Ugunsnesējs

Bandah, mēs dzirdējām, ka tu esot aizbēdzis! iesaucās viens no dreiliešiem, kamēr abi, ragus nolaiduši, lēni tuvojās. Un kurp tad tu tagad tā steidzies? Varbūt brīdināt Eloinu, ka Sgorrs grib dabūt rokā Brehina dēlu?

Bandahs mēģināja atkāpties, taču viņa pakaļkājas atdū­rās pret koka stumbru. Atspēries pret zemi, viņš sagatavojās uzbrukumam. Pirmais briedis metās uz priekšu, un Ban­dahs stājās tam pretī. Abi triecienā sadūrās, un ragi ar skaļu krakstu sasitās kopā, nobrāzdami daļu samtainās kārtas no dreilieša ragiem. Dreilietim palīdzēja nogāzes slīpums, un Bandahs uz brīdi jutās apdullināts. Tomēr ari dreilietis bija palicis bez elpas. Atguvies viņš atkal metās virsū Bandaham, kas bija saslējies jaunam uzbrukumam.

Briežu galvām triecoties vienai pret otru, gaisu satrici­nāja dimdošs troksnis. Bandahs turējās godam, taču nāka­majā uzbrukumā iesaistījās otrs dreilietis, un, kad tā ragi bija saķērušies kopā ar Bandaha ragiem, pirmais uzbrucējs nolaida galvu un tēmēja acu žuburus tieši Bandaham kaklā. Par laimi, viņam uz velēnas paslīdēja kāja un rags ķēra tika Bandaha sānu, cauri spalvotajai ādai ieplēzdams dziļu brūci. Kamēr Bandahs pameta skatienu uz vaļējo ievainojumu, abi dreilieši atkal stingri nostājās uz kājām. Bandaha sāns spēcīgi asiņoja. Nogāzes slīpums bija devis dreiliešiem ievērojamas priekšrocības. Bandahs sagatavojās nākama­jam triecienam.

Piepeši netālu atskanēja lūstošu zaru un bradātu lapu troksnis. No augšas viņiem strauji tuvojās cits briedis. Tas skrēja tik ātri, ka izvairīties nebija iespējams. Viņa ragu vidus žuburi ar pilnu sparu ieurbās sānā dreilietim, kurš bija ievainojis Bandahu. Izbiedētais dzīvnieks šausmās iebaurojās un mēģināja griezt ragus pa labi, taču spēcīgais trieciens nogāza viņu no kājām un atsvieda sāņus. Uzbru­cējs uzkrita viņam virsū, zaudēja līdzsvaru, un abi kopā sāka kūleņot lejup pa nogāzi.

Bandahs nezaudēja ne mirkli. Gandrīz tajā pašā brīdī, kad nepazīstamais briedis sāka cīņu ar pirmo dreilieti, Ban­dahs nolieca galvu, pagrieza to mazliet pa labi un klupa uz priekšu. Smailais, slīpais acs žuburs vērsās tieši pret otrā dreilieša krūtīm, pret vārīgo vietu, kur sastopas abu kāju augšdaļu varenie muskuļi, un Bandaha trāpījums bija ne­kļūdīgs. Tas, ka viņš atradās zemāk nekā uzbrucējs, šoreiz bija Bandaha priekšrocība, jo raga smaile ieurbās pretiniekā no lejas augšup. Briedis sacēlās pakaļkājās, pagriezās un, pamatīgi asiņodams, metās bēgt. Bandahs nopurinājās un paskatījās apkārt.

Viņš redzēja, ka dreilietis zemāk piekalnē ir uzslējies kājās un ari metas projām. Netālu svešais briedis centās piecelties. Viņa labais rags bija pāršķelts uz pusēm, un daļa karājās nost no pamatzara, nobrāztā samtainā kārta mirka asinīs. Tad Bandahs satrūkās, pazinis negaidīto palīgu. Tas bija briedis, kura draudzene Brakena bija laidusi pasaulē nedzīvu briedēnu. Vecais briedis lēni kāpa augšup pa piekalni viņam pretī. Taču piepeši viņa priekškājas saguma un viņš paklupa. Tikai tad Bandahs pamanīja dziļu brūci uz brieža sāna.

-      Salen, Salen! Tu esi ievainots! Bandahs iesaucās, steigdamies viņam klāt.

-     Jā! Salens izmisis atsaucās. Viņi mums uzbruka negaidot. Pirmajā brīdī mēs nodomājām, ka tie ir Izlūkotāji, un, kad es beidzot aptvēru, kas notiek, bija jau par vēlu. Tie gļēvuļi uzbruka mums vairākās grupās. Viņu bija pārāk daudz, Bandah, pārāk daudz!

-     Klusē, Salen, Bandahs teica, labāk nerunā!

-     Es ieraudzīju tevi no augšējās takas, Salens turpināja, cīnīdamies pēc elpas. Es tur atpūtos paparžu biezoknī. Kad redzēju, ka esi piespiests pie tā koka, sapratu, ka tev nav nekādu izredžu. Zināju, ka ar šo ievainojumu līdzenā vietā es tev neko daudz nespētu palīdzēt, bet nogāze daudzko atviegloja.

-    Tu izglābi man dzīvību, Salen.

-    Nu, tad es vismaz esmu izdarījis kaut ko labu, Salens pamāja ar galvu. Viņa elpa kļuva arvien seklāka un acīm pārvilkās stiklains plīvurs. Tie nolādētie dreilieši! Viņi nogalēja Ternu, Stralohu un Krinanu! Es pagāju garām viņu līķiem pie vecā akmeņu krāvuma. Un redzēju, kā tie nelieši austrumu piekalnē panāca Spēju. Mēs visi esam pagalam, Bandah, visi. Izlūkotāji ir iznīcināti!

-     Ciet klusu, Salen! Centies nekustēties!

Salena galva tagad šūpojās uz priekšu un atpakaļ. Taču piepeši viņa aizplīvurotajās acīs iezibējās apskaidrots ska­tiens.

-     Bandah, saki! Kas ir ar kapteini Brehinu?

Bandahs bridi vilcinājās. Salen, tu maldies! viņš pēk­šņi teica. Tu neesi pēdējais dzīvais Izlūkotājs. Es redzēju, kā kapteinis Brehins aizbēga pāri rietumu kalniem.

-     Es zināju! Salens nopūtās. Ar Brehinu viņi nekad nebūtu tikuši galā. Tas nozīmē, ka vēl paliek kāda cerība.