Dārdu aizas noslēpums

—    Jūs laikam domājat par prinča vārdiem, ar kādiem viņš vēršas pie Horācija: «Jā, Horācij, ir debesīs un zemē tādas lietas, ko tava zinātne pat nesapņo!» Bet kopš tā laika jau pagājuši septiņsimt gadi…

Tumovs iekrekšķējās.

—    Uzvarēt uzvarēji, bet pārliecināt nevarēji, — viņš nomurmināja, kāpdams no «vannas» un apņemdams sev apkārt pūkainu peldpalagu. — Lai tu nedomātu, ka šajā Gobi tuksnesī esmu kļuvis galīgi stulbs, — viņš turpināja un apsēdās uz akmens, — pateikšu tev kā noslēpumu, ka visas tā sauktās Adžbogdo miklas izskaidrojamas ļoti vienkārši. Melnais bazalta plato uzsūc milzīgu vairumu saules staru enerģijas.

Plato kļuvis par īpatnēju šīs enerģijas kondensatoru. Tas ir sarežģīts un pagaidām vēl neizpētīts process.

Plato ieži, acīm redzot, ne vien uzkrāj, bet arī kaut kā pārveido saules enerģiju un ārējo faktoru ietekmē, piemēram, kosmisko izstarojumu ietekmē, spēj šo enerģiju raidīt atpakaļ kā daļiņu plūsmas un viļņu impulsus. Iespējams, ka virs šā plato strāvo nepārtraukta enerģijas atdeves plūsma, kura aiziet starpplanētu telpā. Šinī plūsmā liela nozīme ir arī radioviļņiem, kurus uztvēra mūsu aparāti un kuri izveidoja traucējumu lauku plato tuvumā. Nav pat izslēgts, ka šī «atdeves plūsma» iedarbojusies uz dažiem pavadoņa aparātiem, izsitusi tos no ierindas un galu galā amerikāņu mākslīgais pavadonis gājis bojā. Šis plato sen ir miris kā daļa no Zemes vulkāniskā aparāta, bet šis plato dzīvo kā milzīgs Saules enerģijas kondensators, kas pastāvīgi uzlādējas un izlādējas. Procesi, kuri notiek šinī sakarā, jāpēta laboratorijās, un tikai pēc tam zinātniekiem jāierodas šeit ar gatavām receptēm un instrumentiem un šeit šie procesi jāpārbauda.

Jūs, ģeologi, skatieties tikai lejup un visu pūlaties izskaidrot ar Zemes iekšējo aktivitāti. Jūs aizmirstat, ka blakus atrodas Saule — mūsu saules sistēmas visu dzīvo un aktīvo spēku avots. Zeme ir puteklītis, kurā mīt daļa no Saules siltuma. Pat nomiris šis puteklītis saglabās dzīvību uz savas virsmas, kamēr vien Saule plūdinās kosmiskajā telpā enerģijas straumes.

—   Ģeologi varētu jums daudz ko iebilst, — Batsurs uzmanīgi ieteicās.

—   Tāpēc jau es par šādiem tematiem ar Arkādiju vairs nerunāju, — Tumovs sacīja. — Kam vajadzīgi veltīgi strīdi! Mūsu viedokļi ir pilnīgi pretēji. Laiks un izmēģinājumi pierādīs, kurā pusē taisnība…

*

Misters Pigasters katru vakaru uzstāja, ka jāizpētot lamaistu klostera drupas, par kurām bija stāstījis Ozerovs. Beidzot viņi nolēma braukt tūlīt, tiklīdz ģeologi pabeigs plankankalnes dienvidu daļas apskati.

Pats Pigasters, līču ločiem izbraukājies pa tuksnesi gar plakankalnes malu un kopā ar Ozerovu iegājis dažās aizās, pēc turpmākajiem braucieniem nepavisam vairs netīkoja. Viņš nespēra ne soli laukā no apmetnes, ik dienas vairākkārt plunčājās minerālūdens «vannā» un, kad laiks kļuva vēsāks, diktēja garas vēstules un pārskatus savam nerunīgajam palīgam. Ozerovs un Batsurs katru rītu devās uz plakankalnes vidieni kopā ar kolektoriem un ņēma līdzi radiometriskos aparātus. Parasti viņi atgriezās lielā tumsā. Atbildot uz Tumova vaicājošo skatienu, Ozerovs drūmi nogrozīja galvu.

Beidzot Tumovs pasacīja, ka jāizbeidzot veltīgā klaiņāšana pa aizu un plaisu labirintu.

—   Gribētos nokļūt līdz plakankalnes centram, — Ozerovs iebilda. -— Tur redzamas vēl viena vulkāna darbības pazīmes. Šķiet, spilgtākas nekā citur.

—   Pietiks, — Tumovs skarbi sacīja. — Plato pietiekami izpētīts. Neko neiegūsiet, ja, riskēdami ar dzīvību, apskatīsiet vēl dažus atdzisušus vulkānus. Arkādij, saki vaļsirdīgi — vai esi atklājis daudz jauna salīdzinājumā ar to, ko šeit abi redzējām pirms deviņiem gadiem?

—   Priekšstati par plakankalnes struktūru tagad man ir daudz skaidrāki, — Ozerovs sacīja. — Bet kas attiecas uz principiāli jauno . . . Prātīgāk būs, ja tagad par to nerunāsim.

—   Tātad izbeigsim šo ekspedīciju. Šķiet, visi ekspertu komisijas locekļi tagad ir vienis prātis, ka amerikāņu mākslīgais Zemes pavadonis nav gājis bojā cilvēku vainas dēļ, ka ļoti ļoti rūpīgos meklējumos nav izdevies atrast pavadoņa atliekas un ka šī katastrofa droši vien notikusi kādu kosmisku cēloņu dēļ.

—   Savu galīgo «jā» par visiem trijiem jautājumiem pateikšu tikai pēc brauciena uz klostera drupām, — Pigasters pasmīnēja.

—   Lieliski, lieliski; brauciet turp ritdien, parīt parakstīsim protokolu, un darbs būs pabeigts.

—   Es gan pēdējam jautājumam nepiekrītu, — Ozerovs mierīgi iebilda.

Protokola pielikumā vari ierakstīt savas atsevišķas domas, — Tumovs īgni teica. — Principiālas nozīmes tam nebūs.

Ozerovs paraustīja plecus, bet neko neteica.

Nākamajā rītā Ozerovs, Batsurs un Pigasters devās ar mazu gaziku uz klostera drupām.

Mašīnu vadīja Batsurs. Ozerovs pēc kartes rādīja ceļu. Viņi brauca uz dienvidiem gar sen izsīkušas upes sauso gultni. Pa labi un pa kreisi pletās tuksnesis. Karsts gaiss strūklām kāpa augšup no nokaitušās zemes.