Labas zīmes

Pēc tam viņš aizrāpoja pie Azirafala un aptaustīja viņa kreklu. Ja tas bija asiņu traips, tad gan dabas mātei viss sagājis šķērsām.

- Sāp gan, - nokritušais eņģelis vaidēja. - Trāpīja tieši zem ribām.

- Jā, bet vai tad tavas asinis parasti ir zilas? - Kroulijs pajautāja.

Azirafals atvēra acis, ar labo roku paberzēja krūtis un apsēdās. Pēc tam viņš sevi aptaustīja tikpat profesionāli kā Kroulijs.

- Krāsa? - Azirafals pajautāja.

Kroulijs pamāja.

- Nez kas tā par spēli? - eņģelis prātoja.

- Nezinu, - Kroulijs atbildēja, - es to sauktu par dumju ākstīšanos.

Pēc balss varēja noprast, ka viņš pats arī labprāt piedalītos, turklāt ar lielākiem panākumiem.

Tā tiešām bija spēle. Satriecoši jautra. Caur krūmiem pieliecies soļoja sagādes nodaļas vadītāja vietnieks Nai-džels Tompkinss, kura prātā liesmoja iespaidīgākās ainas no labākajām Klinta īstvuda filmām. Neticami, ka viņš bija uzskatījis menedžmenta vadību par garlaicīgu...

Lekcijas temats bija peintbola šautenes un to pielietojums. Tompkinss bija skatījies kolēģu sejās kā spogulī, redzēdams, ka neviens neatteiksies izmantot arī negodīgu iespēju, ja vien varētu palikt nesodīts. Ja tev saka, ka bizness ir džungļi, bet pēc tam ieliek tev rokās šauteni, tad jau pats par sevi saprotams, ka ierocis nav domāts tikai pretinieka krekla notašķīšanai ar krāsu. īsta trofeja būs virs kamīna pakārta biznesmeņa galva.

Lai nu kā, baumoja, ka United Consolidated darbinieks ievērojami uzlabojis savas karjeras izredzes, ātri un slepus iegāzdams tiešā priekšnieka ausī krāsas plunkšķi - priekšnieks pēc tam svarīgu sanāksmju laikā žēlojās par trokšņiem ausīs un beigās bija spiests veselības dēļ atkāpties no amata.

Tikmēr viņa kolēģi, citiem vārdiem sakot, tā paša pulciņa spermatozoīdi, centīgi apguva zinības, jo Industrial Holdings priekšnieka krēsls ir tikai viens un, iespējams, tiks lielākajam draņķim no visiem.

Protams, meitene ar mapīti no kadru daļas solīja, ka kursu mērķis ir nostiprināt vadības potenciālu, grupu sadarbību, iniciatīvu un tā tālāk. Kursanti vairījās cits no cita skatiena.

Līdz šim viss bija gājis kā smērēts. Kanoe brauciens pa krāčainu kalnu upi gādāja par Džonstonu (bungādiņas plīsums), bet pārgājiens Velsas kalnos - par Vaitteikeru (cirkšņu sastiepums).

Iegrūdis aptverē kārtējās krāsu bumbiņas, Naidžels klusi skaitīja uzņēmēja mantras: Piebeidz citus, pirms viņi piebeidz tevi. Nogalini vai ari nogalinās tevi. Vai nu beigas, vai tiec laukā no bedres. Izdzīvo piemērotākais. Lai man laba diena!

Viņš zagās uz pieminekļa pusi. Kroulijs un Azirafals, šķiet, neko nemanīja.

Pienācis klāt, Naidžels dziļi ieelpoja un pielēca kājās.

- Nu, sūdabrāļi, turie...iet...ties...

Viena pretinieka vietā sāka locīties baiss radījums. Tompkinss zaudēja samaņu.

Mirkli vēlāk Kroulijs atguva savu iemīļoto veidolu.

- Man tas derdzas, - viņš murmināja. - Bail, ka neaizmirstu, kā pārvērsties atpakaļ. Tā jau var sabojāt uzvalku.

- Man šķiet, ka ar tārpiem tu drusku pārspīlēji, - Azirafals miermīlīgi sacīja.

Eņģeļiem jāpieturas pie zināma ētikas kodeksa, tāpēc atšķirībā no Kroulija Azirafals pirka gatavu apģērbu, nevis gaidīja to nokrītam no debesīm. Un notrieptais krekls bija tiešām dārgs.

- Paskaties pats, - viņš teica, - tādus nemūžam neiztīrīt.

- Aizbur to projām! - velns deva padomu, pētīdams krūmus: vai tajos neslēpjas vēl kāds, kurš apgūst uzņēmējdarbību.

-Jā, bet es vienalga zināšu, ka tur bija traips. Pats saproti. Gribu teikt, prāta stūrītī, - eņģelis sūrojās un, pacēlis šauteni, to nopētīja. - Tādu gan es redzu pirmo reizi.

Atskanēja blīkšķis, un piemineklis zaudēja ausi.

- Jālaižas projām, - Kroulijs teica, - viņš nav viens.

- Dīvains ierocis, vai zini. Tiešām dīvains.

- Man šķita, ka tavējie ieročus nosoda, - Kroulijs teica un, izņēmis no eņģeļa tuklajām rokām šauteni, ieskatījās strupajā stobrā.

- Mūsdienās ir cits viedoklis, - Azirafals atbildēja.

- Apbruņojums piešķir svaru ētiskiem argumentiem, protams, ja vien tiek īstajās rokās.

- Tu saki? - Kroulijs noglāstīja šautenes metāla daļu.

- Tad jau viss kārtībā. Ejam!

Nometis šaujamo uz gulošā Tompkinsa auguma, Kroulijs devās projām pār mitro pļavu.

Muižas parādes durvis nebija aizslēgtas. Abi, neviena neievēroti, iegāja iekšā. Bijušajā mūķeņu ēdnīcā tukli jaunieši ar krāsu notašķītos formastērpos malkoja kakao. Viens vai divi līksmi pamāja Azirafalam un Kroulijam.

Zāles galā bija kaut kas līdzīgs viesnīcas administratora galdam, no kura staroja cienīgs profesionālisms. Azirafals uzmeta skatienu ziņojumu dēlim pie alumīnija statīva.

Plastmasas burtiņi uz melnā auduma vēstīja: 20.-21. augusts. United Holdings PLC. Ievads cīņas kursā.