Andrejs nezināja, kā atbrīvoties no KraijU, bet tas pats negāja uz medpunktu. Medpunkts bija nepatīkama vieta. Katrs doktors - burvis. Svešo doktors - bīstams burvis.
- Man nav daudz laika, - sacīja Andrejs. – Es runāju ar Prugu, un viņš man šķita nopietns pretinieks.
- Es to sapratu vēl pirms jums, - doktors nomurmināja.
Viņam priekšā stāvēja bļoda ar pusapēstu sautējumu.
– Viņu pārliecināt un mācīt humānismu ir bezjēdzīgi.
Bet tajā brīdī noskanēja un ieslēdzās ekrāns. Uz ekrāna bija Prugs BrendijU. Viņš atkal smaidīja. Nokarenās ūsas kustējās kā čūskas.
- DreijU, - viņš teica, - gribēju pārliecināties, vai tu mani nemāni. Tu esi piesardzīgs un tāpēc bīstams.
- Jūs mani izsaucāt tādēļ?
- Es gribēju tev pastāstīt ko citu - uzmanies no VoseņU. Viņš ir mazs cilvēciņš, bet tu viņu nobiedēji. Un tava dzīvība viņam nemaz nav vajadzīga. Saproti, nemaz nav vajadzīga. Bet tik mazi cilvēki ir ļoti bīstami. Tu mani saprati?
- Sapratu.
- Tad ārstējies. Tev tava roka vēl var noderēt.
Un, nebeidzot smieties, Prugs BrendijU atslēdzās. Viņa smiekli, sirsnīgi un dziļi, kādu laiku vēl skanēja medpunktā.
- Tas burtiski ir briesmonis, - teica doktors.
- Savas planētas dēls, sava laikmeta, sava laika. Diemžēl nav muļķis. Ja viņš būtu izmantojis savus talantus kaut kam citam, viņš būtu ļoti vērtīgs.
- Neloģiski, - sacīja doktors. - Ja viņš, kā jūs sakāt, ir sava laikmeta bērns, tad viņš nevarētu izmantot savus talantus kaut kam citam. Tas ir acīmredzams. Bet ko jūs meklējat?
"Es gribu izmantot jūsu instrumentus citiem nolūkiem un pārtaisīt interkomu. Bet jūs katram gadījumam runājat par manām čūlām un džinkstiniet mēģenes. Iespējams, ka mūsu apsargs noklausās.
Kāpēc jums ir nepieciešams interkoms?
- Man vajag acis. Iespēja ielūkoties citās telpās, noklausīties. Kas ir galvenais karā, ja ienaidniekam ir pārspēks? Izlūkošanas dienests.
- Mazais karš, - sacīja doktors.
– Jautājums nav terminos. Tikai daži cilvēki ir tieši iesaistīti šajā karā, daudzus, daudzus cilvēkus tas ietekmē netieši. Un pat planētas.
– Diez vai ir vērts pārspīlēt. Kas zina par mūsu stāvokli?
Ir pagājušas tikai dažas stundas.
Ja "Brāzma" dodas uz Ar-A, tad pats ceļojums aizņems apmēram divas dienas. Šajā laikā vēlams kuģi pārņemt, kas ir nereāli. Arheologi pieņems mērus.
Andrejs iztēlojās to, kā ziņas par mazo karu izplatījās visā Galaktikā. Bet patiesībā viss bija tālu no realitātes. Prugs izrādījās tālredzīgs.
Arheologi uz Ar-A, gaidot "Brāzmas" ierašanos un Fotija van Kūna atgriešanos, no rīta mēģināja sazināties ar Pe-U, taču kosmodroms neatbildēja, jo bija uzspridzināta dispečertelpa. Viņi nolēma, ka kaut kas noticis ar sakariem uz planētas, un turpināja to bez panākumiem izsaukt.
Kad no rīta "Brāzma" neizgāja uz sakariem, Galaktiskā centra dežurants par to ziņoja Kosmosa flotei, pievienojot tam savu neglaimojošo viedokli par jaunajiem gravitācijas raidītājiem. Bet, tā kā bija zināms, ka "Brāzma" ir droši nolaidies uz Pe-U, kontroles virsnieks īpaši neuztraucās un, aizejot vakariņās, palūdza izsaukt planētu. Vakariņu laikā viņš tika informēts, ka arī planēta neatbild, un tāpēc, nepabeidzis kompotu, devās uz centrālo observatoriju, lai noskaidrotu, kādi traucējumi varētu būt radušies līnijā. Viņam pastāstīja, ka novas uzliesmojuma dēļ sakari visā sektorā nav uzticami.
Saprotot, ka pie visa vainojama nova, dežurants tomēr izsauca divus kuģus, kas atradās šajā sektorā. Sakari ar "Titānu" un "Vaciusu" — šī sektora kuģiem — bija normāli.
Uz Andreja kajīti pazvanīja doktors. Arī doktoru mocīja dīkdienība.
- Tā ir truša dīkdienība, - sacīja doktors, skumji iebāzdams savu garo degunu ekrānā. - Tūlīt atvērsies durvis, un jūsu Gargantuā teiks: esiet tik laipni, mēs jūs tagad apēdīsim.
- Nekas dīvains, - atbildēja Andrejs, kurš nevēlējās jokot, - dažu kalnu cilšu vidū reģistrēts rituālais kanibālisms. Es domāju, ka jums būtu interesanti par to parunāt ar mūsu konsulu Olsenu. Lielisks speciālists kalniešu paražu jautājumos.
- Es labāk gribētu palikt neizglītots.
Kā Vitass?
- Bez izmaiņām. Dodiet man kādu uzdevumu.
- Kāpēc es?
- Nevaru paskaidrot. Likumi, pēc kuriem bars izvēlas vadoni, dažkārt ir neizskaidrojami. Jūs smaržojat pēc līdera.
- Man jātiek ārā no kajītes.
Andrejs saprata, ka ir iestāvējies. Viņā vienmēr tikšķēja kaut kāds kustīguma velniņš. Viņš nevarēja aiziet gulēt, nenoskrējis dažas jūdzes. Tāpēc viņš sāka staigāt pa kajīti. Četri soļi tur, četri soļi atpakaļ... Atvērās durvis un ienāca doktors.
- Kā jūs tikāt ārā? - Andrejs bija pārsteigts.
Viņi aizmirsa aizslēgt durvis.
- Atgriezieties pie sevis.
- Bet jūs?
- Es ieskatīšos sakaru nodalījumā.
Andrejs ātri gāja pa gaiteni. Pie gaiteņa izliekuma viņš apstājās, ieklausījās. Tad pagriezās. Doktors joprojām skatījās pakāļ. Andrejs sparīgi pamāja ar roku – ej prom!