Skirusies generala padomniece

Vina apsedas sava gulta, atspiedusies uz gultas ar muguru. Es par kaut ko uztraucos. Lai noverstu uzmanibu, vina iesledza televizoru. Es tiesam nespeju noticet, ka tas viss notiek ar mani un dzivokli ir vel viens virietis, pie kura man bus japavada nakts.

Pec briza dzirdu, ka atveras vannas istabas durvis.

– Anya, kapec tu esi uz gridas?

Es pagriezu galvu pret balsi un acumirkli nosarkstu. Es aizsedzu acis ar plaukstam. Renats iznaca no dusas, valkajot tikai vienu dvieli, neverigi apvijies ap gurniem. Skaidrs, ka vinam nav drebju, kur seit gulet, un es nepiedavaju vira drebes, bet es tik un ta nedomaju, ka vins tapat iznaks. Skiet, tagad mana atmina uz visiem laikiem iespiedisies liela, trucigi gerbta, pumpa viriesa tels. Nevis kermenis, bet cieti muskuli, tadi pleci… un udens lasites, kas mirdz uz visa si krasnuma. Uz isu bridi pamaniju ari tetovejumu uz pleca. Tas izskatas pec laca kepas nospieduma, bet es neesmu parliecinats.

"Man seit ir ertak, tu pagaidam apgulies, un es ari iesu uz vannas istabu."

Piecelos, nekad nenoraujot rokas no sejas, un tikai turpinu iet, lai neredzetu sev prieksa kardinajumu tira (visada zina) forma.

Varbut tas nav parsteidzosi, ka es paklupu aiz segas?

Es nekritu, nesapeja, tiesi otradi. Tas ir jauki, vai ne, kad esi ierauts karsta, gandriz kaila viriesa dzelzs apskavienos?

Protams, es nonemu rokas no sejas, lai sadi gadijumi neatkartotos.

Ar acs kaktinu pamanu uz gridas gulam dvieli, kam patiesiba vajadzeja atrasties uz generala gurniem.

"Pirms tam es domaju, ka problema ar jusu stabilitati uz zemes ir jusu apavu del, bet tagad es to saprotu…" saka Renats, rokas lenam virzoties uz manu muguru arvien zemak un zemak.

– Un tagad jus domajat, ka esmu arkartigi neveikls? – es partraucu.

“Tagad es domaju, ka kads periodiski neatlaidigi iekrit manas rokas nez kapec.

Vienkarsi nav iespejams nosarkt, es atraujos, un Renats uzreiz atslabina tverienu. Es metos vanna, it ka velni mani vajatu.

Dusa uzreiz iesledzu ledus udeni. Tas palidzeja nedaudz noverst uzmanibu, bet mani vaigi joprojam deg ka lapa. Ko generalis bija domajis gulet?

Es nesteidzos kapt ara no dusas. Ne, esmu gandriz nomierinajusies, bet nez kapec loti rupigi gatavojos gulet. Es parliecinajos, ka viss ir gluds, skaists, patikami smarzo, sataisiju matus, izklaju acis un, pec velesanas, noliku kosmetikas maisinu. Es nedarisu to pasu ar Renatu! Es vinu pazistu tikai vienu dienu. Es tads neesmu! Bet, ja peksni kaut kas notiks, tad vismaz viena aspekta tas nebus kauns.

Beidzot izkapu no dusas. Dzivokli ir nedaudz tumss tikai tapec, ka ir ieslegts televizora ekrans, un Renats izsledza gaismu ieeja.

Mana sirds sitas. Ielistu istaba, uzvilku halatu, zem ta ari pidzama sortu forma un T-krekls ar kakeniem, un pilns apaksvelas komplekts. No jauna, samaitata.

Es ieskatos istaba. Prieksnieks mierigi gul mana vira gulta un skatas zinas. Ieprieks man skita, ka gulta istaba ir diezgan liela, bet lidz ar Renata ierasanos ta saka skist viengulama gulta. Un… mana gulta tiek nonemta no gridas, un sega un spilvens mierigi gul blakus prieksnieka kermenim. Un aiz loga gaudo putenis.

"Renat Georgijevic, es nevaru ar tevi gulet," es skali atzimeju, turpinot kautrigi skatities ara pa durvim, nevis ieiet ieksa.

"Nesen nekas jums neliedza gulet ar mani un darit daudz ko citu," atbild generalis, pagriezoties pret mani un aicinosi paglaudot blakus gultai. – Neuztraucieties, es varu aiziet, man tas nav gruti un mani tas neaizvainos. Vai nu tu guli uz gultas vai mes gulam kopa, izvelies.

Vina ieslideja istaba, paslideja zem segas, apsedzoties ar to lidz zodam. Nu padoma, es gulesu blakus prieksniekam. Tas tiesam neko nenozime, vai ne?

Vai vins tur, nez, kails zem segas?

Es par vinu neko nezinu, bet mes gulam kopa.

– Vai ta ir taisniba, ka esat no militarpersonam? – Nolemu uzsakt sarunu. Mums kaut kas janoskaidro par to, kas atrodas mums blakus.

"Es kadreiz dieneju, bet izvelejos beigt savu militaro karjeru," Renats atbild, izsledzot televizoru.

– Jums drosi vien ir ari tituls?

"Ja," prieksnieks saka smaidot. "Vai jums neskiet, ka ir nepiedienigi kaut ko darit, kad mes gulam viena gulta?"

– Censos saglabat darba attiecibas un atbilstosu distanci. Ka vel mes varam stradat nakotne?

– Anya, atzisim, tevi pienema darba caur gultu. Jebkura gadijuma tiesi tur vina piesaistija vislielako uzmanibu. Ja sadi sakas darba attiecibas, tad kada jega ieverot formalitates? Darba vieta, ja, tas ir saprotams, bet seit var neizdoties.

– Tad kapec jus… nolemat pamest militaro dienestu?

“Ne tik sen mans tevs pameta so pasauli, man bija jaatgriezas, lai parnemtu biznesu un parnemtu kontroli par biznesu, un bizness labi nesaskan ar militaro dienestu.

"Piedod," vina lidzjutigi pavirzijas nedaudz tuvak Renatam. – No kurienes tu seit atgriezies?

– Pirms tam vins pildija parstavja pienakumus kada ziemelu valsti. Anya Ir diezgan vels, un rit mums agri jacelas, un mums ir saspringts darba grafiks.

– Protams, protams!