Dārdu aizas noslēpums

—    Okei! Vecais, klausies manī labi uzmanīgi. — Pigasters ne mirkli nenolaida dzēlīgu skatienu no mongoļa pievērtajām acīm. — Klausies uzmanīgi un atbildi! Runā tikai taisnību! Iegaumē — dievi tevi sodīs, ja melosi. Seit, Gobi tuksnesī, bija lielas mašīnas ar zaldātiem. Daudzas lielas mašīnas, daudz zaldātu. Lielo mašīnu stobri bija pavērsti uz turieni, skaties, — Pigasters rādīja ar kaulainu roku stāvus debesīs. — Kur un kad tu redzēji tās mašīnas? . .. Saki taisnību!

Klusi smiekli, it kā rīklē kaut kas guldzētu, skanēja atbildes vietā. Skrandas nodrebēja uz veča puskailajiem pleciem.

—    Runā! — Pigasters draudīgi atkārtoja.

Vecais mongolis arvien vēl klusi smējās.

—   Runā, kad tev saka!

—    Svešzemniek, tu gribi augšāmcelt no miroņiem sensenu teiksmu. Jautā par to Gobi vējiem. Tie tev varētu pastāstīt. Jautā šīm smiltīm. Tās atminas. Smiltis dejoja, liesmainiem virpuļiem joņojot. Jautā sarkanās zvaigznes stariem. Tās zina atnācēju likteni. Lielo mašīnu pēdas jāmeklē tur, kur dzimst saule. Tas ir tālu tālu.. . Vecais lama Uerens gan tev pateiktu. Viņš zināja pagājību un nākamību . .. Bet lama sen jau miris. Arī Cambins pagalam. — Vecā vīra balss iedrebējās un apklusa. — Drīz es iešu viņu ceļu … Tu gribi uzmodināt no miroņiem aizmirstu teiksmu . .. Kāpēc? … Saskaiti visus pagraba sienās iekaltos robus, un tu sapratīsi. Viņi neatgriezīsies … Viņi sen jau aizmirsuši šo pasauli. Mēs visi esam piekrāpti. . . Lama Uerens ir mani piekrāpis. Svešzemniek, bīsties no pērkondārdu garu dusmām!

—   Bet lielās mašīnas, — Pigasters nerimās, — kur un kad tu tās redzēji?

—    Stulbenis! — vecais trakās dusmās kliedza. — Stulbenis un melis! Neko tu nezini par mirušo teiksmu un nekad neko neuzzināsi. Es neesmu nodzīvojis ne deviņdesmit ziemu. Saskaiti, cik svēto zīmju iecirtušas sienā manas vecās rokas. Pēc tam saskaiti visas zīmes … Tu apmaldīsies gadu tūkstošu gājumā. Visi, kuri ko zināja, sen tapuši par tuksneša pīšļiem. Es esmu pēdējais .. . Bet tu neuzzināsi nekad . . . Ha, ha, ha! …

—    Bet lielās mašīnas šeit bija vēlreiz, pavisam nesen. Bija, vai ne? — Pigasters pieglaimīgi vaicāja, urbtin urbdamies ar acīm sirmgalvja sejā.

Vecā mongoļa galva nevarīgi noslīga uz krūtīm. Šķita, ka viņš paģībst.

—   Seanss beidzies, — Pigasters gluži vīlies nomurmināja un piecēlās. — Tagad tas ubags aizmigs.

—   Vai esat apmierināts? — Batsurs strupi jautāja, neskatīdamies uz amerikāni.

Bet kāpēc neapmierināts ir mans jaunais draugs? Vai manā vietā viņš būtu rīkojies citādi?

— Savām aizdomām nekad neesmu meklējis apstiprinājumu vājprātīga cilvēka murgos.

—    Bet es domāju, ka mērķa sasniegšanai jāizmanto visi līdzekļi.

—    Tātad, ja vecais vīrs būtu apliecinājis to, ko jūs viņam pūlējāties uztiept, jūs pasludinātu, ka viņa vārdi pierāda jūsu iedomu pareizumu? Jūs izziņotu, ka pavadonis iznīcināts, izmēģinot jaunu ieroci?

—    Batsura kungs, kāpēc uztraucaties? Neko līdzīgu neesmu sacījis.

—    Bet pati jūsu metode — meklēt jebkādus pierādījumus ar jebkādiem līdzekļiem . . .

—    Batsur, nomierinies, — Ozerovs klusu teica. — Varbūt ir pat labāk, ka Pigastera kungs aprunājās ar veco sargu. Tagad Pigastera kunga šaubas būs galīgi izgaisušas. Pēdējos mēnešos un pat gados vecais vīrs nevienu nav redzējis. Viņa atmiņā saglabājušās tikai senu leģendu atliekas … Pigastera kungs, tā taču ir?

—    Gandrīz, — Pigasters paklanījās un sakārtoja apsēju, kas sedza viņa galvu.

—    Iešu un nodīrāšu leopardam ādu, — Batsurs sacīja.

Kad viņš pazuda aiz nogruvušajiem klints bluķiem, Pigasters piekliboja pie Arkādija.

—    Man negribētos, ka jums rodas aplami priekšstati par manu metodi, mister Ozerov. — Amerikānis pieliecās Arkādijam gluži pie sejas un pat pieskārās ar tievajiem pirkstiem pie viņa jakas pogām. — Netīkoju pakļaut veco savai gribai, vēlējos tikai piedabūt, lai viņš sāk runāt. Viņam bija jāizstāsta tas, ko viņš zina. Bet vecais sāka muldēt velns zina ko . .. Varbūt viņš tiešām nevienu nav redzējis. Saprotiet mani pareizi! Mans uzdevums jau no paša sākuma nebija viegls un vēlāk, notikumiem risinoties, kļuva vēl grūtāks. Valsts departamenta oficiālā versija jāuzskata par sairušu. Zaudēt nevienam nepatīk un it īpaši politikā. Savienotajās Valstīs mans ziņojums dažam labam nebūs pa prātam. Būšu spiests atstāt kādu spraugu . .. citādiem secinājumiem. Būšu spiests rakstīt pusvārdos, ar zemtekstu … Jūs taču saprotat? Visu Mongoliju neesmu spējis apskatīt… Seit kaut kur katrā ziņā kaut kas paslēpts. Tā taču ir? … Atklāti sakot, viss apnicis … Apnicis no oda pūst ziloni, kā mēdz teikt. To visu, mister Ozerov, protams, saku tikai jums. Ja jūs zinātu, cik ļoti apskaužu jūs un Tumova kungu! Cik liela laime — darīt to, uz ko tiecas sirds, un ticēt, ka darāmais darbs tiešām nepieciešams! Pirms vairākiem gadiem pētīju Grenlandē atmosfēras elektrību. Viss būtu jauki, bet manu šefu interesēja arī vietas, kur varētu ierīkot lidlaukus. Ja kāds saskaitītu, cik maz laika varēju veltīt atmosfēras elektrībai… — Pigasters paplēta rokas un nopūtās.

Ozerovs klusēdams smēķēja.