KF aģents

Viņš lēnām virzījās uz augšu pa karjeras kāpnēm. Viņa karjeru apgrūtināja viņa izcelsme un nelaimīgais fakts, ka VaraijU nepatika ne viņa priekšniekiem ne padotajiem. Taču to pašu karjeru veicināja dosjē, ko VaraijU, kurš pētīja slepeno dienestu vēsturi, Ssavāca pret pilsētā un visā valstī pie varas esošajiem.

Līdz četrdesmit gadu vecumam viņš kļuva par galvaspilsētas sargu vadītāju, un tā bija viņa iespēju robeža, pat ņemot vērā viņa personīgās īpašības un savāktos dosjē. Senčus varēja nopirkt, taču cilvēki, no kuriem bija atkarīgs viņa liktenis, lieliski zināja viņa izcelsmi. Un turklāt viņš nepatika nevienam. Lai gan VaraijU nekad netiecās būt mīlēts.

Mēs tevi mīlam tikai tad, ja esi miris un nevienam nevari nodarīt ļaunu, sacīja VaraijU, kurš dažkārt izdomāja aforismus un pierakstīja tos slepenā kladē, kuru nerādīja pat saviem tuvākajiem cilvēkiem, jo arī ​​tuvajiem cilvēkiem viņš nepatika.

VaraijU turpmākā karjera bija atkarīga tikai no viņa paša enerģijas. Viņa strādīgums nebūtu palīdzējis viņam iekļūt šaurajā augstmaņu lokā, kas valdīja uz planētas. Prugs pārāk augstu novērtēja savu izcilību. Tātad, vajadzēja apli gāzt, pārraut. Bija tikai viens veids, kā to izdarīt – vardarbība.

VaraijU nespēja uzsākt karu. Armija viņu neatbalstītu. Kalnu klani, lai gan nebija apmierināti ar pilsētas valdību, arī. Ceļu uz varu pavēra ideja, ko izteica vienīgā patiesi tuvā persona DrokU. Viņus saistīja savstarpējas cieņas sajūta. Un savstarpējas bailes. Viņi satikās Galaktikas centrā, jauni ambiciozi provinciāļi.

Tieši DrokU vērsa VaraijU uzmanību uz to, ka uz Ar-A ieradusies arheoloģiskā ekspedīcija. Šķiet, ka nekas nebija tālāk no abu sardzes virsnieku darbiem un vēlmēm. Arheoloģiskā ekspedīcija uz kaimiņu planētas.

Bet galu galā visiem viņu planētas iedzīvotājiem Ar-A nebija tikai kosmisks ķermenis, mēness pie debesīm. Tās dzīve iezīmēja Pe-U dzīves rītausmu, un tās civilizācijas nāve bija tik nesena, ka ugunsgrēku un sprādzienu ugunsgrēki uz tās sejas bija spilgti un acīmredzami. Gigantu spēks un gudrība bija realitāte. Taču bija nepieciešams prātīgs un reizē azartisks vadītājs DrokU, lai šos notikumus saistītu savā labā.

Tobrīd DrokU atradās troņmantnieka Pruga BrendijU galmā. Viņš bija stājies dienestā, izmantojot attālas ģimenes saites, jo cerēja izmantot šo cilvēku kā ambiciozu sabiedroto.

Bet troņa sagrābšana neizdevās. Prugam nācās bēgt uz galvaspilsētu. Prugs atbīdījās rezervē, bet formāli DrokU nepameta kalnu kņaza dienestu.

Divi faktori - ambicioza, uz visu gatava un viegli ietekmējama vadoņa esamība un arheoloģiskais darbs uz Ar-A - tika apvienoti DrokU prātā jau pirms Fotija van Kuna ierašanās, jo pirmās ziņas par arheologu panākumiem sasniedza Pe-U dažas nedēļas pirms van Kuna ierašanās. Tieši DrokU uzņēmās iniciatīvu nākamajiem soļiem. Pirmais bija iedēstīt Pruga BrendijU galvā ideju, ka viņam vajadzētu doties uz Ar-A un pārņemt savā īpašumā dārgumus, kas pretējā gadījumā nonāktu Galaktiskā centra rokās, kam uz tiem bija mazāk tiesību nekā likumīgajam mantiniekam. Otrais solis bija tas, ka DrokU sāka meklēt iepazīšanos ar dzīves neapmierināto VoseņU.

Fotija van Kuna ierašanās paātrināja notikumus. Viņam līdzi bija izrakumu kartes, viņš pats bija precīzas informācijas avots. Pats par sevi viņš vēl neko nebija izlēmis. Bija vajadzīgs kuģis. Kuģis izrādījās Brāzma. Tas, kas notika tālāk, bija vienkārši.

Van Kūnu nomedīja un nolaupīja Pruga cilvēki. Tad spēlei pievienojās VaraijU. Viņam nācās neitralizēt Andreju Brūsu un kuģa kapteini, lai pārliecinātu visus, ka arheologu noslīcinājuši laupītāji ezerā.

VaraijU aģents šāva uz Andreju. Tikai VaraijU aģentiem bija bultas ar izdzēstu zīmi. Jauno laiku sargiem nav vajadzīgi senie goda noteikumi...

Pavadījis minūti ārējā neaktivitātē VaraijU domās izskrēja cauri visai notikumu ķēdei un mēģināja ieskatīties nākotnē. Ja Brāzma tagad startēs no Ar-A, rīt tā būs klāt.

Lai gan oficieris, kurš varētu liecināt pret viņu militārpersonām, ir likvidēts, tuvāko stundu vai pat minūšu laikā notikumos iejauksies armija. Armijas gājienu vajadzētu atlikt līdz rītdienas rītam, un, ja to nevar izdarīt, tad vismaz, lai pataupītu spēkus. Un kuģim "Vacius" nevajadzētu zināt, kur atrodas "Brāzma". Lai tas lido uz šejieni. Viss ir aprēķināts. VaraijU arī ir palīgi, kas prot aprēķināt. Vacius kosmodromu sasniegs rīt pusdienlaikā. Nokavēs. Bet, ja dotos uz Ar-A, tas tur būtu jau rīt, jo tā šajā dienā bija novietojis planētas to orbītā ​​liktenis. Labi novietojis tam, kurš uzvar. Slikti zaudētājam. Un tomēr, riskēsim.

- Riskēsim, - sacīja VaraijU un nospieda pogu uz automašīnas vadības pults. - Gatavi? - viņš jautāja.

- Gatavi, - viņam atbildēja.

- Uz priekšu, - teica VaraijU un lika šoferim braukt mašīnu augšā, uz Nesalīdzināmā Brīnuma kalnu, no kurienes bija labi pārredzams kosmodroms.

* * *

- Viņš tūlīt atnāks, - sacīja doktors.