Skirusies generala padomniece

Vina nekavejoties parcelas no pussedus stavokla uz pusgulu un ciesi aizvera acis. Generalis iesmejas. Man skiet, ka vins izsledza televizoru. Tagad putenis un gaudojoss vejs aiz loga dzirdams daudz labak.

Es nez kapec nevaru aizmigt. Man ir bail ne tikai atkal kusteties, bet ari elpot.

– Anija.

– Mm?

–Esi nomoda?

– Kaut kas neizdodas.

– ES ari. Nac pie manis.

Mana sirds ieleca krutis, veica neiedomajamu salto un tad saka nikni pukstet.

20. nodala

"Es nevaru," es klusi cukstu lidz naktij.

"Ooo," aiz loga nosodosi duko putenis.

– Kapec? “Es burtiski ar savu adu jutu, ka Renats griezas un karajas par mani. – Vai paliekat uzticiga savam vieglpratigajam viram, vai ir kads cits iemesls? man nepatik?

Pieskarieties. Viriesa plauksta uzmanigi pieskaras manam vaigam, vina ikskis izseko manu lupu konturu.

"Es tevi nemaz nepazistu," es tikko dzirdami nocukstu, runat klust arvien grutak, un mana vedera lejasdala viss saldi saspiezas.

"Jus pazistat savu viru jau ilgu laiku." Vai tas jums kaut kada veida palidzeja?

Eh, tas sap. Man nav laika neko atbildet, Renats noliecas un satver manas lupas, tveriens ir drosmigs, augstpratigs un loti parliecinats.

Eh, tas sap. Man nav laika neko atbildet, Renats noliecas un satver manas lupas, tveriens ir drosmigs, augstpratigs un loti parliecinats.

Es kapituleju, pat nesavacot pietiekami daudz speka, lai cinitos preti. Es pati nesaprotu kas notiek, vienkarsi laujos mirklim, jo man tas ir vajadzigs, Renats man dod tiesi to siltumu, ko es stulbi meginaju kompenset ar kazoku, bet man vajadzeja kaut ko citu, tapat ka .

Karstums skraida pa venam, paatrinot asinis, un tagad es pats aktivi reageju uz skupstu, un generalis apbrinojami skupstas. Renata rokas jau meistarigi attaisa mana halata jostu, iespiezas zem mana T-krekla, kircinot mani.

Skiet, ka es pat daleji saku vibret un… zvanu? Ak ne, tas tiesam ir zvans! Par laimi, vismaz ne pie durvim. Spilgti iztelojos savu viru atgriezamies no komandejuma nelaika. Ka slikts joks.

Renats attalinas. Es tumsa klistu pa gultu, meklejot vibracijas un troksni, un prieksnieks pirmais atrod telefonu.

"Virs," Renats smaidot saka, isi uzmetot skatienu ekranam, pasniedzot man savu mobilo talruni. – Vai tiesam jutat, ka aug ragi?

Es nervozi pakeru telefonu, bet generalis nesteidzas atlaist gadzetu.