Haks

"Mēs viņus izkvēpināsim," sargs apņēmīgi teica. "Saujiņa salašņu un pāris slimīgu bēmu nesagādās nekādas grūtības."

"Jau ir sagādājuši," Kaldens aizrādīja. "Bel tagad — nogaliniet viņus."

Sargu vienība devās uz durvīm, taču Kaldens viņus apturēja vēl uz mirkli.

"Stāviet," viņš pavēlēja, piemiedzis acis, it kā kaut ko pārdomātu. "Ja varat, atstājiet svešo Haku dzīvu. No viņa iznāktu lielisks materiāls eksperimentiem."

Reivcna sastinga, dzirdot šos vārdus, ko uztvēra daļa apziņas, kādā ekrānā ievērojot notiekošo sarunu. Roka sažņaudzās dūrē, tomēr viņa piespieda sevi domāt tikai par jauno uzdevumu.

Laboratorijas sistēma bija izveidota neatkarīgi no kopējā Tīkla, un viņai gandrīz nebija ccribu nosūtīt datus uz ārpasauli. Sakaru līnijas bija apzīmogotas un liedza informācijas pārsūtīšanu no laboratorijas datoriem. Tomēr vienu aspektu Kaldena puiši bija palaiduši garām. Zinātnieku kopmītņu iemītniekiem bija nepieciešamas dažādas izklaides. Reivcna izsekoja elektroinstalācijas līdz pat dzīvokļiem un atklāja holokomā kanālus gandrīz katrā istabā. Holokoms izklaidēja zinātniekus, taču tas bija izveidots, lai uztvertu viņu izvēlētas programmas un ari nosūtītu atbildes signālu. Reivena ielauzās šajā pieslēgumā un savienoja to ar vadības centru, lai izveidotu informācijas pagaidu tiltu, un pievērsās ziņai, ko vajadzēja nosūtīt.

Viņai nebija grūti sameklēt pārliecinošus pierādījumus par DDP nelegālajiem eksperimentiem. Līdzko datorvīruss bija uzveikts, viņa sāka pārkopēt datus. Mugursoma viņai blakus pamazām pildījās diskiem. Taču viņa ari apkopoja vajadzīgos pierādījumus, eksperimentu un pat līķu sekcijas rezultātus, nelielu, bet šausminošu video ierakstu izlasi ar dažiem izpētītajiem bērniem. Viņa pievienoja ierakstiem laboratorijas atrašanās vietu un doktora Kaldena biogrāfiju, kā ari atbilstošu Eiropas likumu, kas atļāva Haku iznīcināšanu un paredzēja dažādus sodus liem, kas ļāva Hakiem palikt dzīviem. Nebija tādu likumu, kas atļautu eksperimentus ar Hakiem, un DDP gaidīja liela skaidrošanās.

Pabeigusi datu komplektu, Reivcna devās Tīklā un virzījās uz Lielbritānijas centrālo direktoriju. Viņas apziņas šūnas izlavījās cauri datu bāzēm, apkopojot mediju kanālus, humānās palīdzības organizācijas, valsts iestādes un ārvalstu vēstniecības. Viņa domāja, ka šis informācijas blāķis būs pamatīgs apkaunojums valdībai, kas ar to saistīta. Pabeigusi adrešu sarakstu, viņa to pievienoja pārējiem datiem, lai ikviens adresāts zinātu, cik daudziem tic izplatīti.

> nosūtīt < Reivena pavēlēja, un no laboratorijas sistēmas uz visām pusēm aiztraucās tūkstošiem datu signālu, vienlaicīgi parādoties valsts svarīgākajās datorsistēmās.

Haka lūpas savilkās skumjā smaidā, tomēr darbs vēl nebija galā. Tagad viņa virzījās uz holokanālicm, izsekojot to datu saitēm līdz pašam informācijas avotam. To viņa nekad agrāk nebija darījusi; tehnoloģiju savietojamība radītu problēmas, pat strādājot kopējā sistēmā, taču pēkšņi viņai ienāca prātā, ka šos kanālus var izmantot nc tikai tādēļ, lai nosūtītu ziņas Tīklā, bet daudz tiešāk. Viņa pārlūkoja mediju holokanālus, pieslēdzās tiem un lika vadības centra holoekrāniem parādīt desmit galvenos kanālus — gan ziņu, gan izklaides. Saņēmusi spēkus, viņa koncentrējās uz šīm desmit saitēm un nosūtīja savas ziņas.

Ali novaidējās vien, kad pamanīja, kas notiek. Desmit ekrāni, droši vien Reivenas vadīti, parādīja holokanālu raidījumus. Vēl pirms viņa paspēja saprast, kas otrai meitenei padomā, visos kanālos ekrāns uz mirkli satumsa, tad atkal atdzīvojās, rādot vienu un to pašu ainu. Pazibēja cietušo bērnu attēli, ekrāna apakšā skrienošā teksta līnija vēstīja par eksperimentiem. Cits pēc cita parādījās pārbaužu upuri, titri uzrādīja katra vārdu, eksperimentu

raksturu un nāves dienu. Reivena appludināja mediju kanālus ar pierādījumiem, kurus pasaule nespētu neievērot.

Visi bija pārsteigti, bet Reivena atrāvās no datora un pievērsa tumšo acu skatienu Lusilam.

"Apmierināts?" viņa vaicāja.

"Nc gluži," viņš noteica. "Bet par ļaunu nenāks."

"Ņem par labu," Reivena ironiski paklanījās, tad uzrunāja Vraitu. "Es nosēdināšu fiaiteru uz laboratorijas jumta; mums jācenšas tur nokļūt."

"Vai tas ir droši?" Kczs bažīgi vaicāja.

"Kā tu to spēj?" taujāja Ali, un viņu balsis saplūda kopā.

"Flaitera sakaru kanālu cs atstāju ieslēgtu. Apvidus skeneri to uztvers tikai kā fona troksni, bet ja tu zini, ko meklēt, ja tev ir nedaudz prasmes, tu vari iekļūt flaitera vadības sistēmā." Viņa nodrebinājās. "Ja gaismas būs izslēgtas, neviens to neievēros. Taču mēs nevaram to pievilkt tuvāk."

"Labi," Vraits piekrita un ieslēdza rokas rāciju, uzrunādams Džīvu un Finu. "Esiet gatavi lauzties ārā," viņš pavēlēja. "Flailcrs būs uz jumta. Mums jātiek līdz turienei."

"Tad esi gatavs skriet, draugs," atsaucās Džīvs. "Mēs nespēsim viņus aizkavēt, ja paši skriesim uz otru pusi."

"Rcivcn, vai lu vari pārvaldīt laboratorijas sistēmu tad, kad mēs tiksim laukā?" Vraits uzsauca.