Haks

Reivenas sparīgais uzbrukums palēnināja vīrusa attīstību. Viņa atkal pārņēma sistēmu savā varā. Pašpārliecinātība atgriezās. Kad beidzot pēdējais vīrusa sektors bija iznīcināts, viņa pamazām sāka uztvert citus signālus. Vraits acīmredzot centās iedarbināt atslēgto liftu, Kczs izmisīgi purināja viņu aiz rokas, un dažus metrus tālāk kāds atšaudījās no sargiem. Reivcna pavēlēja ieslēgt liftu un palūkojās uz Kczu.

"Kas notika?" viņa vaicāja.

"Tu atgriezies!" Kczs iepleta acis un saspieda viņas roku. "Es jau baidījos, ka tu esi pagalam."

"Ar vienu nemākulīgu vīrusu ir par maz," Reivena noteica, lepni atskatīdamās uz datoru.

"Tad tas bija vīruss?"

"Jā. Vai mums vēl ir sprāgstvielas?"

"Nē," Kezs nopūtās. "Manējās ir beigušās."

"Tad paņem šo," Reivcna tcica, izvilkusi no kabatas diskam līdzīgu priekšmetu.

"Kas tas ir?" Kczs šauboties vaicāja.

"Kaut kas drusku jaudīgāks," Reivena mierīgi paskaidroja. "Nospied slēdzi, skaiti līdz trīs, tad svied to laukā. Un ātrāk! Man sāp galva no šī trokšņa!"

Kczs metās uz durvīm, un Reivena pasmīnēja. Vēl aizvien kontrolēdama datorsistēmu, viņa ar roku ieslēdza rāciju un uzstādīja frekvenci, lai viņu dzirdētu visa grupa.

"Ei, Vrait! Kur paliki?" "Rciven!" Vraita balsī bija jūtams atvieglojums. "Vai tev nekas nekaiš?" Gaitenī nodārdēja sprādziens, Rcivenai ausīs iedžinkstējās. Viņa pakratīja galvu.

"Esmu topā. Bet tu?"

"Mēs atradām Ali un… Atriebēju. Taču zaudējām Mcleku."

"V-velns," Reivcna notrīsēja. "Nāciet šurp! Mums jādodas projām."

"Nepaies ne minūte," Vraits noteica.

Kad Reivena izslēdza rāciju, telpā ienāca Kezs un Džīvs. Gangsteris bija ievainots, plecs asiņoja, un viņš noslīga uz krēsla, lai pārsietu brūci.

"Es runāju ar Vraitu," Reivena pastāstīja. "Viņš tcica, ka Mcleks ir beigts."

"Melcks?" gangsteris nolamājās pie sevis, seja dusmās piesarka, bet tad viņš papurināja galvu. "Ar to nodarbosimies vēlāk — mums jāizkļūst laukā no šī peļuslazda!"

"Piekritu," Reivcna atzina. "Vai zini — kā?" Viņa pamāja uz datoru pusi. "DDP staigā it visur. Nedomāju, ka mums izdosies nokļūt līdz flaitcram."

Asinis pret asinīm

Līdzko lifta durvis vērās vaļā, Fins pacēla šauteni, taču šoreiz tie nebija DDP aģenti. Lifta būdā stāvēja Kczs ar milzīgu kaujas šauteni, ko Vraits pazina un par ko viņš izbrīnījās, jo tā bija piederējusi Dzīvam.

"Vadības telpa ir tālāk pa šo gaiteni," Kczs paziņoja. "Mums jāatgriežas tur, pirms šeit ierodas sargi."

"Rādi ccļu," Vraits piekrita, paceldams Reičelas izmocīto ķermeni. Viņa drebēja, acis mežonīgi šaudījās no vienas puses uz otru, taču Vraitam nebija laika par viņu uztraukties. Aiz viņa nāca Ali, balstot Lusilu, kurš kliboja aizvien stiprāk, bet pēdējais gāja Fins, mērķēdams tukšajā gaitenī aiz muguras.

Reivcna pacēla acis, kad gājiens apstājās vadības centra vidū, un viņa pirmoreiz saskatījās ar Reičelu. Jaunākā meitene sastinga, un Vraits nolaida viņu zemē, saudzīgi iekārtodams kādā no tukšajiem krēsliem. Reivena pievērsās viņam.

"Vrait, nupat vairs nav labi," viņa īsi noteica.

"Redzu," Vraits piekrita, tad palūkojās uz Finu. "Fin, Kez sargājiet durvis." Viņš bridi vēroja zēnu, ko balstīja Ali, tad piebilda: "Ei, puis, vai spēsi noturēt šauteni?" Lusils papurināja galvu, taču tad ierunājās Džīvs.

"Es iešu kopā ar viņiem," gangsteris paziņoja, atņemdams Kezam savu šauteni. Vraits pamāja un uzrunāja Rcivcnu.

"Kāds stāvoklis?" viņš vaicāja.

"Šitāds," Reivena atteica, un pēkšņi vadības telpas ekrāni atdzīvojās. Tie rādīja laboratoriju kameru redzeslokā, daudzos ekrānos varēja novērot bruņotus sargus. Reivena nekustējās,

vienīgi rokas uz taustiņiem veica nepieciešamās darbības. Datorsistēma bija viņas rīcībā. "Es atjaunoju daļu no drošības programmām," Reivena paskaidroja, "lai mēs varētu novērot pretiniekus."

"Vai tu zini, kur palika doktors?" Ali vaicāja, pienākusi tuvāk ekrāniem.

"Kāds doktors?" Reivcna satrūkās.

"Kaldens," Ali biedrs atbildēja viņas vietā. "Viņš tc ir vadošais pētnieks."

"Viņš mūs pieķēra Rcičclas istabā," Ali piebilda, "bet tad aizmuka, pirms Vraits paspēja viņu aizkavēt."

"Es viņu meklēju," Reivcna noteica, "taču pašlaik man ir svarīgākas rūpes." Viņa apklusa, tad ierunājās atkal: "Un kas ir šis puisis?"

"Lusils," Ali paskaidroja, juzdamās vainīga. "Viņš ir draugs."

"Mēs gribējām atbrivot pārējos," Lusils tcica, negaidīti naidīgi palūkodamies uz Rcivcnu.

"Tu esi traks," viņa atbildēja. "Mums pašiem pietiks ko noņemties, kur nu vēl vilkt sev līdzi bērnu baru."

Vienīgais, kas spēcināja Ali laboratorijā, bija pārliecība par Reivenas spējām. Kaut gan viņa ticēja Vraita solījumam viņu izglābt, šo solījumu bez Reivenas nevarētu izpildīt. Kad doktors Kaldens apgalvoja, ka Reivcna nespēs iekļūt laboratorijas sistēmā, Ali apjuka, taču tagad zināja, ka Rcivcnai viss izdevies, un uzticība jaunākajam Hakam nostiprinājās. Kad Reivena sēdēja šeit, vadības centrā, starp mirdzošajiem ekrāniem un serveru rindām, Ali vairs nejuta nepieciešamību strīdēties. Taču Lusils neko nezināja par Reivenas spējām, un viņam nekas netraucēja.