KF aģents

Saliandri uzsauca Žanam, kurš joprojām nebija ieslēdzis savienojumu:

- Savienojumu iedod konsulam! Es būšu uz kāpnēm.

Aiz Saliandri aizskrēja vēl trīs piloti. Ceturtais palika pie Žana, palīdzot veidot savienojumu.

Pūļa rēkoņa tuvojās un kļuva tik skaļa, ka bija grūti runāt. Olsens vēlreiz paskatījās ārā pa logu un nepaspēja izvairīties — viņam gar ausij aizsvilpa lode; kāds izšāva no aizmugurējām rindām. Akmens, ko iemeta sarkanmatains zaglis pelēkā kreklā, kas bija apkārts ar dunču galiem, trāpīja Olsenam pa deniņiem, un viņš, satvēris ar rokām galvu, sāka noslīdēt uz grīdas. Bet neviens to nepamanīja.

Vispārējā dārdoņā un apjukumā katrs centās nodarboties ar savu lietu, ja par lietu var uzskatīt, ka Saliandri no uz kāpnēm nokritušā karavīra pārtvēra ieroci un šāva kopā ar dzīvajiem, tēmējot pa kājām. Karavīri nedomāja, kur tēmēt – viņi bija nobijušies, taču saprata, ka, padodoties, tūlīt tiks saplosīti gabalos.

Dārdoņa pieauga – uzbrucēji iekvēlinājās ar lāstiem pret gļēvajām žurkām, taču kustība apstājās, jo īpaši tāpēc, ka karavīri atjēdzās un viņu šāvieni kļuva daudz precīzāki. Jā, un uz šaurām kāpnēm skailiskais pārākums pazuda.

No kalna VaraijU redzēja, kā cilvēku gredzens sakļaujas ap dispečeru telpu. Lūk tas saplūda ar torni un sāka vilkties iekšā. Viņš nomierinājās. Viss noritēja pēc plāna. Galvenais ir ne tikai iznīcināt sakarus, bet arī pārliecināt visus, ka uzbrukums ir pilsētas noziedznieku klanu darbs. Lai dažiem cilvēkiem paliek aizdomas, ka tieši viņš slēpās aiz šī uzbrukuma, taču ir vajadzīgas nopietnākas apsūdzības nekā aizdomas par sakariem ar noziedzniekiem.

VaraijU gaidīja sprādzienu. Viņš nesteidzās. Ja neizdosies ar sprādzienu, klaidoņiem aparatūra jāsadauza gabalos. Viņš nepavēlēja nogalināt Zemes pilotus. Bet nepavēlēja arī tos saudzēt. Viņam bija vienalga.

– Ir sakari! — Žans iekliedzās, atraujoties no raidītāja. Viņš gribēja, lai Olsens pēc iespējas ātrāk sazinās ar "Vacius", jo bija nokavējis pirmo kauju un baidījās palaist garām otro.

Un tad Žans ieraudzīja, ka resnais, padzīvojušais konsuls, kuram naktī nodega māja, guļ uz grīdas, savilcies, piespiedis rokas pie galvas, un caur pirkstiem plūst asinis.

- Turi sakarus! – Žans uzkliedza savam palīgam un metās pie konsula.

Viņš mēģināja atraut pirkstus no galvas, bet tas pretojās.

- Jūs dzīvs? Atbildiet taču, jūs esat dzīvs?

- Pastāsti viņam... - Olsenam šķita, ka viņš kliedz, bet viņš runāja gandrīz čukstus. - Pastāsti viņam par planētu Ar-A. "Brāzma" uz Ar-A. Viņš sapratīs…

Žans saprata, ko konsuls vēlas. Viņš metās atpakaļ uz raidītāja.

- Darbojas! - partneris viņam uzsauca.

Žans paķēra mikrofonu.

— "Vacius",  dzirdat mani? Dodiet savienojuma apstiprinājumu!

Viņš dzirdēja kautiņa troksni tieši pie durvīm – uz kāpnēm parādījās atkāpjošos pilotu galvas. Viņam nebija laika gaidīt savienojuma apstiprinājumu. Viņš iekliedzās mikrofonā, it kā no viņa balss stipruma būtu atkarīgs, vai viņu sapratīs:

- “Brāzma" uz planētas Ar-A. "Brāzma" uz planētas Ar-A!

Un viņš atkārtoja šo frāzi, līdz viņam trāpīja bulta no pūšamās caurules.

* * *

"Vacius" kapteinis saņēma no operatora īsu raidītāja ziņu, kas nāca no Pe-U. Viņš to izlasīja un jautāja:

– savienojums pārtrūka pie šīs frāzes?

- Vairāk neko citu neraidīja.

- Paldies. Mēs ejam pareizi. Izsauciet pie manis inženieri, es gribu palielināt ātrumu.

Ātrumu palielināt nevarēja, kuģis gāja ar maksimālo. Tālāku paātrinājumu kosmosa flotes stingrie norādījumi neparedzēja. Stundu vēlāk ātrums tika palielināts vēl par tūkstoš kilometriem sekundē.

* * *

- Man nav daudz laika,- DrokU sacīja. - atgriezies visurgājējs ar ieročiem. Bet vienā lietā, varu jums palīdzēt, lai gan tas var maksāt man galvu, - es varu palīdzēt jums visiem aizbēgt no kuģa.

- Kāpēc? - Andrejs jautāja, smaidīdams ne mazāk draudzīgi kā DrokU, par lielu doktora sašutumu, kurš, lai nenodotu sevi, iegāja reanimācijas nodalījumā pārbaudīt anabiotisko vannu, kurā gulēja Vitass Jakubauskas.

- Ļoti vienkārša iemesla dēļ. Esmu pārliecināts, ka Prugs jūs visus nogalinās, pirms kuģis startēs.

- Kāpēc jūs tā domājat?

- Es viņu pazīstu labāk. – DrokU kļuva nopietns. - Uz viņa sirdsapziņas ir daudz nāves gadījumu, un, ja mēs viņu neapturēsim, tad traģēdija var iegūt milzīgus apmērus.

- Kā mēs viņu apturēsim, izkāpuši no kuģa?

- Ne man, ne jums tas nav pa spēkam. Mēs neko neizdarīsim pret diviem desmitiem viņam lojālo mednieku. Mums nav izredžu. Prugu gaida uz Pe-U. Tur tagad dodas kuģis "Vacius". Ir mobilizēti sargi un armija. Tas tiks neitralizēts, tuvojoties planētai.

- No kurienes jums šāda informācija?

- Es dzirdēju, kā kuģis runāja ar Pe-U.

Tā nebija taisnība, un DrokU piesardzīgi paskatījās uz Andreju, pārbaudot, vai meli izdosies. Andrejs izlikās, ka palaidis šos vārdus gar ausīm. Maz ticams, ka Prugs vēlēsies pazaudēt vērtīgus ķīlniekus. Vienkārši DrokU nevēlas atstāt uz kuģa lieciniekus, taču neuzdrošinās viņus arī nogalināt. Aizvedis gūstekņus no kuģa, DrokU apdrošināja sevi neveiksmes gadījumam. Viņš tikai izglāba. Viņš nevienu nenogalināja.