Haks

"Tam jau šis raidītājs domāts," Reivena atgādināja, un Haka balss dārdēja Ali galvā. "Raidītājs liecina, ka tu esi viena, un istabā nav novērošanas ierīču."

"Vai lu dzirdēji manu sarunu ar Lusilu?" Ali vaicāja.

"Raidītājs uztver jebkuru troksnīti desmit metru rādiusā."

"Tad tu dzirdēji, ko viņš tcica par Reičelu," Ali tcica. "Varbūt viņas te nemaz nav."

"Es taču neesmu stulba," Reivena nikni nopurpināja. "Es vienmēr esmu rēķinājusies ar iespēju, ka Reičela varbūt jau ir mirusi. Taču tev jāsatiek vēl kāds un tas jānoskaidro." Pēc īsa klusuma brīža, kad Ali jau nosprieda, ka Reivcna atslēgusics, meitenes balss atskanēja atkal. "Vai viss kārtībā?"

"Es neticu, ka tu par mani parūpēsies," Ali paziņoja. Iestājās ilgāks klusumus. Šoreiz Ali zināja, ka Reivcna joprojām klausās, un gaidīja atbildi, domādama, ko dzirdēs šoreiz. Taču atbilde viņu pārsteidza nesagatavotu.

"Man nepatīk skaņas šajā laboratorijā," Reivena ierunājās. "Man negribētos būt tavā vietā."

"Es baidos," Ali atzina, Reivenas līdzjūtīgais tonis bija viņu atbruņojis.

"Es visu laiku tevi uzmanīšu," Reivena teica un ironiski piebilda: "Nezinu gan, vai tevi tas spēs mierināt."

"Ja kaut kas notiek… ja viņi sāk eksperimentus ar mani," Ali klusām tcica, "vai tu mani dabūsi laukā?"

Viņa izmisīgi gaidīja atbildi, baidīdamās, ka paprasījusi pārāk daudz un neīstajā brīdī. Rcivcnai nepiemita brāļa godīgums, un, lai gan viņš vadīja grupu, grupas galvenais spēks bija Reivena. Viņai bija nepieciešama Reivenas palīdzība. Viņa necerēja, ka iepatiksies Rcivenai. Tomēr Reivena neizlikās, kad tcica, ka laboratorijas skaņas nav patīkamas.

"Es teikšu Vraitam, ka mums jābūt gatavībā," viņa beidzot noteica. "Katram gadījumam."

Kczs izskatījās pārsteigts, kad viņa atgriezās no Tīkla. Viņa bija runājusi nelielā mikrofonā >pārāk klusu, lai viņš varētu noklausīties. Taču tagad viņa piecēlās no krēsla un izstaipīja sāpošos muskuļus. Viņa vēl aizvien valkāja maisveidīgu pelēku svīteri, siltas bikses un biezas zeķes, no kurām nešķīrās pat miegā; sega bija izklāta uz grīdas tieši pie datora. Kezs bija izlīdis no gultas un saģērbies, bet Reivcna aizvadīja pie datora vēl trīs stundas un paziņoja, ka Ali ir atvesta uz laboratoriju.

Nu viņa izstiepa notirpušās kājas un ievingrināja pirkstus.

"Vai Vraits jau atgriezies?" viņa vaicāja.

"Viņš jau bija pirms kādas stundas," Kczs atbildēja, saprazdams, ka Reivena, koncentrējoties uz datoru, pavisam piemirsusi brāli. Vraits gan nebija viņiem neko īpašu teicis. "Taču viņš gandriz tūlīt aizgāja atkal."

"Saprotu," Reivena tcica un atkal izstaipījās. "Ak, Dievs, man jāiet dušā."

"Vraits negribēja, ka tu ej prom no datora," Kczs atgādināja.

"Es uzturu sakarus tik un tā," Reivena paskaidroja. "Bez Tīkla, protams, ir grūtāk, taču iespējams." Viņa paberzēja plecus un pavīpsnāja. "Es jūtos šausmīgi," viņa piebilda un atskatījās uz Kczu. "Un tu neizskaties labāks."

"Vraits ir ļoti nikns," zēns ierunājās, raudzīdamies grīdā.

"Viņš to pārdzīvos — nomierinies," Reivena ieteica. "Es runāju ar Ali," viņa piebilda.

"Vai viņa jūtas labi?" Kezs vaicāja.

"Tā rādās," Reivena sarauca degunu. "Taču viņa grib uzzināt, vai mēs viņu izglābsim no turienes, ja vajadzēs. Mums būs jādodas tālāk. Kad Vraits atgriežas, saki, lai gatavojas. Piezvanīšu Grāfienei, lai mūsu transports būtu jau sagatavots."

"Kāpēc tu nevarētu pastāstīt Vraitam?" Kczs iebilda, jo negribēja runāt ar viņas brāli, kamēr viņš ir tādā omā.

"Tāpēc, ka es iešu dušā," Reivcna noskaldīja un izgāja no istabas.

Zinātnieki ieradās drīz vien pēc tam, kad Ali beidza sarunāties ar Rcivcnu. Abiem Hakiem nebija daudz sakāmā, īsā saruna šķita nomācoša abām. Tomēr Ali bija patīkami apzināties, ka Reivcna viņu var klausīties ar raidītāja palīdzību, kaut gan tas nebija liels glābiņš, sastopot reālus zinātniekus.

Patiesībā pārbaudes daudz neatšķīrās no tām, ko veica ģimenes ārsts, šīs gan bija nedaudz plašākas. Viņu pārbaudīja kāda neizskatīgā, baltā halātā tērpta sieviete, kuras seju aizklāja balts pārsējs, bet rokas sedza plāni, caurspīdīgi cimdi. Otra sieviete pierakstīja rezultātus. Acīmredzot DDP uzskatīja par pārāk lielu risku ļaut Hakam piekļūt pie datora. Divi aģenti stāvēja gaitenī un gaidīja, kad pārbaude beigsies. Apmēram pēc stundas zinātniecēm bija nepieciešamie rezultāti, un viņas pieslēdza Ali ierīcēm, kas spēja veikt sarežģītākus mērījumus.

Beidzot sieviete, kas veica pārbaudes, atkāpās un ieskatījās pierakstos.

"Pietiks, vai nc?" viņa klusām vaicāja.

"Viss," otra atbildēja. "Aiznesīšu datus apstrādei. Kad iegūsim gēnu skenera mērījumus, nosūtīsim ģimenei miršanas apliecību."