Tad mēs tevi spīdzināsim, kamēr pateiksi jā. Es taču tev teicu. Būs jautri. Nesāpēs, - galvenā spīdzinātāja solīja un aši piebilda: - Hastar lar visa.⁹

Mazā aizdomās turētā uzmeta nicinošu skatienu inkvizīcijas štābam, kas nešpetni smaržoja pēc sīpoliem.

- Jā, es gribu būt ragana ar kārpu uz deguna, un man būtu zaļa āda un mīļš kaķis. Es to sauktu par Melnīti, un vēl man būtu visādas zālītes...

Galvenā spīdzinātāja pamāja galvenajam inkvizito-ram.

- Paklau, - Pipars izmisīgi iesāka un tad skarbi turpināja, - neviens taču neaizliedz tev būt raganai, vienīgi tev jāsaka, ka neesi ragana. Ja tu uzreiz atzīsties, mūsu darbam nav nekādas jēgas.

Aizdomās turētā mazliet padomāja.

- Bet es gribu būt ragana, - viņa čikstēja.

Vīriešu kārtas inkvizitori pārmija bezcerīgus skatienus. Tā taču nebija norunāts.

- Ja teiksi nē, es tev atdošu savu lelli Sindiju ar visu stalli. Neesmu to vēl lietojusi, - Pipars māsai solīja, nikni uzlūkodama pārējos, lai tie pat nemēģinātu kaut ko piebilst.

- Esi gan, - māšele nošņāca. - Redzēju savām acīm, viss galīgi nobružāts, siena plaukts arī salauzts.

Ādams zīmīgi nokāsējās.

- Esi tu ragana vai neesi, viva espana? - viņš prasīja.

Mazā paskatījās uz māsu un nolēma neriskēt.

- Neesmu, - viņa beigās izšķīrās.

visi bija vienisprātis, ka spīdzināšana izdevās godam. Vienīgā nelaime, ka raganas tēlotāja negribēja to beigt.

Bija tveicīga pēcpusdiena, un inkvizitoru gvarde juta, ka viņus izmanto.

- Nesaprotu, kāpēc viss jādara man un brālim Brai-enam, - brālis Venslideils sūrojās, slaucīdams no pieres sviedrus. - Nu jau viņai vajadzēja padoties, un viss būtu galā. Benedectine irta decanter.

- Kāpēc mums pārtraukums? - prasīja aizdomās turētā, izliedama no kurpēm ūdeni.

Pētījumu gaitā galvenais inkvizitors iedomājās, ka britu inkvizīcija varbūt vēl nav gatava izmantot dzelzs jaunavu un smacējošo bumbieri, bet attēls ar ūdenī iegremdētu moku solu vedināja domāt par tā mērķi. Vajadzēja tikai dīķi, pāris dēļu un virvi. Tādas lietas VIŅUS allaž sajūsmināja, un galvenais, ka viss bija pa rokai.

Aizdomās turētā jau bija līdz viduklim zaļa.

- Tieši kā šūpolēs, hī, - viņa draiskulīgi sauca.

-Ja neviens nepamērcēs arī mani, tad es eju mājās, -brālis Braiens murmināja. - Nesaprotu, kāpēc viss prieks tiek ļaunajai raganai.

- Inkvizitoriem spīdzināšana nav paredzēta, - skarbi sacīja galvenais inkvizitors, taču ne pārāk pārliecinoši.