Skirusies generala padomniece

"Es gribeju, lai vins sap tapat ka es, tapec es iesaistijos visa saja atriebibas lieta." No rita, labi, pec tam, kad mes kaut ko darijam, bet es neatceros tiesi ko, es nejutu nekadu prieku vai gaviles, it ka pats butu iegrimis dublos. Es vairs nevelos to darit. Man nepatika atriebties, vismaz ne ta, tapec es labak vienkarsi aiziesu, bez kariem. Bet es joprojam zinu, ka sapes, man nav kur iet un nav pie ka iet, bet labak ir sadi. Es tikai gaidisu savu algu.

– Es varu palidzet ar…

"Paldies, bet man nekas nav japalidz, es jau esmu jusu lielos parados." Un… ja jus joprojam rekinaties ar kaut kadu intimu turpinajumu, tad ne, tas nenotiks. Ja esat ar to neapmierinats un atnemat iegadatas preces un darba piedavajumu, es saprotu.

Es nogaidosi skatos uz generali. Nu, es neesmu galigi naiva, virietis neteres naudu tikai sievietei, ja vinam nebus savu interesu.

"Man nav paradums neko lietot," Renats vesi atbildeja. "Jo ipasi tapec, ka ieprieks noradiju, ka saja gadijuma dodu ne velti, bet turpmakajam arkartigi labam darbam," virietis samiedza acis. – Un paklausiba. Es zinu, ka velme pec atriebibas paliek tevi un piekritu, ka sakotneji izveleta metode nebija gluzi pareiza. Tu darisi visu, ko es teiksu.

Oho, generalis runa tada toni, it ka mes tagad nesedetu mana virtuve, bet gan vina kabineta.

"Un pirma lieta, kas jums jadara, ir iesniegt skirsanas pieteikumu." Kamer vins ir komandejuma. Rit mes nedaudz kavesimies darba, jus to darisit un piezvanisit vinam, lai pastastitu par to. Lai vins tur cep.

– Ko darit, ja tas negatavojas? Ja nu vienigi vins ir laimigs.

"Vai tad jums joprojam ir saubas par aiziesanu?" Vai velaties skatu no arpuses?

– Mm?

– Vins krapas nevis tapec, ka tu butu kaut ka savadaks un kaut kada veida tu vinam neder. Jus esat par to domajusi, vai ne? Ne, vins to darija vienkarsi tapec, ka vareja. Drosi vien vins bija pieradis redzet majas sievu un nez kapec saprata, ka ar to var samierinaties. Jus vakar neuzzinajat par nodevibu. Kada bija tava reakcija?

– Man bija laiks pardomam.

– Tatad, uzreiz nesastopoties ar specigu negativu reakciju, vins saprata, ka var tevi virzit talak, nebaidijas un gaja, kur vajag un ar ko vajag. Divas reizes, Anija, vins izdarija nepareizas darbibas pret jums un nesanema atbildi. Jus varejat vinam piezvanit un pateikt, ka esat vinu krapis ar visu viesnicu, bet jus to nedarijat.

– Es saprotu tavu domu, bet tikai iesniedz skirsanas pieteikumu… meitenes darba ieteica…

– Es neesmu tavas meitenes no darba. Es runaju no viriesa viedokla. Ja tavam viram tas bus vajadzigs, vins daris visu, lai tu mainitu savas domas, un, ja ne, tad tev joprojam vinam neatliks laika, tev bus daudz darba.

"Un vientuliba," es iesmejos, bet negaiditi man iepatikas doma par skirsanas pieteikumu rit, tas bija tas, ko es gribeju, bet maz ticams, ka es pati par to tuvakaja nakotne butu izlemusi.

– Panem kaki.

Fyrkayu.

– Tad labi.

– Ka ar ipasumu? – Renats atkal uzdod neertu jautajumu. – Kura dzivoklis?

– Virs vinu panema ka hipoteku isi pirms laulibam.

– Vai jus maksajat kopigi?

– Skiet, ka vins maksa, bet mes dzivojam galvenokart no manas algas.

– Vai ir iespeja, kur doties?

Ak, ka lietas tiek sagrozitas. Es negativi kratu galvu, patiesiba tas ari bija viens no taviem iemesliem, kadel nesteidzies ar skirsanas pieteikumu.

– Ja, tas ir, vina parlieciba, ka nodevibu var piedot, ari balstijas uz materialiem apstakliem. Dzivoklis ir vina, bet principa tad var dabut pusi no naudas, ko ieguldiji hipoteka. Bet ne uzreiz, ja. Mums bus kaut kas jaizdoma par majokli.

Hmm, galu gala kazoku nopirku nelaika. Tagad es varetu iret dzivokli vismaz uz menesi. Tiesa, ta ir nauda, ko mes ar Kostju dalamies. Pietiktu pat ar pusi.

Bet es biju apjucis, domajot par tiem loti materialajiem jautajumiem, es atgriezu savu uzmanibu viesim un vienkarsi izdodas nokert kadu sliktu, nogaidamu Renata skatienu.

– Es gribu gulet, Anh.

Pari manai adai parskreja zosada. Skiet, ka vina teica Renatam, ka tagad ir pret jebkadam attiecibam, tacu gulta ir tikai viena.

19. nodala

Driz vien es iedevu prieksniecei dvielu komplektu, un vina saka mainit gultas velu, izveloties labako no krajumiem, bet tomer, diemzel, manuprat, nepietiekami laba tadam viesim. Tomer tas nav jauns, tas nav zids, bet tas ir tas, kas tas ir. Kamer es kartoju gultu, Renats ta vieta, lai uzreiz ietu dusa, parsteidzosi atri sakopa un nomazgaja visus traukus. Un es pat nejautaju. Lai Kostja kadreiz mazga traukus pec sevis? Ne, tas ir zem vina cienas, bet seit pats generalis ar to tik atri un veikli tika gala. Varbut tapec, ka vins ir vecpuisis?

Tas viss, es devos uz dusu.

Vina uzklaja savu gultu uz gridas. Matraca nav, bet vieta paklajs un sega. Es nevaru gulet viena gulta ar gandriz nepazistamu virieti. Jebkura gadijuma gandriz sapratiga stavokli. Asinis, protams, dalu no savaksanas pudeles skidruma padara rugtu, bet ne tik daudz.